Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu 66
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajās 14. Saeimas vēlēšanās ir atgriezusies vēlētāju interese par līdzdalību politiskajos procesos, par ko liecina vēlētāju aktivitāte, kas sasniedza 59,4%. Tā bija nojaušama, ņemot vērā arī ģeopolitiskos apstākļus un partiju vērienīgās kampaņas, motivējot savus vēlētājus iet uz vēlēšanām, uz ko aicināja arī valsts augstākās amatpersonas. Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā “Jaunā Vienotība” (“JV”) ir uzvarējusi 14. Saeimas vēlēšanās, otrajā vietā atstājot Zaļo un zemnieku savienību, kura aizvadītos četrus gadus bija opozīcijā.
Parlamentā ir atgriezušies vairāki bijušie politiķi, starp kuriem ir arī Ainārs Šlesers un viņa vadītā partija “Latvija pirmajā vietā”. Saeimā būs arī “Progresīvie”, kuru ceļš uz šo mērķi vairāku gadu garumā bija sabiedrības acu priekšā, un partija “Stabilitātei”, par kuru savukārt latviskajā sabiedrības daļā ir maz kas zināms, jo publiski bija redzams tikai tās līderis Aleksejs Rosļikovs.
Šis ir viens no politiskajiem spēkiem, kas ir atņēmis balsis “Saskaņai”, kura parlamentā neiekļuva.
Tajā nebūs arī valdībā pārstāvētās partijas “Konservatīvie”, līdz svētdienas vakaram nebija arī zināms, vai 5% barjeru pārvarēs “Attīstībai/Par”.
Pirmās neformālās sarunas un politiķu teiktais liecina, ka jauno koalīciju varētu veidot “JV”, Ulda Pīlēna vadītais “Apvienotais saraksts” (“AS”), kam ir trešais labākais rezultāts, un Nacionālā apvienība (NA), kas palika ceturtā. Tas gan ir trausls vairākums.
Potenciālie partneri pēc vēlēšanām piesardzīgi izteicās par iespēju koalīciju paplašināt ar “Progresīvajiem” ideoloģisko atšķirību dēļ, lai gan partijas sadarbojas ar šo spēku jau Rīgas domē. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība nav gatava norobežoties no sava premjera kandidāta Aivara Lemberga, kas padara neiespējamu tās iesaistīšanu koalīcijā.
Prezidents sāks sarunas ar partijām
Valsts prezidents Egils Levits pirmdien rīkos pirmo sarunu raundu ar visiem politiskajiem spēkiem, kuri ir iekļuvuši Saeimā. Politiķi, kuram uzticēt valdības veidošanu, Valsts prezidents var nosaukt tikai 1. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks 14. Saeima. Taču sarunās ar partijām E. Levitam ir iespēja pateikt, kam viņš varētu uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu.
Jau vēlēšanu naktī centriski labējo partiju līderi pateica, ka viņi respektē “Jaunās Vienotības” uzvaru vēlēšanās un “tai ir pirmā roka”. Tā kā K. Kariņš arī personīgi ir guvis lielu vēlētāju atbalstu, iebildumi neizskan arī pret viņu, lai gan pirms vēlēšanām premjeru kritizēja ne tikai opozīcija, bet arī sabiedrotie. Visas partijas ir vienisprātis, ka jaunā valdība ir jāizveido maksimāli īsā laikā, lai novembra sākumā Saeima jau varētu par to balsot.
Vēlēšanu naktī Latvijas Televīzija ik pa laikam rādīja, kā partijas sagaida vēlēšanu rezultātus, kam daži politiskie spēki bija izvēlējušies restorānus un bārus, kuros dažviet valdīja jautrība, dejas un dziesmas.
“Jaunā Vienotība” un arī Zaļo un zemnieku savienība vēlēšanu rezultātus sagaidīja savos birojos, atturoties no pārliekas līksmības.
Ko saka viens par otru
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” svētdien sacīja, ka partijas vadība jau pirms vēlēšanām ir pateikusi, ka pirmos uz sarunām aicinās līdzšinējos koalīcijas partnerus – tātad Nacionālo apvienību –, ar kuru ir sadarbības pieredze. Tad sarunas varētu notikt arī ar “Apvienoto sarakstu”.
“JV” vēlas, lai konsultācijas vispirms būtu nevis par atbildības jomu sadalījumu, bet par galvenajiem uzdevumiem, ņemot vērā, ka ir dziļa enerģētiskā krīze. “Tāpat ir jābūt debatēm, kā kāpināt ekonomiskās attīstības tempu,” sacīja A. Ašeradens, kurš piekrīt, ka šajā situācijā ir nepieciešama ciešāka starpministriju sadarbība.
Tās trūkums bija viens no “Apvienotā saraksta” pārmetumiem tagadējai valdībai, ko Māris Kučinskis “Latvijas Avīzei” svētdien atkārtoti uzsvēra. Viņš teica: “Ir vajadzīgs krīzes pārvaldības un koordinācijas mehānisms, citam citu valdībā atbalstot un strādājot kopā. Mums ir sava programma, kuru ir svarīgi īstenot. Mēs nebūsim ar mieru tikai iesēsties tukšajās vietās valdībā.”
K. Kariņam ir iemaņas un liela pieredze vadīt valdību, kurā kompromisi ir jāmeklē starp ļoti dažādiem spēkiem. Taču jāatceras, ka “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība jau pirms vēlēšanām abpusēji atzina, ka redz viens otru kā tuvākos sabiedrotos pēc vēlēšanām. Abās partijās ir politiķi ar lielu pieredzi, kas liek domāt, ka “JV” nebūs viegli saglabāt dominējošo lomu, taču ietekmi saglabāt tai ļaus tas, ka tagad aiz “JV” parlamentā būs liela frakcija.
Pirms vēlēšanām “AS” līderis Uldis Pīlēns vēl neatklāja, vai gatavs strādāt valdībā arī kā ministrs, ja nekļūs par premjeru. Ja viņš nav ne Saeimā, ne valdībā, nav skaidrs, kurš ir šī politiskā spēka līderis un cik vienotas ir apvienības partijas. M. Kučinskis apgalvoja, ka “mēs visi runājam vienā valodā”, un nav tā, ka viens visu nosaka.
Pret “Progresīvo” iesaistīšanu koalīcijā ir Nacionālā apvienība, kura gan kritiskā situācijā varētu piekāpties, “ja kaut kādā brīdī citādi nav iespējams izveidot koalīciju”, diskusijā Latvijas Radio teica Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Visu partiju politiķi atzīst, ka daudz ko noteiks arī tas, kuri kandidāti no partijām būs ievēlēti Saeimā.
ZZS neatteiksies no Lemberga
Visas centriskās partijas, tāpat arī “Progresīvie”, ir vienisprātis, ka valdībā nav vietas Zaļo un zemnieku savienībai, neskatoties uz tās labo vēlēšanu rezultātu. “Zaļo un zemnieku savienībā ir cilvēki, ar kuriem mums sakrīt vērtības un ar kuriem mēs varētu strādāt kopā.
Taču ZZS sakabe ar Aivaru Lembergu apgrūtina situāciju, jo drošības jautājumi ir mūsu prioritāte,” svētdien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja R. Dzintars. Tas ir arī valsts reputācijas jautājums, piebilda Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdis Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”.
ZZS premjera kandidāts A. Lembergs ir notiesāts pirmās instances tiesā par smagiem noziegumiem, kā arī iekļauts ASV Valsts kases sankciju sarakstā. ZZS viens no līderiem Viktors Valainis “Latvijas Avīzei” lika saprast, ka no A. Lemberga ZZS neatteiksies. Daļēji, pateicoties viņam, ZZS guvusi tik labus rezultātus vēlēšanās.
Tas gan varētu nebūt vienīgais panākumu iemesls, jo ZZS, tāpat kā “Apvienotais saraksts”, ir reģionos sakņots politiskais spēks, kura sarakstā bija vairāki populāri vietējie līderi.
“Mums izdevās saliedēt komandu un atgriezties pie partijas saknēm, ieklausoties savu nodaļu biedros,” skaidroja V. Valainis. Valstiski izšķirīgos brīžos ZZS esot balsojusi tāpat kā koalīcija, tās programmā drošība ir prioritāte. V. Valainis arī individuāli guvis labus rezultātus.
Saeimā, visticamāk, atgriezīsies arī Augusts Brigmanis, kurš ilgus gadus saturēja kopā šo politisko spēku, bet 13. Saeimas vēlēšanās V. Valainis viņu izkonkurēja. Ja ZZS un “Progresīvie” paliek ārpus valdības, tad koalīcijai ir jārēķinās ar spēcīgu opozīciju. Koalīcijas dzīvi neatvieglotu arī tas, ka opozīcijā būtu “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”, ar kuriem sadarbības iespējas netiek apspriestas.
Saeimā netika, bet tiks pie valsts naudas
“Stabilitātei” ir daudz radikālāka nekā “Saskaņa”, kuras vēlētāju daļa, visticamāk, aizgājusi pie abiem minētajiem politiskajiem spēkiem, kā arī pie “Suverēnās varas”, kuru vada Jūlija Stepaņenko.
“Suverēnā vara” nebūs parlamentā, bet ir pārsniegusi 2% barjeru, kas dos iespēju partijai saņemt valsts budžeta finansējumu. Uz to varēs pretendēt arī “Katram un katrai”, kuras līderis Aldis Gobzems pēc neveiksmes vēlēšanās atkāpās no priekšsēdētāja amata un paziņoja arī par aiziešanu no partijas. Valsts finansējumu vēl saņems Latvijas Krievu savienība, “Konservatīvie” un “Saskaņa”,” kam šajā Saeimā bija vislielākais valsts budžeta atbalsts.
Urbanovičam neesot kauns par zaudējumu
“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs “Latvijas Avīzei” nosauca vairākus iemeslus, kāpēc, viņaprāt, savulaik populārajai partijai pietrūka (tiesa, pavisam maz), lai pārvarētu 5% barjeru. Vispirms jau kovida pandēmijas laikā “Saskaņa” kā atbildīgs politiskais spēks ir aicinājis cilvēkus vakcinēties.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā partijas līderis viens no pirmajiem paziņoja, ka Krievija ir agresorvalsts. Valstij būtiskos lēmumos “Saskaņa” balsoja kopā ar koalīciju. Te jāpasaka, ka bieži vien, kad valdībā nebija vienprātības, bet bija jāpieņem kāds svarīgs lēmums, “Saskaņa” palīdzēja panākt tam vairākuma atbalstu.
“Man nav kauns par mūsu zaudējumu, jo mēs rīkojāmies valstiski pareizi. Par to esam atalgoti ar to, ka nebūsim Saeimā. Taču tie, kas paliks ar mani, to nenožēlos,” sacīja J. Urbanovičs, kurš ir strādājis parlamentā kopš 5. Saeimas.
