Jaunais, sen aizmirstais koka šindelis 1
Vairākos Latvijas uzņēmumos sekmīgi apgūta koka šindeļu ražošana māju jumtu segumiem. Latvijā jau ir vairāki desmiti ēku, kuras grezno koka šindeļu jumti.
Prasmes aizgūtas Amerikā
Priekules novada uzņēmuma “Eco Tectum” īpašnieks Indulis Bergs stāsta, ka koka šindeļu ražošanas prasmi apguvis, divpadsmit gadus strādājot ASV būvfirmās, kurās jumtu segumu klāšanai izmanto no Kanādas ciedru koksnes izgatavotus šindeļus. “Pēc atgriešanās dzimtajās mājās Priekules pagasta Saulainē izdomāju, ka tā lieta jāpamēģina pašam. Koksnes Latvijas mežos netrūkst. Ja “amīši” to var, vai mēs būtu sliktāki ražotāji par viņiem?” smaidot jautā Indulis.
Indulis Bergs pats uzbūvējis nepieciešamos darbgaldus un, kā apgalvo, visu, kas vajadzīgs ražošanai, apguvis pašmācībā un no Amerikā gūtās pieredzes. Ar šindeļu ražošanu uzņēmumā “Eco Tectum” nodarbojas jau aptuveni divus gadus. Ražošanai izmanto egli, priedi, apsi, ozolu, ko iepērk no apkārtnes mežu īpašniekiem.
Pasūtījumu pietiek
Indulis Bergs atzīst, ka ar viņa ražotajiem šindeļiem klātos māju jumtus nevarot saskaitīt tāpēc, ka “Eco Tectum” galvenokārt nodarbojas ar šindeļu ražošanu. Bet varētu būt vairāki desmiti ģimenes privātmāju Ogrē, Tukumā, Jūrmalā. Piemēram, Limbažos viņa ražojumu pastāvīgais klients esot uzņēmums “Niche Latvija”, kurā nodarbojas ar guļbūvju celtniecību. Pašlaik uzņēmumā diennaktī varot saražot šindeļus 60 kvadrātmetru platībā.
Ja nepieciešams, “Eco Tectum” sniedzot pircējiem padomus, kā būtu pareizi tie jāieklāj. “Varam to izdarīt arī paši. Nekādu lielo māku koka dēlīšu klāšanā nevajag, jumiķim jāievēro vien daži noteikumi, un cilvēkam jābūt vien rūpīgam un pacietīgam. Taču pašlaik uzņēmumā mums ir viskarstākais darba laiks. Lai izpildītu visus pasūtījumus, jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, tāpēc nekam citam neatliek laika. Pašlaik esam saņēmuši pasūtījumu no Gulbenes – peldbaseina jumta seguma ieklāšanai 500 kvadrātmetru platībā,” stāsta “Eco Tectum” īpašnieks. Sākumā produkcijas noņēmēju gan neesot bijis daudz, jo koka šindeļus neviens lāgā neesot pazinis.
Priekules novada uzņēmuma “Kurzemes šindelis” īpašnieks Mārtiņš Ceriņš ar šindeļu ražošanu patstāvīgi sācis nodarboties nesen, kaut arī firmu nodibinājis jau pirms diviem gadiem. Pirms tam, tāpat kā Indulis Bergs, ilgus gadus tāpat strādājis ASV būvuzņēmumos, kuros jumtu segumu klāšanai izmantoti no Kanādas ciedrkoka ražoti šindeļi. Viņa uzņēmumā šindeļu ražošanā izmantojot galvenokārt ozolkoku, kas ir visizturīgākais izejmateriāls. Bet varot tos sazāģēt arī no priedes vai egles. Ja pasūtītājs vēlas, varot tos arī paši ieklāt. Pašlaik mēnesī uzņēmums varot saražot ap 400 kvadrātmetriem šindeļu. “Ar to pietiktu vienas palielas mājas jumtam, tāpēc par lieliem ražošanas apjomiem vēl nevar runāt,” teic uzņēmējs. Taču arī ar viņa uzņēmumā saražotajiem šindeļiem Kurzemē jau klāti vairāku namu jumti, tostarp Gramzdas pagasta baznīcas jumts. Pašlaik Liepājā uzņēmuma strādnieki ieklāj koka šindeļus guļbūvei, kuras teritorijā trešdienās un sestdienās atvērts zemnieku tirdziņš.
Varētu izvērsties, bet…
Uzņēmēji saka, ka šindeļu ražošanu varētu izvērst. Galvenā priekšrocība – izejvielas ir pa rokai, nekas nav jāpērk un jāved no ārzemēm. Latvijas mežos koksnes pietiek, savukārt to krājumu dabiskā atjaunošana sakrīt ar koka šindeļu jumta segumu kalpošanas ilgumu.
Indulis Bergs atzīst, ka pagaidām darba gan vairāk ir vasaras sezonā, kad jumtu segumu klāšanai ir vislabvēlīgākie laika apstākļi. Cits kavēklis – grūti atrast strādniekus bez kaitīgiem ieradumiem, tādus, kuri spēj noturēties darbā ilgāk par dažām dienām vai pāris nedēļām.
Diemžēl Latvijā šo jumtu segumu vēl maz pazīst, priekšroku dodot no ārzemēm ievestajiem bituma šindeļiem, metāla kārniņiem un citiem importētajiem materiāliem, kuri tiek plaši reklamēti un ar kuriem pārplūdināts vietējais tirgus. “Lai izvērstu ražošanu un izcīnītu savu vietu tirgū, uzņēmējiem būtu vajadzīgs valsts atbalsts – Latvijas attīstības banka, kas dotu kredītus ar trīs līdz četru procentu likmi. Bet Hipotēku bankā procentu likmes ir divreiz lielākas,” saka Mārtiņš Ceriņš.
Vairākas priekšrocības
Uzņēmēji saka, ka, izvēloties jumta segumu, tas jāvērtē nevis pēc šķietami zemākas cenas, bet pēc tā, cik ilgi tas kalpos.
Par koka šindeļiem cilvēkos valdot liela neticība. Sak, koksne plaisās, jumts ātri tecēs, viegli aizdegsies vai notiks vēl cita nelaime. Tāpēc izvēlas bituma šindeļus vai citu būvmateriālu. “Taču ir sen pierādīts, ka ozolkoka šindeļu jumti kalpo 70 līdz 80 gadus, turpretim bituma šindeļu mūžs ir divreiz īsāks.” Mārtiņš izpētījis, ka koka šindeļus Latvijā ražojuši jau pagājušā gadsimta 30. gados. Taču kara un okupāciju gados darbgaldi tikuši izvazāti, lietpratēji izklīduši un ražošana pamazām aizmirsta. Iznāk, ka Latvijā ļaudis vēlreiz iepazīst pirms teju simt gadiem pazīstamu būvmateriālu.
“Bituma šindeļi tirgū it kā ir lēti. Taču jārēķinās, ka to ieklāšanai vajadzīgas kokšķiedras plāksnes, pretkondensāta plēve un citi būvmateriāli, kas iznākumā pircēju izdevumus palielina vairākkārt. Kopā ar ieklāšanu bituma šindeļu jumts var maksāt apmēram 23 latus kvadrātmetrā, ozolkoka šindeļu jumts – 27 latus kvadrātmetrā. Taču koka šindeļu segumam nav minēto papildu izdevumu. Ja salīdzinām abu kalpošanas mūžu, diezin vai daži lati ir tā vērts, lai izvēlētos bitumu,” lēš Mārtiņš.
Koka šindeļiem, viņaprāt, ir arī citas priekšrocības. Tas ir videi draudzīgs būvmateriāls, ļoti izturīgs pret vēja brāzmām, kas pēdējos gados Latvijā nav retums. ASV būvfirmās, kurās to izmanto jumtu klāšanai, esot pārbaudīts, ka no Kanādas ciedra izgatavots šindelis iztur vēja brāzmas ar ātrumu 250 kilometri stundā. Šo importēto būvmateriālu jau piedāvā dažās tirdzniecības firmās Rīgā.
Noiets jāmeklē ārzemēs
Uzņēmēji gan atzīst, ka produkcijas noiets pastāvīgi būs jāmeklē ārzemēs, jo vietējā tirgū nekad nebūs tik liela pieprasījuma. “Eco Tectum” īpašnieks Indulis Bergs spriež, ka lielākas izredzes pārdot saražoto ir Vācijā, Austrijā, Norvēģijā un citās zemēs, kur pircēji jau sen atteikušies no bituma un citiem ķīmiskiem būvmateriāliem, dodot priekšroku koka šindeļiem vai māla kārniņiem. Mārtiņš Ceriņš stāsta, ka nodibinājis sakarus ar būvuzņēmējiem Francijā un Norvēģijā. Šajās zemēs koka šindeļus pazīst un atzīst, tāpēc ir pietiekami liels pieprasījums. “Francijā koka šindeļu kvadrātmetrs maksā 70 eiro (ap 50 latu). Turpretim Latvijā ozolkoka šindelis var maksāt ap 17 latiem kvadrātmetrā,” spriež uzņēmējs. Viņš gan piebilst, ka iespiesties, piemēram, Francijas tirgū mūsējiem nebūs viegli tāpēc, ka tur pircēji nešaubīgi dod priekšroku pašmāju ražojumiem.
Pielietojumu kavēs cenas
Latvijas Jumiķu apvienības valdes loceklis, jumtu eksperts Armands Liede domā, ka koka šindeļiem Latvijā noteikti būs sava vieta, kaut arī par šā būvmateriāla ļoti plašu pielietojumu runāt ir pāragri tā samērā augsto cenu dēļ. Koks ir tradicionāls, videi draudzīgs, dažādi izmantojams, jumta segumā ļoti izskatīgs būvmateriāls, bet, viņaprāt, no koka ražoto šindeļu plašāks pielietojums atkarīgs no tā, cik šis segums būs populārs tirgū un kādi pašmāju uzņēmējiem būs ražošanas izdevumi, no kā savukārt atkarīga to cena tirgū, tādējādi spēja izkonkurēt citus jumta segumus.
