Jaunais tētis: Sievieti var iepazīt nabadzībā, vīru – bērna kopšanas laikā 0
“Manu skaisto Feisbuka lenti jau trešo dienu sabojā kāda vīrieša ziņa, kurš aizvedis savu sievu psihiatrisko klīniku, lai viņa ārstētos no pēcdzemdību depresijas. Nelikšu linku uz šo ziņu un nevērtēšu to, ja jūs interesē, atradīsiet to paši.
Es savulaik sīki un smalki izpētīju šo jautājumu un šodien atļaušos padalīties domās par vīrieša lomu pēcdzemdību laikā un dzemdībās,” tā raksta kāds jaunais tētis Vaņa Puhs. Lūk, viņa pārdomas arī no personiskās pieredzes.
“Sākšu ar to bērniņu kopīgi ar sievu plānojām. Mums bija skaidrs plāns un mēs tam iespēju robežās sekojām. Es gan neapgalvošu, ka ir iespējams sagatavoties tai Apokalipsei, kas seko pēc dzemdībām, bet šo to tomēr izdarīt var.
Piemēram, sagatavot finanšu spilvenu, pusfabrikātu krājumus, atrast palīgu mājsaimniecībā un, protams, izpētīt teoriju par pēcdzemdību periodu.
Gaidot mazuli, es ļoti uztraucos par sievu un nākamo bērniņu, līdz ar to jautājums par pēcdzemdību depresiju man negāja secen.
Mani draugi, tā ir briesmīga bēda, patiesi.
Un traki ir tas, ka to ir grūti atpazīt, jo vairums pēcdzemdību depresijas simptomu ļoti labi ierakstās vispārējā pēcdzemdību bardakā. Sieviete ar šo kaiti nonāk nevar saprast kas, kāpēc un kādēļ stāvoklī. Kādēļ vispār dzīvē kāds izslēdzis krāsas? Kur palicis prieks? Un kāpēc iejūtības un atbalsta vietā viņa dzird: “Nesadomājies! Visi nogurst! Agrāk sievietes dzemdēja uz lauka pa desmit bērniem un – nekas!”
Par šiem te agrāk dzemdēja uz lauka es vispār nošautu, ja godīgi! Jā, dzemdēja! Pa desmit bērniem! Un sievietes dzemdībās mira. Vai jau 45 gados izskatījās kā vecenes. Tad ko tagad? Varbūt atgriezties akmens laikmetā un skriet pakaļ mamutiem? Es reti dusmojos, bet šis “retrogrādisms” un elementāras iejūtības trūkums rada manī dusmas.
Ko tad es īsti vēlos pateikt? Es vēršos pie visiem vīriešiem, kas šo lasa: Kungi! Pēcdzemdību depresija nav fantāzija, nav slinkums un nav arī parasts nogurums, tas ir baigs hormonāls traucējums.
Viņa nevelk muļķi un nespēlē teātri!
Viņai patiešām ir ļoti slikti un izkļūt no tā pašai ir praktiski neiespējami. Te nederēs – pasnaud, paguli – tas nestrādā! Paņem sevis rokā – arī nedarbojas! Visas dzemdē un kaut kā tiek galā – arī nestrādā!
Pirmo bērna pusgadu gadu ģimenes emocionālais klimats ir jūsu uzdevums! Sieviete ir aizņemta ar bērnu, viņa jau tā ir uz spēku izsīkuma robežas, tā kā – ja vēlaties būt īsts vadonis, nevis vienkārši biomateriāla donors, uzņemieties atbildību par viņiem.
Vienkārši nest mājās naudu ir par maz! Šis sarežģītais dzīves periods prasa no jums, vīrieši, izlēmīgus soļus. Un pirmām kārtām jums vajag kontrolēt sievas emocionālo stāvokli, lai pēc tam viņu nevestu uz psihiatrisko klīniku piespiedu kārtā.
Pierakstiet vai atcerieties galvenās pēcdzemdību depresijas pazīmes:
• Nomāktība. Pastāvīga un nepārejoša.
• Krasas garastāvokļa maiņas.
• Grūtības komunikācijā ar bērnu.
• Bezmiegs.
• Bailes un panikas lēkmes.
• Nespēja koncentrēties.
• Pārgurums.
• Pazudusi apetīte un interese par ēdienu.
• Norobežošanās no sabiedrības.
• Atmiņas traucējumi.
Es, protams, saprotu, ka aprakstītie simptomi raksturo jebkuru sievieti pēcdzemdību periodā. Viņas visas ir nogurušas, miegainas, norobežojušās un nefokusētas. Bet jūs zināt savu sievu, jūs ievērosiet, ja viss kļūs krasāks.
Nepalaidiet garām brīdi un negaidiet, kad depresijas uzsūksies kā zilums. Velciet viņu pie ārsta (vai psihologa, psihoterapeita) nekavējoties! Un, dod Dievs, lai tas būtu nepamatots solis! Labāk izrādies panikas cēlājs nekā pēc tam vāc izlijušu pienu!
Es jūs ļoti lūdzu, negaidiet, kad viņa pati prasīs palīdzību – to var tā arī nesagaidīt! Palīdziet viņai bērna pieskatīšanā – viņš taču ir arī jūsējais! Tieciet viens galā ar visiem padomdevējiem un kritiķiem, kas spieto ap jaunizceptajiem vecākiem!
Ļaujiet viņai atpūsties, gulēt un satikties ar draugiem! Nespļaudieties, ka tās jau nu nav vīru darīšanas! Tās vēl kā ir vīru darīšanas. Es pārbaudīju!
Novērtējiet un sargiet savas sievietes un jums tas atmaksāsies simtkārtīgi! Ticiet man, sievietes prot būt pateicīgas! Jo sievieti var iepazīt nabadzībā, vīru – bērna kopšanas laikā. Esiet laimīgi!”
