Jaunais “Trubadūrs” vēstīs par starpkaru Latviju
 1

30. maijā Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums – Džuzepes Verdi slavenās operas “Trubadūrs” jauniestudējums Andreja Žagara režijā, kas “Trubadūra” traģiskos notikumus pārceļ uz 1919. gada Latviju.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
Lasīt citas ziņas

Uzvedumu kopā ar A. Žagaru veido radoša latviešu mākslinieku komanda – scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Mikus Čeže, izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Aleksandrs Viļumanis. Ar viņu kopā strādā diriģents Jānis Liepiņš, kuram “Trubadūrs” būs debija uz operas skatuves.

Režisors Andrejs Žagars operas sirdi plosošos notikumus – divu brāļu savstarpējo cīņu mīlestības vārdā, nenojaušot par radniecību, – pārcēlis uz Latviju 1919. gada pirmo pusi, pietuvinot tos mūsu tautas piedzīvotajiem notikumiem, kad vēsture veidoja skarbu fonu cilvēku likteņiem un radīja apstākļus, kuros līdzīgi kā “Trubadūrā” brālis cīnījās pret brāli. Tas ir laiks pēc Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanas, kad varu pārņēma Pēteris Stučka un lielinieku valdība, bet Kārļa Ulmaņa vadītā valdība patvērās Liepājā uz kuģa.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sabiedrība šajā laikā ir ideoloģiski, nacionāli un sociāli sašķelta – cilvēkiem nav skaidrs notiekošais, kā arī tas, kas notiks turpmāk,” teic iestudējuma dramaturgs Mikus Čeže.

Iestudējuma režisors šādu metodi izvēlējies ar mērķi padarīt stāstu skatītājiem atpazīstamu. Šāda pārcelšana mūsdienās ir paņēmiens, kas, pēc A. Žagara teiktā, nodrošina emocionālu piesaisti notiekošajam, nevis nodarbojas tikai ar stāsta izklāstīšanu.

Līdzās pazīstamiem LNO solistiem “Trubadūra” jauniestudējumā piedalās vairāki viessolisti no Krievijas. Galveno, Leonoras, lomu dziedās krievu soprāns Anna Ņečajeva, kura 2012. gadā debitējusi Maskavas Lielajā teātrī, dziedot Nastasjas lomu operā “Burve”. Tajā pašā gadā kļuvusi par Maskavas Lielā teātra solisti. Otra Lenoras lomas izpildītāja būs mums labi zināmais ukraiņu soprāns, LNO soliste Julianna Bavarska.

Savukārt trubadūra Manriko lomā redzēsim trīs solistus: pašmāju publikai labi pazīstamo turktu tenoru Muratu Karahanu, LNO solistu Andri Ludvigu un vācu tenoru Ferdinandu fon Botmeru.

Iepriekšējo reizi mūsu teātrī šī opera režisora Jāņa Zariņa vadībā tika uzvesta 1968. gadā, kad to diriģēja Rihards Glāzups, dziedāja Žermēna Heine-Vāgnere, Regīna Frinberga, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers, Miķelis Fišers. Operu varēs noskatīties arī Rīgas Operas festivālā 7. un 14. jūnijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.