Jaunais zīmols – «Food Union» 0
Pirms mēneša Konkurences padome deva atļauju apvienoties pirmajam un trešajam lielākajam Latvijas piena pārstrādes uzņēmumam. Vakar jaunie īpašnieki – Krievijas investori – paziņoja apvienotā uzņēmuma nosaukumu un pastāstīja par nākotnes iecerēm.
“Food Union” būšot nozares čempions un ieviesīšot jaunu skatījumu uz piena pārstrādes industriju. Proti, apvienotā uzņēmuma produkti apvienošot Latvijas piena nozares tradīcijas un mūsdienu mārketinga labākos piemērus, stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Andrejs Beshmeļņickis. “Food Union” ir iecerējis kļūt par līderi visās savu ražoto produktu grupās. Tāpat uzņēmums centīšoties ieviest jaunu domāšanu, kas neparedz nozares dalībnieku dalīšanu “labajos piena ražotājos” un “sliktajos pārstrādātājos”.
A. Beshmeļņicka vadītā Krievijas investoru grupa (detalizēta informācija par investoriem netiek sniegta) uzņēmumā jau ieguldījusi Ls 21milj., tostarp Ls 8,3 milj. saldējuma ražotnes izveidē (tā darbojas kopš aprīļa vidus) un Ls 12,7 milj. kausētā siera, sviesta, krēmu un vēl citu, pagaidām nelatviskotu produktu ražotnē, kas darbību varētu sākt nākamajā mēnesī.
Uzņēmums ļoti domā par savu tēlu – vakar norādīja Oļegs Berijevs, Krievijā lielākās zīmolvedības aģentūras vadītājs, kuru “Food Union” ir piesaistījis mārketinga pasākumu īstenošanai.
“Mūsdienu pasaule pieprasa veidot attiecības ar patērētājiem, un tās nozīmē daudz vairāk nekā agrāk. Esam pārliecināti, ka Latvijā izdosies izveidot spēcīgu uzņēmumu, kam vērsies apvāršņi Krievijā un arī tālāk uz Eiropu,” stāstīja O. Berijevs.
Jaunais uzņēmums vispirms orientēšoties uz vietējo tirgu, bet nākamo trīs gadu laikā pusi no ražotā pārdošot NVS valstīs. Bijušā Rīgas piena kombināta telpās ražošot svaigos piena produktus, sieru, bet “Valmieras pienā” – biezpienu, krējumu, sauso pienu un citus produktus. “Specializācija ļaus mums celt konkurētspēju iekšējā tirgū un citu valstu tirgos,” tā A. Beshmeļņickis.
Uz manu jautājumu, kāpēc laikā, kad krīt piena iepirkuma cena, kāpj gan Valmierā, gan arī Rīgā ražoto piena produktu cenas veikalos, viņš atbildēja, ka pērn piena iepirkuma cenas kāpa, tomēr pārstrādes uzņēmumi piena produktu cenas necēla. “Mēs tikai šā gada maijā sākām darboties ar nelielu peļņu. Patlaban tirgus – piena iepirkuma cena un piena produktu cena – atrodas līdzsvarā un ļauj uzņēmumam nodrošināt izaugsmi,” skaidroja uzņēmējs.
No A. Beshmeļņicka teiktā izriet, ka jaunais uzņēmums izejvielas, tostarp pienu, pirks daudz plašākā teritorijā nekā agrāk. Proti, iepirkums varētu līdzīgi kā Krievijā notikt 500 km rādiusā (ES valstīs valda uzskats, ka svaigpiena piegāde pārstrādei tālāk par 300 km nav izdevīga). Tas varētu nozīmēt piena ražotāju ietekmes mazināšanos uz piena iepirkuma cenu Latvijā.
Viedoklis
Gita Mūrniece, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes locekle: “Ja mēs, latvieši, kašķēsimies savā starpā, tad pēc gadiem mums nebūs savas zemes, savas piena pārstrādes un savu tirdzniecības ķēžu. Mums ir jākļūst prātīgākiem, jāmeklē kompromisi. Ceru, ka ar piena pārstrādi nenotiks kā patlaban ar zemi, kad jālūdz Zemkopības ministrijai nauda tās pirkšanai. Ir jāizbeidz kašķēšanās starp uzņēmējdarbības formām. No otras puses – ja ienāk investors, tas ir svētīgi Latvijas tautsaimniecībai. Ļoti gribētu, lai šie investori būtu mūsu mentalitāti saprotoši. Var teikt, ka ir nabadzība, mūsu cilvēkiem nepietiek naudas investīcijām, tomēr īstu nabadzību, kāda bija aizvadītā gadsimta 90. gados, neesam redzējuši. Tolaik katram bērnam nebija mobilā tālruņa.”
