Jaunajā izrādē NAP tēma pasniegta gan provokatīvi, gan ironiski 0
Ja kāds vēl nav izlasījis Nacionālo attīstības plānu (NAP), lai saprastu, kas mūs sagaida 2020. gadā, tad droši var doties uz ļoti operatīvo teātri “Dirty Deal Teatro” (Rīgā, Maskavas ielā 28), kur izrāde par NAP iestudēta divarpus mēnešu laikā. Tas taču ir daudz interesantāk, nekā pašam burties tam cauri.
Meklējot savu ideālo NAP
Izrādes–lekcijas “Nacionālais attīstības plāns” dramaturgs un arī vienīgais aktieris Jānis Balodis, jauns, enerģisks cilvēks, kas patlaban studē kino- scenāriju rakstīšanu Salfordas universitātē, stāsta, ka tā sāls jau esot ne jau tajā plāna daļā, kas pieejama sabiedrībai, bet gan daudzajos pielikumos, kas nemaz tik viegli neesot dabūjami. Dramaturgs un aktieris esot izlasījis visas NAP versijas un izrādi veidojis, par pamatu ņemot 120 lappušu garo pielikumu, kurā ir iekļautas daudzas programmas, ko plānots īstenot par Eiropas Savienības fondu miljoniem.
Izrāde ir iespēja nedaudz vairāk kā stundas laikā atrast savu ideālo NAP, kādu mēs katrs pats gribētu rakstīt Latvijai. “Varbūt tas izskatītos pavisam citāds, taču es pieļauju, ka ikkatram no mums tas varētu sākties ar to pašu teikumu, ar ko sākas esošais Nacionālās attīstības plāns: “Latvija 2020. gadā būs droša un iedzīvotājiem draudzīga, zaļa un sakopta, pārtikusi, efektīva un konkurētspējīga valsts, kurā dzīvo čakli, izglītoti, radoši un laimīgi cilvēki. Tikai jautājums ir – vai ar to mēs saprotam vienu un to pašu?” vaicā dramaturgs. Lai nebūtu tikai viena aktiera teātris, izrādē galvenais aktieris iesaistīja arī skatītājus, uzdodot, piemēram, jautājumu: kas jūs šobrīd dara laimīgu? “Tas, ka strādāju interesantu darbu un neesmu slima.” – “Iespēja būt brīvai, darīt to, ko man gribas darīt.” – “Vai būs kādas citas lietas, kas jūs darīs laimīgu 2020. gadā?” – “Situācijas maiņa valstī. Pakāpenisks progress – lai katrs nākamais gads ir labāks nekā iepriekšējais.”
Skatītāji pārliecinās, kā birokrātiskajos gaiteņos izveicīgs cilvēks, kas labi bruņojies ar informāciju par pieejamajiem ES fondu līdzekļiem un piedāvātajām programmām, tās sekmīgi īstenojot, panāk, ka, piemēram, Rīgas kinostudija atgūst ne tikai tās iepriekšējo labo slavu, bet to krietni pārspēj.
Ar ironiju skan cilvēkiem grūti saprotamie vārdu savirknējumi programmu nosaukumos. Skatītāji to uztver ar smaidu, bet dramaturgs teic, ka NAP valoda daudzviet ir neveikla, jo manāms, ka daudzās vietās tas paņemts no angļu valodas neiedziļinoties.
Labs ironisks akcents ceļā uz laimi ir Rīgas kinostudijas labās slavas atguvēja pateicības vārdi, saņemot otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš reizē lepojas arī ar tiem, kas, tāpat kā ordeņa kavalieris, NAP mērķus padarījuši par saviem un tos sasnieguši. Piemēram, Latvijas Ostu asociācijas vadītāju, kurš panācis, lai tiktu sasniegts NAP mērķis palielināt kravu apgrozījumu Liepājas, Rīgas un Ventspils ostā no 67 miljoniem tonnu 2011. gadā līdz 116 miljoniem tonnu 2020. gadā. Paldies kustības “Laimīgā Latvija” vadītājai, kas strādājusi, lai samazinātu nabadzības riska indeksu strādājošo vecumu grupā no “9,5” 2009. gadā līdz “5” 2020. gadā. “Šeit sēž mana sieva ar diviem bērniem, un par to es varu pateikties Demogrāfijas veicināšanas centra vadītājai, kura strādājusi pie tā, lai jaundzimušo bērnu skaits palielinātos no 18 tūkstošiem 2011. gadā līdz 24 tūkstošiem 2020. gadā,” savu gandarījumu pauž ordeņa kavalieris.
Aizdomājoties par vēsturi
Izrādē līdzās smieklīgām epizodēm pavīd arī kāda, kas liek aizdomāties, ka salīdzinājumā ar agrākajiem laikiem nekas jau īpaši nav mainījies attiecībā uz izglītotu, augstu profesionālu speciālistu iesaistīšanu valsts uzplauksmes veicināšanā. Dramaturgs iznesis priekšplānā stāstu par latviešu ekonomistu Kārli Balodi (1864. – 1931.), kurš studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, ģeogrāfiju – Jēnas universitātē, demogrāfiju un statistiku – Minhenes un Berlīnes universitātē, saņēmis tā laika augstāko zinātnisko apbalvojumu – Krievijas Zinātņu akadēmijas Lielo zelta medaļu, taču netika pieņemts Latvijā. Viņš strādāja par profesoru Berlīnes universitātēs, par ekonomisko padomnieku Vācijas Finanšu ministrijā, Pirmā pasaules kara laikā bija ekonomiskais padomnieks Kara ministrijā, bija arī citos amatos un sarakstīja savu izcilo darbu “Nākotnes valsts”. Šī grāmata ir četras reizes izdota Vācijā, divas reizes – padomju Krievijā, bet latviski šis darbs nav tulkots un izdots.
Izrādē diezgan spilgti ieskicētas Baloža attiecības ar Kārli Ulmani un no īsa faktu izklāsta skatītājam kļūst saprotams, kāpēc Ulmanis Balodi nostūma malā, kaut gan 1919. gadā, būdams pagaidu valdības Ministru prezidents, viņš Balodi aicināja piedalīties jaunizveidotās valsts finanšu politikas veidošanā.
Dramaturgs un aktieris Balodis saskaitījis, ka NAP izstrādāšanā piedalījušies 16 Pārresoru koordinācijas centra darbinieki, 31 vadības grupas loceklis, 40 darba grupu locekļi, Ministru kabineta locekļi un Saeimas deputāti. Izrāde ir smalki ironisks skatījums uz plāna mērķiem, meklējot atbildi, vai tie sakrīt ar tautas iecerētajiem.
Viedokļi
Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs: “Izrāde turpina Pārresoru koordinācijas centra 2012. gada garumā rosināto diskusiju par valsts ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Manuprāt, autors samērā precīzi saskatījis dokumenta galveno vēstījumu – uzsvaru uz paša iniciatīvu un atbildību –, ilustrējot to gan ar atbilstošiem citātiem no Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam, gan arī piedāvājot praktisku piemēru, kā aktīvs darbs pie sava sapņa īstenošanas var novest pie pozitīva gala iznākuma. Diskutabla ir izrādes noslēguma daļa, kas vairāk pievēršas vērtību jautājumiem un samērā vienpusēji interpretē NAP vadmotīvu “Ekonomikas izrāviens”. Vienlaikus tieši šis alternatīvais skatījums ir pamats diskusijai.”
Lolita Čigāne, Saeimas deputāte (“Vienotība”): “Man liekas absolūti izcili, ka esam pārvarējuši fobiju, ka māk- sla un politika nedrīkst sajaukties. Tas, ka jaunie cilvēki, kas veidoja izrādi, šādā formātā ir tik dziļi iegājuši politiskā jautājumā un pasnieguši NAP tēmu gan provokatīvi, gan ironiski, ir patiešām lieliski.”
Ingrīda Vilkarse, teātra kritiķe: “Jānis Balodis ir ļoti vērtīgs mūsu teātru un dramaturgu sabiedrībai, jo viņš risina tēmas, kas skar politisko teātri. Šīs tēmas šobrīd nav izvērstas un ļoti aktualizētas. Kaut kas līdzīgs bija Žurka Kornēlija, tikai nedaudz citādā formā. Šī izrāde ir smalka ironija par ļoti nopietnām lietām. Par to bezjēdzību, kas iekļauta ES fondu finansētajās programmās, kur vairāk tiek akcentēta nevis reālā darbība, bet tas, cik viegli nauda aiziet garām īstajai lietai un nepieciešamībai. Mani uzrunāja tēma par personisko ieinteresētību Latvijas attīstībā. Bija prieks klausīties, kā viens jauns cilvēks vienkārši un saprotami to spēj izklāstīt.”
Uzziņa Izrāde–lekcija “Nacionālais attīstības plāns” Dramaturģija, izpildījums – Jānis Balodis Režija – Valters Sīlis Scenogrāfija – Uģis Bērziņš |
