Jaunajā gadā bez cigaretes. Izvēle – pārtraukt vai ne, ir tikai paša smēķētāja ziņā 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gadu mijā cilvēki bieži apņemas paveikt kaut ko labu, piemēram, atmest smēķēšanu. Dažiem to izdodas paveikt samērā ātri, un viņi tā arī neatsāk smēķēt, taču lielākajai daļai nākas piepūlēties, izmēģināt dažādas metodes, ciest neveiksmes un sākt cīņu no jauna.
Speciālisti norāda, ka panākumu atslēga ir motivācija – jo tā stiprāka, jo lielākas izredzes pārvarēt tieksmi pēc cigaretes.
Dubulta atkarība
Smēķēšanai ir divas puses – fiziskā un psihiskā atkarība. Pirmo izraisa nikotīns, kas ir spēcīga psihoaktīva viela, bet otro – pats process jeb rituāls tāpat kā azartspēlmaņiem.
Klīniskā psiholoģe un atkarību speciāliste Inga Dreimane stāsta, ka to, cik stipra ir atkarība, nosaka dienā izsmēķēto cigarešu skaits. Jo tas lielāks, jo lielāka varbūtība, ka smēķētājs ir nikotīnatkarīgs.
Tādā gadījumā, pārtraucot smēķēt, jāsaskaras ar atmešanas izraisītiem simptomiem – palielinātu apetīti (nikotīns nomāc ēstgribu un garšas kārpiņu jutīgumu), miega traucējumiem (nikotīns ietekmē smadzeņu viļņu darbību), garastāvokļa svārstībām, koncentrēšanās spēju pazemināšanos, uzbudināmību (nikotīns stimulē centrālo nervu sistēmu).
Atmešanas simptomi visgrūtāk ir izturami pirmajās dienās, tad kļūst vieglāki un parasti izzūd mēneša laikā.
“No psiholoģiskā aspekta raugoties, būtisks ir arī smēķētāja stāžs. Ja šis paradums ildzis gadu desmitiem, tas jau ir nostiprinājies, pārtapis automātiskajā uzvedības modelī, kuru mainīt ir ļoti grūti,” norāda psiholoģe.
Pagājušā gada nogalē “Latvijas Avīzes” redakcija saņēma vēstuli, kuras autore lūdza padomu, kā palīdzēt dēlam, kurš smēķē jau trīsdesmit gadus.
“Mātes raizes par dēla veselību ir saprotamas. Taču vienīgais, ko viņa var darīt, ir neveicināt smēķēšanu, piemēram, nepērkot dēlam cigaretes, nedodot šim mērķim naudu, atgādinot, ka cigarešu dūmi kaitē arī viņas veselībai, neļaujot smēķēt iekštelpās un tamlīdzīgi. Taču izvēle – pārtraukt vai ne, ir tikai paša smēķētāja ziņā,” uzsver Inga Dreimane, piebilstot, ka sava loma ir arī ģimenes ārstam, kurš, uzdodot pacientam mērķtiecīgus jautājumus, kārtējās vizītes laikā spēj nostiprināt domu par atteikšanos no šī veselībai kaitīgā ieraduma.
Daudzveidīga palīdzība
Piedaloties Veselības ministrijas un Eiropas Sociālā fonda kopīgā projektā, kas noslēdzās 2019. gada beigās un kā mērķis bija palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem atmest smēķēšanu ar atbalsta grupu iesaisti, Inga Dreimane nonākusi pie atziņas, ka ar topošajiem nesmēķētājiem svarīgi runāt gan par šīs atkarības fizisko, gan psiholoģisko aspektu, kas mēdz būt vienlīdz spēcīgi.
No 611 dalībniekiem, kuri apmeklēja kādu no 63 grupām, programmu pabeidza 382. Sešus mēnešus pēc programmas noslēguma smēķēšanu bija pārtraucis 21% no tiem, kas sāka dalību programmā.
Aptuveni piektā daļa papildus atbalsta grupu apmeklēšanai izmantoja vismaz divas jeb vairākas papildu smēķēšanas atmešanas metodes, piemēram, elektroniskās cigaretes un psihoterapiju, nikotīnu saturošus plāksterus un psihiatra konsultācijas, adatu terapiju un fiziskas aktivitātes.
“Pirmajā atmešanas reizē, it īpaši tad, ja smēķēts ilgstoši, vajadzīgs daudzpusīgs rehabilitācijas kurss, jāizmanto vairākas metodes. Nepietiek ar sākuma uzrāvienu, jāsper nākamais svarīgais solis – jānoturas un jānostiprina nesmēķētāja statuss.
Vajag izvirzīt mērķi un bruņoties ar izturību, jo nāksies mainīt ikdienas ieradumus, piemēram, uzsmēķēšanu pie rīta kafijas vai lasot ziņas. Diemžēl daudzi nav tam gatavi,” teic atkarību speciāliste.
Psiholoģisko palīdzību var sniegt atbalsta grupas, individuālās nodarbības pie klīniskā psihologa vai psihoterapeita, bet tiem, kuri izsmēķē vairāk par 15–20 cigaretēm dienā, bieži vien nepieciešama arī narkologa konsultācijas un nikotīnu aizvietojošā terapija jeb medikamentu lietošana.
Tie var būt gan nikotīna plāksteris, košļājamā gumija vai aerosols, gan recepšu zāles, kas samazina nikotīna atcelšanas simptomus, palīdz pakāpeniski samazināt izsmēķēto cigarešu skaitu.
Elektronisko cigarešu un ierīču jeb tā saucamo oikosu lietošanu, kas tiek pozicionēta kā veselīgāka alternatīva tradicionālajām cigaretēm, atkarību speciāliste neuzskata par smēķēšanas pārtraukšanas metodi.
“Lai arī šķidrums, ko pilda šajās ierīcēs, var nesaturēt nikotīnu un nenotiek tabakas degšanas process, kurā izdalās veselībai kaitīgās vielas, ieradums saglabājas,” viņa saka.
Der ieskatīties arī Alena Karra grāmatā “Kā viegli atmest smēķēšanu” vai kustības “Bez cigaretes” izveidotajā interneta vietnē, kas tapusi ar narkologu, psihologu un citu speciālistu palīdzību un kur smēķētāji un viņu tuvinieki var atrast profesionālus ieteikumus, ko un kā darīt, lai atbrīvotos no šīs atkarības.
