Jaunais vadītājs komentē valsts pārvaldē atlaižamo skaitu 9
Patlaban nosaukt valsts pārvaldē atlaižamo darbinieku skaitu būtu populistiski, šodien pēc iecelšanas Valsts kancelejas direktora amatā žurnālistiem sacīja Jānis Citskovskis.
Viņa priekštecis amatā Mārtiņš Krieviņš gada sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka trīs gadu laikā valsts pārvaldes reformu rezultātā darbu varētu zaudēt aptuveni 7% ierēdņu jeb no pieciem līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku. Daļa būtu arī brīvās vakances, kas esot aptuveni trīs tūkstoši.
Jaunais Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka viņa prioritārais uzdevums būs valsts pārvaldes reforma. Šis uzdevums arī kalpojis kā iemesls, kas motivējis atsaukties Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) piedāvājumam vadīt Valsts kanceleju.
“Lēmums ieņemt amatu nebija viegls un termiņš, lai par to izlemtu, tiešām bija īss, bet es saskatīju iespēju savā karjeras attīstībā, turklāt paveikt valsts pārvaldē to, par ko pats iepriekš esmu domājis un runājis. Es saredzu iespēju, ka varēšu būt valsts pārvaldes reformu virzītājs,” norādīja jaunieceltais Valsts kancelejas direktors.
Citskovskim neesot bažu par to, ka viņš nevarētu sastrādāties ar premjeru, jo pēc sarunas ar Kučinski abi secinājuši, ka viņiem ir līdzīgs redzējums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.
“Tās būs reālas un īstenojamas valsts pārvades reformas – birokrātijas mazināšana, procedūru pārskatīšana, ierēdņu skaita mazināšana, vadītāju motivēšana, atalgojuma reforma u.c. Viss šis jautājumu kopums ir iezīmēts esošajā reformu plānā, bet šis plāns ir uzlabojams, lai to varētu īstenot,” uzsvēra Citskovskis.
Vaicāts par darbinieku skaita samazināšanu valsts pārvaldē, Citskovskis norādīja, ka kopumā valsts pārvaldes reformu plāns skar aptuveni 58 000 cilvēku, tomēr viņš atturējās nosaukt skaitu, ar cik darbiniekiem plānots pārtraukt darba attiecības.
“Vispirms ir jāveic detalizētāks izvērtējums, par cik cilvēkiem iespējams samazināt valsts pārvaldi. Tagad nosaukt konkrētu skaitli būtu bezatbildīgs populisms,” atzina jaunais Valsts kancelejas direktors.
Viņš solīja jau pirmajā darba dienā ķerties klāt valsts pārvaldes reformu plāna izvērtēšanai un pilnveidei, lai valsts pārvaldi padarītu efektīvu, atbildīgu un elastīgu. “Jautājums ir par to, kā šos principus ieviest dzīvē. Esmu pārliecināts, ka jāvirzās no runāšanas un plānu rakstīšanas uz reālām reformām,” sacīja Citskovskis.
Viņš ir gatavs pārskatīt un papildināt iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādāto valsts pārvaldes reformu plānu. “Krieviņa piedāvātajam plānam trūkst vairākas būtiskas detaļas, lai to varētu īstenot. Šo plānu nepieciešams detalizēt,” pauda Citskovskis. Viņš gan neprognozēja, kad varētu izstrādāt papildinātu valsts pārvaldes reformu plānu, tomēr to plānots izdarīt tuvāko mēnešu laikā.
Vaicāts, vai pieredze darbā Iekšlietu ministrijā (IeM) viņam ļauj saskatīt nepieciešamās reformas IeM un citās ministrijās, Citskovskis atzina, ka visās ministrijās ir veicamas reformas, tomēr katrā ministrijā situācija ir specifiska.
Citskovskis Valsts kancelejas vadītāja amatā stāsies 7.aprīlī. Tad arī viņš uzņemsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa kandidātu atlases komisijas vadītāja pienākumus.
