15
Kā izstrādā saturu
Kaut arī izglītības saturs būs jauns, tajā pārņems arī “aktuālo” no esošā satura. Tāpēc viens no pirmajiem ekspertu darbiem bija izvētīt esošo saturu, lai saprastu, ko no tā pārņemt. Vētīts arī citu valstu izglītības saturs.
Skaidrs, ka mācību saturā tiks iekļauta arī jauna tēma – tehnoloģijas. Tajā tiks rasta saikne starp datoriku un amatniecību, tādējādi noskaidrojot, kā top lieta, izmantojot dažādas tehnoloģijas.
Šobrīd darbs noris pie pirmsskolas un pamatizglītības satura. Ekspertiem jāfokusējas uz to, kas mācību saturā ir būtiskais un galvenais. D. Namsone to sauc par “lielajiem jautājumiem”. Jāizlemj, kuras ir tās prasmes, kas bērniem būtu pēctecīgi jāattīsta, sākot jau no bērnudārza.
Z. Oliņa bilst: mācību saturs jāveido efektīvs. Piemēram, lai skolēni, kuri iemācījušies aprēķināt procentus matemātikā, šo tēmu atpazītu arī ķīmijā un ekonomikā un procentu rēķināšana nebūtu jāapgūst no jauna. Tomēr ar jaunu izglītības saturu vien nebūs līdzēts. Arī skolotājiem, kuri māca vienus un tos pašus bērnus, jāiemācās sarunāties un jāzina, kā kolēģis māca attiecīgo tēmu, kas “parādīsies” arī citā mācību priekšmetā.
Attiecībā uz mācību priekšmetiem gan vairākkārt izskanējis, ka jaunajā mācību saturā to būs mazāk nekā tagad. Ne Z. Oliņa, ne D. Namsone to pagaidām neapstiprina, kaut arī atzīst – mācību priekšmetu skaits šobrīd ir pārāk liels. Tomēr vispirms jā-kļūst skaidram, kādā veidā skolēniem jāapgūst nepieciešamās prasmes, un tad būs redzams, kādos mācību priekšmetos un kādā apjomā tās iekļaujas. Tomēr visas mācību priekšmetu jomas būs iekļautas arī jaunajā mācību saturā, tāpēc Z. Oliņa neredz “apdraudējumu, ka kāds pedagogs jaunā satura dēļ varētu zaudēt darbu”.
Saturs jau izstrādes procesā tiek apspriests arī diskusiju grupās, kurās esot iekļauti tie pedagogi, kuri netika izvēlēti par ekspertiem. Turklāt tīši izraudzīti kritiskāk noskaņotie, kuri varētu acīgāk pamanīt kādas kļūdas vai neprecizitātes. Diskusiju grupās ir 70 dalībnieku.
Rudenī sāksies satura publiskā apspriešana. Satura uzlabošanā un aprobācijā iekļautas arī projekta pilotskolas, kuras jauno saturu jau sākušas “izmēģināt uz savas ādas”, stāsta Z. Oliņa. Saturu vētīs arī recenzenti. Recenzēšanas pakalpojumu iepirks, un, visticamāk, šajā iepirkumā startēs augstskolās strādājošie izglītības speciālisti.
Z. Oliņa un D. Namsone atzīst, ka termiņi, kādi šobrīd plānoti jaunā satura izstrādei un ieviešanai, ir pārlieku īsi. Projekta vadītāji rosinājuši Izglītības un zinātnes ministrijai mainīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, lai atliktu jaunā satura ieviešanu, taču ministrija pagaidām grozījumus noteikumos nav sākusi izstrādāt un šobrīd joprojām jauno saturu paredzēts skolās sākt ieviest 2018. gada 1. septembrī.
Z. Oliņa gan piebilst, ka skolām jāieklausās satura veidotāju plānos un jāsāk mainīt pieeju mācībām jau tagad: “Katrai stundai jābūt vērstai uz sasniedzamo rezultātu.”
Vārds ekspertiem!
Tikos ar diviem ekspertiem, kas iesaistīti jaunā mācību satura izstrādē.
Pāvels Pestovs ir Dabaszinātņu un inženierzinātņu mācību satura izstrādes vecākais eksperts. Viņš ieguvis divus maģistra grādus: ķīmijā un izglītības vadībā. Strādājis par ķīmijas skolotāju Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, RTU Inženierzinātņu vidusskolā. Tagad ķīmijas skolotājs Rīgas 72. vidusskolā, iepriekš tur bijis arī direktora vietnieks izglītības jomā. Darbojas VISC ķīmijas piloteksāmenu un diagnosticējošo darbu izstrādes darba grupā. Ieguvis balvu “Zelta pildspalva 2016” un 2014. gada Vides zinātnes balvu “Rīgas pilsētas vides zinību skolotājs”. Pāvels ir arī Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas valdes loceklis.
Sanita Lazdiņa savukārt iekļauta kā eksperte valodu mācību satura izstrādes grupā un atbild tieši par latviešu valodas kā dzimtās valodas lomu jaunajā saturā. Strādājusi Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, kur veidojusi studiju programmu topošajiem latviešu valodas skolotājiem, kā arī vadījusi vairākus studiju kursus. Sanitai ir doktora grāds lietišķajā valodniecībā. Promocijas darbu rakstījusi par latviešu valodas kā otrās valodas apguvi, tāpēc pētījusi, kāpēc daļa mazākumtautību skolēnu latviešu valodā iemācās vien primitīvi sazināties, nesasniedzot augstāku līmeni. Vienu gadu strādājusi arī skolā par latviešu valodas skolotāju.
Sanita bija pieteikusies darbam mācību līdzekļu izvērtēšanā, tāpēc VISC jau bijis Sanitas CV un pēc sarunas ar D. Namsoni viņai piedāvāts eksperta darbs jaunā mācība satura izstrādē. Šobrīd Sanitas uzdevums ir koordinēt to ekspertu darbu, kas izstrādā dzimtās valodas saturu. Šī grupa ir viena no lielākajām. Tajā strādā ap desmit cilvēku, lielākā daļa ir praktizējoši skolotāji, bet četri nāk no augstskolām.
Sanita stāsta, ka mācību saturu veido tā, lai skolēni vairāk strādātu ar autentiskiem tekstiem, kas tapuši un ir sabiedrības redzeslokā tieši tagad, piemēram, reklāmu tekstiem, lai tiktu izmantoti žanriski dažādāki teksti un skolēni mācītos tos dziļāk izprast. Līdz ar dzimtās valodas apguvi skolēniem būs jāmācās arī kritiskā domāšana. Jāatšķir teksti, kas ir veidoti ar mērķi manipulēt ar lasītāju, jāmāk saprast, kas ir fakti un kas ir interpretācijas. Savukārt pašiem radot tekstus, skolēniem būtu jāiemācās tajos atklāt arī savu personību.
Pāvels līdzīgi kā D. Namsone runā par lielajām idejām, kas jāiekļauj mācību saturā. Piemēram, kas ir matērija, bērniem mācīs jau no paša izglītošanās sākuma. Vispirms mazajiem būs jāsaprot, ka veselo var sadalīt daļās. Katrā mācību gadā šo informāciju atkārtos un papildinās, mācīs, ka iegūtās daļiņas savā starpā var kombinēties citādi. Tāpēc, kad fizikā sāks mācīt par atomiem un to dalīšanu, šī jaunā informācija dabiski iekļausies jau iegūtajā zināšanu bāzē par matēriju, kas sastāv no dažādām daļiņām.
Gan Sanita, gan Pāvels stāsta: ekspertiem no dažādām grupām daudz jāsadarbojas, lai nepieciešamo prasmju apguve caurvītu visu saturu. “Svarīgi ir saprast, ka jāmāca būs nevis mācību priekšmets, bet gan skolēns,” uzsver Sanita.
Jaunajā saturā būs ietverta tā sauktā dziļā mācīšanās. Skolēni apgūstamās tēmas mācīsies lēnāk un padziļināti, bet apgūstamo tēmu saturs saruks.
