“Jaunajā ražotnē ūdens patēriņu izdevies samazināt 10 reižu!” Kā Latvijas uzņēmumi rūpējas ar vidi? 5
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tendences liecina – gan maiznieki, gan saldumu un dzērienu ražotāji domā, kā sasniegt vides mērķus un strādāt atbilstoši ES Zaļā kursa prasībām. Arī tirgotāji jau sākuši darbu pie izmešu samazināšanas un resursu taupīšanas.
Piemēram, maizes ražošanas uzņēmums AS “Latvijas Maiznieks” jau ir ieviesis un arī turpina attīstīt Zaļā kursa vadlīnijas visa uzņēmuma darbības ietvaros. Uzņēmuma Daugavpils rūpnīcā tiek veikts rūpniecības telpu remonts, atjauninot iekārtas ražošanas telpās, lai tās būtu energoefektīvākas un inovatīvākas, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.
Lai mazinātu emisiju apjomu un taupītu resursus, ražošanas procesos tiek ieviesti enerģijas patēriņa analīzes jeb telemetrijas rīki. Uzņēmums saskata perspektīvu arī energoefektivitātei, pašam ražojot atjaunojamo enerģiju, kas dos gan alternatīvu enerģijas avotu, gan samazinās tradicionālās enerģijas izmantošanas un oglekļa emisiju apjomu.
“Mūsu tuvākajos plānos ir investēt atjaunojamajā enerģijā un uzstādīt saules baterijas. Projektam gatavojamies mērķtiecīgi un pamatīgi, tajā skaitā visam jaunās ēkas jumtam ir nodrošināta nepieciešamā slodze saules bateriju uzstādīšanai, kā arī tiek nodrošināts saules bateriju pieslēgums elektrotīklam atbilstoši noteikumiem “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem”,” stāsta Māris Daude.
Lai mazinātu uz vidi radīto ietekmi, uzņēmums pārdomā arī iepakojuma un reklāmas materiālu ražošanas principus – piemēram, stendi tiekot ražoti no kartona atbilstoši konkrētas produkcijas svaram. Šādi tiek kontrolēts patērēto izejmateriālu apjoms un tos pēc izmantošanas var pārstrādāt.
Uzņēmums domā par to, kā mārketinga materiālus izmantot atkārtoti, tāpat ir atteicies no dažādiem skaņu un gaismas efektiem mārketingā, kas rada papildu enerģijas patēriņu. Materiāli tiek pārvadāti nesaliktā veidā uz koka paletēm, nodrošinot efektīvu loģistiku un videi draudzīgāku materiālu izmantošanu.
“Ražotnē tiek izmantots mūsdienīgs un atjaunināts autoparks. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka esam attīstījuši materiālu pārstrādes politiku. Lai mazinātu papīra izmantošanu ikdienas darbā, pakāpeniski ieviešam elektronisko dokumentu apriti,” stāsta “Latvijas Maiznieka” valdes loceklis.
Resursu taupīšanas nolūkos dažādus pasākumus ievieš arī citi ražotāji. Salīdzinājumā ar veco ražotni Rīgā, Miera ielā, jaunajā “Laimas” ražotnē Ādažos ūdens patēriņu izdevies samazināt 10 reižu, stāsta “Orkla Latvija” valdes loceklis Henrijs Fogels.
Jaunā ražotne ir energoefektīva ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina darba efektivitāti. Lai ražotnes ēka būtu labi izolēta un uzturētu komfortablu temperatūru ar zemu enerģijas patēriņu apkurei ziemā un dzesēšanai vasarā, jumtam un ražotnes sienām izvēlēts īpašs siltumizolējošs materiāls.
Enerģijas rekuperācijas sistēma samazina apkurei un dzesēšanai nepieciešamo patēriņu. Ražotnē uzstādīti energoefektīvi katli, kas ļauj paaugstināt efektivitāti gan tvaikam, gan karstajam ūdenim. Pateicoties ražotnes enerģijas reģenerācijas un ventilācijas sistēmai, tiek nodrošināts zemāks enerģijas patēriņš, izmantojot atkārtoti uzsildītu gaisu un ūdeni. Šie un citi pasākumi ļauj radīt uz pusi mazāk CO2 emisijas, salīdzinot ar iepriekšējo ražotni.
Samazina emisijas
Līdzīgas norises vērojamas arī tirdzniecības jomā. Iegādājoties zaļo enerģiju savām ēkām un zaļās elektroenerģijas izcelsmes sertifikātus elektroenerģijai nomātajās ēkās, mazumtirdzniecības uzņēmums “Rimi Baltic” jau ir samazinājis radīto CO2 emisiju apjomu vairāk nekā 60 reižu. Savukārt līdz 2030. gadam, sekojot saviem ilgtspējas mērķiem, kompānija plāno sasniegt SEG emisiju nulles līmeni un pati ražot tīru enerģiju. “”Rimi” piederošajām ēkām iegādājamies zaļo enerģiju ar ļoti zemām oglekļa emisijām, taču ne visi “Rimi” veikali atrodas uzņēmumam piederošajās ēkās.
Ēku nomas gadījumos papildus elektrības rēķinu apmaksai mēs iegādājamies zaļās elektroenerģijas izcelsmes sertifikātus, kas apliecina, ka šajās ēkās patērētā “parastā” elektroenerģija ir kompensēta līdzvērtīgā apjomā ar zaļo enerģiju. Mēs izmantojam šo pieeju kopš 2019. gada un redzam nebijušu emisiju samazinājumu uz elektroenerģijas rēķina vien.
Turklāt, paplašinot darbības platību par 50% salīdzinājumā ar 2006. gada mērogu, mūsu elektroenerģijas patēriņš palicis tajā pašā līmenī,” pavēstīja “Rimi Latvia” pārstāve Regīna Ikala. 2020. gadā “Rimi Baltic” samazinājis elektrības patēriņu par 34% uz kvadrātmetru, salīdzinot ar 2006. gadu. Šāds rezultāts panākts, ieviešot energoefektīvu LED apgaismojumu, automatizāciju, jaunas dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, kā arī citus risinājumus. “Apgaismes ķermeņi, aukstuma vitrīnas, saldētavas, krāsnis, kases aparāti, ventilācijas, apkures sistēmas un vēl virkne iekārtu ļauj darbam veikalā ritēt pārdomāti un raiti.
Apzinoties, ka ikviena no šīm ierīcēm patērē nozīmīgus elektroenerģijas resursus, “Rimi” pievērš pastiprinātu uzmanību elektroenerģijas taupīšanai. Tādēļ izvēlamies mūsdienīgus risinājumus, kas ļauj ietaupīt apgaismes ķermeņu elektropatēriņu par 50%, un saldējamās iekārtas ar aizveramiem vākiem. Kopš 2014. gada visos jaunajos un rekonstruētajos veikalos ir CO2 dzesēšanas sistēmas, kas uzlabo energoefektivitāti un samazina negatīvo ietekmi uz vidi līdz pat 4000 reizēm,” skaidro R. Ikala.
Jaunajā “Rimi Baltic” loģistikas centrā ieviesti arī citi ilgtspējīgi risinājumi: adiabātiskā dzesēšana sauso izstrādājumu noliktavā, ēku vadības sistēma un saules paneļi kravas automašīnu stāvvietā, bet ūdens sildīšanai un telpu apsildei tiek izmantots siltums, kas atgūts no grunts sildīšanas sistēmas. Aprēķini liecina, ka jaunais loģistikas centrs ļaus “Rimi” samazināt CO2 izmešu apjomu par 1300–1400 tonnām gadā un ietaupīt līdz pat 500 000 litru degvielas.
Tāpat “Rimi” izskata iespēju patstāvīgi ražot zaļo enerģiju, piemēram, uzstādot uz jumtiem saules paneļus. Šobrīd tiek izskatītas saules paneļu optimālās atrašanās vietas versijas un aprēķinātas izmaksas. Lai sasniegtu ilgtspējas mērķus, līdz 2025. gadam “Rimi” plāno samazināt pārtikas atkritumu apjomu par 50%. Zaļais kurss paredz līdz 2030. gadam siltumnīcu gāzu emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
