Jaunajā makšķerēšanas sezonā gaidām “mammadaba ūdeņos” 1
Klāt laivošanas sezona un zivjuvīri, zivjusievas un viņu bērni sāks vagot ezeru un upju ūdeņus ar neatslābstošu vēlmi noķert savu sapņu zivi, vēsta “mammadaba.lv”.
Dabas un zivju draugs, kā arī aktīvs atpūtas dabā cienītājs Māris Olte un AS “Latvijas valsts meži” (LVM) šogad aicina piedalīties jaunā piedzīvojumā LVM apsaimniekotajos ezeros, lai pētītu, kas ir zivju “mammas” izaugšanas brīnuma pamatā. Atbildīgie makšķernieki līdz šim apvienojās kustībā “atlaid mammu!”, nu sākam jaunu piedzīvojumu “mammadaba ūdeņos”.
Zinām, ka lielās plēsoņas, par kādām var uzskatīt ikvienu mēra līdaku, iespaidīgus izmērus sasniedz, izdzīvojot piecus, desmit un pat vēl vairāk gadus.
Kā mežabrāļi ienaidnieka okupētā teritorijā. Bez bunkuriem un iespējām absolūti noslēpties un pamest savus dzimtos zemūdens mežus. Turklāt – jo lielāka zivs izaug, jo grūtāk tai noslēpties!
Šī makšķerēšanas sezona, vēl nesākoties, ir likusi mums savā “skrējienā pretim šķietamajām sekmēm” nedaudz piestāt. Apstāties. Savādāk paskatīties uz ikdienu.
Rezultātā šogad Latvijā taps vairāk ģimenes dārziņu. Citādi tiks uztverta dzīve laukos, saimniekošana tuvāk dabai.
Novērtējot cilvēku vēlmi atpūsties tuvāk dabai, LVM ik gadu uztur un labiekārto vairāk nekā 300 tūrisma vietas – tās ir vietas, kur spert drošus soļus, minot koka laipas, uzkāpt koka skatu torņos, paceļoties virs koku galotnēm, atgūt spēkus, baudot līdzpaņemto maltīti koka lapenē un ļauties vēl citām aktivitātēm, iepazīstot kopta un mērķtiecīgi audzēta meža noslēpumus.
Rekreācijas iespēju nodrošināšana ir viens no LVM darbības trim stūrakmeņiem. Pilnvērtīga un tīkama atpūta mežā spēj iedvesmot, stiprināt un mierināt.
Pirms pieciem gadiem atbildīgās kustības “atlaid mammu!” ietvaros aicinājām makšķerniekus par savu galveno uzdevumu neizvirzīt līdakas noķeršanu un nosišanu.
Šis ieteikums deva iespēju makšķerēšanu uztvert “vieglāk”, bez papildu stresa. Daudzi copmaņi, kas sekoja šim aicinājumam, novērtēja būšanu uz ūdens kā veiksmīgāk un niansētāk pavadītu laiku.
“Cīnīties par savu lomu ar sakostiem zobiem nav tas pats, kas atpūsties sakārtotā vidē, lūkojot noķert kādu zivi Kaņiera, Lielauces, Gulbju ezerā vai Tērvetes ūdenskrātuvē.
Pavēro ūdeni, ieskaties vērīgāk un ieraugi ne vien savu sapņu zivi, bet arī to, no kā šis sapnis veidojas. No ūdensēzelīšiem, no sēra avotiem, no kramaļģēm, vēžiem un ezerā nenoslīkušiem melnalkšņiem,” aicina Māris Olte.
Katra ezera zivs sevī nes veiksmīgu un lielisku apstākļu sakritību virkni. Stāstu, kas aizved līdz satikšanās brīdim. Tas ir tāpat kā mūsu dzīvē – šeit uz zemes, virs ūdeņiem.
Tāpēc arī jaunajā sezonā turpināsim cienīt un atlaist mammas LVM ezeros, pilnveidosim savas prasmes, cienīsim katra ezera māti un šogad dosim jums, mūsu sekotājiem, iespēju uzzināt daudz par dzīvi ZEM līmeņa.
