Jaunajā izglītības satura modelī eksāmenu varbūt nemaz nebūs 12
Vāji centralizēto eksāmenu rezultāti, skolu tīkla optimizēšana, mācību gada pagarināšana… Daudzi no šīsvasaras apspriestajiem tematiem izglītības jomā ir mūžīgas “aktualitātes” un kļuvuši par rutīnu.
Šis gads atšķiras ar to, ka beidzot Latvijā ir sākta izglītības satura reforma, un tā ir galvenā aktualitāte tagad un būs vēl pāris turpmākos gadus. Izglītības profesionāļi to vērtē kā nozīmīgu soli izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Bez šaubām, šis projekts līdzi nes daudzus jautājumus un neskaidrības, un Neatkarīgā izglītības biedrība (pārstāv skolotāju un pedagoģisko augstskolu mācībspēku viedokli) jau no paša sākuma ir aicinājusi Valsts izglītības satura centra (VISC) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) veidot dialogu ar sabiedrību par projekta gaitu.
Mainot izglītības saturu, būtu jāmainās arī daudziem saistītiem jautājumiem, kas skar izglītības sistēmas organizatorisko struktūru, skolotāju izglītību un tālākizglītību, vērtēšanas sistēmu, atbilstošas vides izveidi utt.
Izglītības reformas notiek visu laiku, taču tā īsti līdz galam nekas nav reformēts. Un centralizēto eksāmenu rezultāti jau trešo gadu slīd uz leju. Un jaunajā modelī varbūt eksāmenu nemaz nebūs… Pašreizējā satura reforma ir patiešām nepieciešama.
Kur kvalificētie skolotāji?
Skolas gadiem ilgi cīnās ar kvalificētu skolotāju trūkumu. Pastāv paradokss: Latvijā ir pārāk daudz skolotāju un vienlaikus nav kas strādā. Nav saprotams, kā atbildīgās institūcijas “atbildīgi” varēja pieņemt lēmumu par obligātajiem eksāmeniem fizikā un ķīmijā, zinot, ka katastrofāli trūkst eksakto priekšmetu skolotāju, ne tikai vienkārši skolotāju ar diplomu, bet tādu, kas ir mūsdienīgi domājoši un spēj strādāt ar bērniem atbilstoši sabiedrības izvirzītajām prasībām!
Masu medijos atkal un atkal izskan jautājums – kāpēc matemātikas eksāmenu rezultāti pasliktinās? Tie nevar kļūt labāki, ja pat valsts ģimnāzijas ar samērā augstu atalgojuma līmeni nespēj piesaistīt skolotājus! Tā pavisam noteikti ir IZM atbildība, ka pedagoģijas augstskolās budžeta vietās studē jaunieši, kuri pēc tam uz skolu nemaz negatavojas iet. Jāuzdod ministram Kārlim Šadurskim konkrēts jautājums – kādā veidā IZM nodrošinās skolām kvalificētus mācībspēkus?
