Par videi nedraudzīgām automašīnām jāmaksā vairāk. Skaidrojam nodokļa aprēķina kārtību 5
Droši vien jau katra pamanīta ziņa: “No 1. janvāra mainījusies transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likme automašīnām, kas pirmo reizi reģistrētas pēc 2008. gada 31. decembra. Jaunais nodokļa apmērs būs atkarīgs no CO2 izmešu daudzuma.”
Vispirms precizējam. Tas nav jauns nodoklis. Vienkārši spēkā stājas pirms vairākiem gadiem ar likumu apstiprinātā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmju izmaiņas. Un nez vai ir vērts atsākt toreizējās vētrainās diskusijas par turpmāk vienīgā kritērija pamatotību, taisnīgumu, mērķtiecību. Izredzes, ka nodokļa apmēra aprēķina kārtība (Eiropas tendencēm pieskaņota un atbilstoša) tuvākajā laikā tiks mainīta, ir niecīgas. Atliek to saprast un un pieņemt. Maksāt, kā noteikts, par savu pašreizējo auto. Paturēt nodokli vērā, jaunu (vai citu) braucamo izvēloties.
Kas un cik maksās par CO2?
Nu jau krietni lielāka auto īpašnieku daļa. Visi, kuru īpašums nav vecāks par 10 gadiem. Nebūs viņiem vairs vecās triju kritēriju (svars, jauda, dzinēja darba tilpums) nodevu summas. Būs viens skaitlis, kurš redzams pievienotajā tabulā.
Aprēķins tātad kļuvis vienkāršāks. Tomēr vienu neizpratni redzam šīs ziņas interneta komentāros. Kāds tad ir mans CO2? Kāds tas ir automobilim, kuru gatavojos pirkt? Vecā aprēķina trīs “izejvielas” bija redzamas auto tehniskajā pasē. CO2 – nav. Bieži vien šo datu nav arī ražotāja tehnisko datu tabulās (sevišķi vecākiem auto). Ko nu?!
Ieskats datu superavotā
Visiem, kas lieto internetu, skatīt ttps://www.csdd.lv/videjais-degvielas-paterins/rokasgramatas-par-videjo-degvielas-paterinu-un-co2-izpludi. Šis ir gadījums, kad CSDD nav pietiekami popularizējusi izveidoto patiešām visaptverošo un viegli pārskatāmo datu krājumu, kas palīdz ne tikai pašreizējo situāciju, bet arī nākotnes perspektīvas noskaidrot. Dodies tajā iekšā!
Vispirms, protams, ņem sava auto pirmās reģistrācijas gada rokasgrāmatu. Un redzi, piemēram, ko šādu.
Viens no Latvijā populārākajiem krosoveriem “Nissan Qashqai”. 2010. gads. Divu litru benzīna motors. CO2 – 199 g/km. Jaunais nodoklis tātad – 168 eiro. Bet pērn bija 115 eiro… (Un piedevām šie 115 joprojām paliek kaimiņam, kura tieši tāds pats auto ir reģistrēts 2008. gadā).
Visai pieticīgs “VW Golf”. Tas pats 2010. gads. 1,6 l benzīna motors. Automātiska ātrumkārba. CO2 – 195 g/km. 168 eiro. Bet pērn nebija pat simts…
Vēl mazāka “Opel Corsa”. Vēl mazāks un taupīgāks motors. 163 g/km. 144 eiro gadā agrāko 60 vietā. Loģiski?
Smaidīgāks šāds aprēķins iznāk – dīzeļiem… Pat pirms “Eiro 6” izmešu standarta tie ogļskābo gāzi radīja mazāk. 2010. gada “Golf”, piemēram, dīzeļversijā spēja iztikt pat ar 107 g/km. Un nodoklis tam praktiski nemainīsies. Pat nedaudz samazināsies.
Atliek ar nožēlu atkārtot pirms diviem gadiem teikto – likuma autori pilnībā ignorējuši faktu, ka CO2 ziņā “tīrākie” dīzeļdzinēji rada daudz vairāk slāpekļa oksīdu maisījuma, kas ne tikai piedalās globālās sasilšanas procesos, bet ir arī (atšķirībā no ogļskābās gāzes) tiešā veidā cilvēkam kaitīgs. Sevišķi lielās pilsētās, kur tā koncentrācija augsta.
Mazāk skarbi šī dīzeļu nepārprotamā un nepelnītā glorificēšana izpaužas, ja sākam meklēt ko jaunāku. Te benzīna motori gan kļuvuši “tīrāki”. Bet joprojām nodokļu tabulas mums rekomendē ražot NOx dvingu.
Šķiram, piemēram, vaļā 2015. gada (“Eiro 6” standarta sākums) rokasgrāmatu. Tas pats “Golf” ar benzīna dzinējiem zem 100 gramiem CO2 palīst joprojām nespēj. Dīzelis – var. Ejam vēl tuvāk pavisam jauniem pirkumiem. Pēdējos gados niecīgi CO2 izmeši (un tātad mazs nodoklis) ir pat milzu jaudas dīzeļiem. 300 ZS Audi “Q7”, piemēram, Latvijā maksās mazāku TEN nekā augstāk pieminētie pusmūža “Golf” un “Qashqai”. Kā jums patīk šādas audzinošas, uz ekoloģisku pārvietošanos virzošas metodes?
Vai kāds nemaksās nemaz?
Kuri tad ir tie, kuru CO2 devums nepārsniedz 50 g/km? Joprojām ļoti dārgie elektromobiļi, protams. Citi, lētāki? Datu rokasgrāmatā ir arī nevis pēc auto markām, bet izmešu daudzuma grupēta sadaļa. Tajā par 50 mazāki kontrolskaitļi ir tikai deviņiem. Visi – tā sauktie hibrīdi. Arī pagaidām visai dārgi. Nākamajā “plauktā” (līdz 95 g/km, gada nodoklis simbolisks – 12 eiro) iekārtojas gandrīz 100 pagājušā gada ražojumu. Kāds desmits hibrīdu, bars mazu dīzelīšu un tikai daži “benzīnnieki”. Arī nelieli (“Toyota Auris”, piemēram).
Kurp šāda nodokļu politika mūs virza? Šķiet – nekur. Sevišķi tādēļ, ka maksājumu pakāpieni ir visai zemi. Un varam, protams, mierināt sevi, padalot gada likmi uz mēnešiem un konstatējot, ka nemaz tik grūti nav sadārdzinājuma tiesu ietaupīt. 10 eiro mēnesī var pavisam vienkārši iekrāt, konsekventi atsakoties no nevajadzīgiem dinamiskiem manevriem. Var pat kādu dienu vai divas braukt mazāk vai nebraukt nemaz. Var arī iecerēt auto nomaiņu uz dīzeli. Var. Bet vai vajag? Samērā nelieliem pilsētā veicamiem attālumiem tas nu nekādi nav labāks par klusākajiem, ātrāk iesilstošajiem benzīna motoriem. Arī šī degviela Latvijā vairs nav būtiski lētāka. Hibrīdi un elektromobiļi? Joprojām tālu sapņu nākotne.
Tādas nu ir tās jaunās TEN likmes. Par ekoloģiju patiešām veicinošām nez vai atzīstamas. Drīzāk par formālām, reālajai Latvijas autoparka situācijai neatbilstošām. Un tādēļ uzticību likumdevējiem mazinošām.
