Jaunais skolotāju algu modelis taps dažos mēnešos 4
Jaunajam skolotāju algu finansēšanas modelim vajadzētu sākt darboties jau nākamā gada 1. septembrī. Tik ambiciozu mērķi sev noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Nav gan skaidrs, vai būs finanšu resursi, lai šo modeli ieviestu.
Cik tālu IZM tikusi ar jaunā finansēšanas modeļa izstrādi, to IZM pārstāvjiem vakar jautāja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa pastāstīja, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti (OECD) jau sākuši darbu. Viņu uzdevums būs izpētīt pedagogu algošanas pieredzi citās valstīs, kā arī skolotāju algošanas problēmas Latvijā, piemēram, atšķirības starp pedagogu algas likmēm. Galu galā ekspertiem būs jāpiedāvā divas līdz trīs turpmākās politikas alternatīvas, izvērtējot to priekšrocības un riskus, ņemot par pamatu 40 stundu darba nedēļu pedagogiem, modificētu “nauda seko skolēnam” modeli vai jauktu sistēmu ar plašu finansiālo stimulu klāstu. Pirmais ziņojums par paveikto ekspertiem būs jāsniedz jau 16. aprīlī, bet gala iznākums tiks sagaidīts 30. jūnijā.
Līdz ar OECD ekspertiem darbosies arī darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli un sagatavot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tā sāks darbu 17. martā, bet jau līdz 15. maijam jābūt gatavam jaunajam modelim. No šā gada oktobra šo modeli aprobēs 25 skolās, kaut finansējums arī šim mērķim vēl nav piešķirts, bet no nākamā gada janvāra līdz aprīlim to izmēģinās visās skolās.
Skolotāju pārstāvji gan nepaļaujas uz šiem IZM nospraustajiem termiņiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norāda: ministrija bija apņēmusies jau līdz 31. martam grozīt vairākus normatīvos aktus, lai uzlabotu esošo skolotāju algošanas kārtību. Šobrīd izskatās, ka lielāko daļu grozījumu līdz šim datumam nepagūs pieņemt.
Nav arī skaidrs, vai būs finansējums jaunajam modelim. Jau 18. martā valdība sāks spriest par nākamā gada budžetu. Patlaban tajā nauda pedagogu algu palielinājumam nav paredzēta.
Joprojām nav arī zināms, kur IZM šogad ņems 2,5 miljonus eiro, kuru joprojām pietrūkst, lai veiktu pedagogu zemākās likmes palielinājumu un izmaksātu piemaksas par kvalifikācijas pakāpēm. Ministre Ina Druviete paudusi cerību, ka valdība piešķirs finansējumu no neparedzētiem līdzekļiem, bet vakar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne teica, ka naudu vajadzētu meklēt IZM iekšienē.
Saeimas deputāti izteica neapmierinātību par to, ka finansēšanas modeļa darba grupā iekļautas 35 personas. Cik gan konstruktīvs darbs var būt tādā pulkā? IZM parlamentārais sekretārs un šīs darba grupas vadītājs Andis Geižāns turklāt apliecināja, ka, iespējams, darba grupa tiks vēl papildināta. “Centāmies iekļaut darba grupā visus, kas izteica tādu vēlēšanos. Lai pēc tam nav jāklausās pārmetumi, ka nav uzklausīts kāda viedoklis,” skaidro A. Geižāns.
Interesanti, ka par darba grupas vadītāja vietnieci kļuvusi Inga Štāle, kas ilgus gadus IZM bija atbildīgā par mērķdotāciju aprēķiniem, vēlāk kļuva par valsts sekretāra vietnieci finanšu jomā. Taču ministra Roberta Ķīļa laikā viņu atlaida no darba saistībā ar pārkāpumiem datoru iepirkumā izglītības iestādēm. I. Štāle uzskatīja, ka cietusi nepatiesi, un šobrīd tiesājas ar IZM par atjaunošanu amatā, kā arī uzvarējusi jau divās tiesu instancēs. “Es netiesājos pret ministriju, bet pret Ķīļa lēmumu,” teic I. Štāle. Ja tiesa viņu atjaunos amatā, I. Štāle gatava atsākt darbu ministrijā, jo “ir nepadarīta darba sajūta”. Tieši šīs sajūtas dēļ I. Štāle arī pieteikusies darba grupā. Viņa neslēpj, ka pati izstrādājusi skolu finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”, kurš nu atzīts par neveiksmīgu. “Bet tas vairs nav tas modelis, ko es izstrādāju. Katru gadu tas tika nepamatoti labots,” stāsta I. Štāle. Viņai ir arī savs viedoklis par Valsts kontroles atzinumu, ka skolotāju algošanas sistēma ir neskaidra. Gluži otrādi – tā esot ļoti detalizēta. Problēma esot tā, ka kopš I. Štāle ministrijā vairs nestrādā, ieviesušās kļūdas mērķdotāciju aprēķinos.
Tagad viņa esot gatava skolotāju algošanas sistēmu radīt no jauna, “sēžoties pie baltas lapas”. A. Geižāns I. Štāles iekļaušanu darba grupā pamato tieši ar to, ka viņai varētu būt idejas par skolotāju algošanas sistēmu. Vai par darbu grupā viņai maksās? “Visticamāk, ne,” atbild A. Geižāns.
Cik pedagogi pelna par vienu likmi (latos)
Samaksa Pedagogu skaits
līdz 280 7236
280 – 300 5426
300 – 350 10 761
350 – 400 6483
400 – 450 1263
virs 450 2023
Dati: IZM
