Jaunajā Rēzeknes novadā piedāvās veidot pagastu apvienības 0
Jaunveidojamo Rēzeknes novadu, kurā paredzēts apvienot esošo Rēzeknes un Viļānu novadu, varētu dalīt pagastu apvienībās, aģentūrai LETA pauda Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs (V).
Novada vadītājs pauda gandarījumu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tomēr plāno atdalīt Rēzekni no apvienojamiem Rēzeknes un Viļānu novadiem.
Runājot par jaunā novada administratīvo centru, domes priekšsēdētājs klāstīja, ka efektīvs būtu novada dalījums pagastu apvienībās.
Pašlaik Rēzeknes novada 25 pagasti apvienoti četrās apvienībās, un līdzīgu apvienību varētu izveidot no Viļānu novada pagastiem, uzskata Švarcs.
Par to, kur atradīsies pati domes ēka, vēl plānots apspriesties ar kolēģiem Viļānu novadā, taču, izvēloties “kantora ēkas” atrašanās vietu, jāņem vērā tās sasniedzamība, uzsvēra Švarcs. Vienlaikus domes priekšsēdētājs atzina, ka pašlaik iedzīvotājiem uz domi, kas atrodas Rēzeknē, jādodas ļoti reti, jo pakalpojumi pieejami pagastu apvienību pārvaldēs, un domē ir tikai administrācija un dažas nodaļas.
Komentējot sākotnējo plānu apvienot Rēzekni ar Viļānu un Rēzeknes novadiem, Švarcs arī pauda pārliecību, ka, apvienojot abus novadus ar pilsētu un nemainot vēlēšanu sistēmu, samazinātos mazāk apdzīvoto vietu pārstāvniecība jaunajā domē, radot nomales efektu.
Līdzīgi esot arī visā Latvijā, kur, piemēram, ar valsts atbalstu tiek “sildīta” ekonomika Pierīgā un lielākajās pilsētās, nevis reģionos. Viņaprāt, arī jaunajam cietumam izvēlēta no reģionu attīstības skatupunkta neveiksmīga vieta, jo Liepājā uzņēmējdarbība ir attīstīta. Švarcs uzskata, ka labāk būtu izvēlēties, piemēram, Daugavpili, “sildot” pilsētas ekonomiku.
“Vienkārši pārzīmējot esošo novadu robežas un apvienojot tos jaunajās pašvaldībās, uzņēmējdarbības attīstības tempi nemainīsies,” uzskata politiķis.
Komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri līdz ar reformu noteikt arī minimālo skolēnu skaitu ne tikai skolās, bet arī to filiālēs, novada vadītājs atzina, ka līdzīgam regulējumam bija jābūt jau sen, taču paralēli būtu jāizslēdz arī iespēja pašvaldībām “tirgoties ar skolēniem”, piedāvājot dažādus labumus par konkrētas izglītības iestādes izvēli. Pašlaik novadā trim skolām ir arī struktūrvienības, atzina Švarcs.
Savu nostāju jautājumā par skolu tīkla sakārtošanu pašvaldības pārstāvji plāno paust izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pirmdien, 28.oktobrī.
Švarcs gan ministrijai pārmeta, ka tikšanās laikā Rēzeknē nav plānota Viļānu novada domes pārstāvju piedalīšanās, lai gan nākotnes skolu tīkls jāvērtē abām pašvaldībām.
Pārmetumi no Švarca izskanēja arī citām ministrijām. Viņš uzsvēra, ka tām administratīvi teritoriālās reformas kontekstā būtu jāstrādā kopā, kā to aicināja darīt arī Latvijas pašvaldību savienība, kuras ierosinājums reformas vadību pārņemt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) nav ticis atbalstīts.
Jau ziņots, ka VARAM piedāvāja reformas rezultātā pašvaldību skaitu Latvijā samazināt no 119 līdz 36. Ministrijas izstrādātā administratīvi teritoriālās reformas karte paredzēja apvienot Rēzekni, Rēzeknes un Viļānu novados.
Tomēr vēlāk koalīcija vienojās sākotnēji piedāvāto modeli papildināt ar trim jaunām pašvaldībām, saglabājot atsevišķu pašvaldību statusu Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij.
