Saeima ievēl “jaunu un zaļu” prezidentu. “LA” reportāža 8
Jauns un zaļš – Raimonds Vējonis ir viens no jaunākajiem Valsts prezidentiem Latvijas vēsturē. Viņam ir 48 gadi un tikpat bija arī Albertam Kviesim, kurš par prezidentu tika ievēlēts 1930. gadā.
Saeima vakar salīdzinoši gludi tikusi galā ar smago uzdevumu, tomēr kaunīgi zaglīgais veids, kā tas noticis, īsti nedara godu mūsu parlamentāriešiem.
Aptuveni pusstundu pirms Saeimas sēdes pie parlamenta ēkas Jēkaba ielā sāka pulcēties Levita atbalstītāji – ap 70 cilvēku, kuri turēja rokās bukletus ar Levita attēlu. Kādam bija arī plakāts “Deputāt, ieklausies savā sirdsapziņā!”, dažiem – krekliņi ar Levita portretu. Vairums tautas kalpu atbalsta akcijas dalībniekiem steidzās garām neapstājoties. Akcijas varonis gan pienāca parunāt ar saviem atbalstītājiem un solīja mainīt Latvijas iesīkstējušo politisko kultūru. Drīz pēc sēdes sākuma vairākums atbalsta akcijas dalībnieku izklīda.
Debates pirms prezidenta vēlēšanām gan šķita kā piespiedu formalitāte un kopumā ilga tikai nedaudz vairāk kā pusstundu. Runātāji uzteica visus četrus prezidenta kandidātus, īpaši paslavējot savējo. Garās runās vai diskusijās neviens neielaidās. Acīmredzot parlamentārieši labi saprata – šis nav tas jautājums, ko izdosies atrisināt debašu ceļā.
Lai starp četriem kandidātiem izvēlētos labāko, Saeimai bija nepieciešamas piecas balsojuma kārtas. Pirmajās trijās viss notika, gandrīz kā prognozēts – frakcijas atbalstīja pašu virzītos kandidātus, atskaitot dažus deputātus, kuriem bija atšķirīgs viedoklis. Kā pirmais no tālākas cīņas otrajā kārtā izkrita Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvis Mārtiņš Bondars, kuru atbalstīja tikai paša pārstāvētās partijas deputāti. Trešajā kārtā izstājās “Saskaņas” kandidāts Sergejs Dolgopolovs, kuru atbalstīja tikai 23 saskaņieši. Līdz ar to cīņu turpināja tikai valdošās koalīcijas virzītie kandidāti – Raimonds Vējonis un Egils Levits. Tomēr jau nākamajā balsojumā sākās pārsteigumi. Vējonis, kurš iepriekšējās kārtās bija saņēmis 34 – 35 balsis, pēkšņi “uzlēca” par 11 balsīm, saņemot 46 deputātu atbalstu. Līdz ar to no cīņas izstājās Levits, par kuru nobalsoja 26 deputāti. Pats par sevi šāds balsu pieaugums nebūtu nekas dīvains. Tieši tādēļ vismazāko atbalstu saņēmušie kandidāti no tālākas cīņas tiek izslēgti, lai viņu virzītāji varētu balsot par kādu no atlikušajiem. Taču šajā gadījumā visas opozīcijas frakcijas bija solījušās balsot “pret” visiem atlikušajiem kandidātiem. Tātad rezultāts liecināja, ka kāds melo saviem vēlētājiem un sabiedrībai.
Kamēr deputāti staigāja, aizpildīdami vēlēšanu biļetenus, mezdami tos urnās un skaitīdami balsis, Saeimā ne mazāk aktīvi darbojās viņu politisko spēku formālie un neformālie līderi, kā arī dažāda ranga “pelēkie kardināli”. Piemēram, Pēteris Viņķelis (“Vienotība”), Artis Stucka (ZZS), Indulis Emsis (ZZS), Nils Ušakovs (“Saskaņa”), Roberts Zīle (NA) un citi. Kuluāros notika aktīvas sarunas, un brīžiem Saeimas nams zumēja kā rosīgs bišu strops.
Pirms pēdējā balsojuma, kad Vējonis bija palicis vienīgais kandidāts, sēdē tika izsludināts pusotru stundu garš pārtraukums, lai NA kopā ar izkritušo Levitu varētu izlemt par tālāku rīcību – kopā ar “Vienotību” un ZZS balsot par Vējoni, nodrošinot viņam nepieciešamo 51 balsi, vai turpināt uzstāt uz Levita kandidatūru un balsot “pret” vienīgo atlikušo kandidātu, cerot uz labāku rezultātu jaunās vēlēšanās. Nacionāļi lielā vienprātībā izlēma par otro variantu. Tomēr ar to nepietika, jo ZZS un “Vienotības” aizkulišu spēlmaņi pa to laiku bija samedījuši iztrūkstošās balsis. Pēdējā kārtā Vējonis tika ievēlēts ar diezgan pārliecinošu rezultātu – 55 “par” un 42 “pret”. Tas ir pārsteidzoši, jo “Vienotībai” kopā ar ZZS ir tikai 44 balsis (pat ja nerēķinām “Vienotības” iekšējos opozicionārus), savukārt NA un visas opozīcijas partijas apgalvo, ka esot balsojušas “pret”. Jautājums, no kurienes nāca noslēpumainās “padsmit” balsis, visticamāk, tā arī paliks neatbildēts un tamdēļ metīs neglītu ēnu uz Vējoņa prezidentūras sākumu.
Pats jaunievēlētais prezidents savā pirmajā preses konferencē nemaz nešķita samulsis par šādu situāciju: “Visas vēlēšanas ir kaut kādā veidā matemātika. Protams, nebija labi, ka koalīcija nespēja vienoties par vienotu kandidātu. Man nav informācijas, ar kuru deputātu balsīm esmu ievēlēts. Taču tas, ka par mani balsojusi arī opozīcija, nozīmē tikai to, ka opozīcijā ir cilvēki, kas atbalsta mani un to virzienu, kurā strādāšu.” Vējonis arī solīja, kļūstot par prezidentu, apturēt savu darbību Latvijas Zaļajā partijā. Viņa galvenā prioritāte jaunajā amatā būšot drošība, tostarp bruņoto spēku stiprināšana un attīstība, kā arī NATO klātbūtnes pastiprināšana. Pēc sarunas ar latviešu žurnālistiem Vējonis krieviski sniedza atsevišķu interviju vietējiem krievu medijiem.
Vizītkarte. Raimonds Vējonis
* Dzimis: 1966. gada 15. jūnijā Pleskavas apgabalā, Krievijā, kur viņa tēvs dienēja Padomju armijā. Bērnību un skolas gadus pavadījis Madonas rajona Sarkaņos, mācījās Madonas 1. vidusskolā.
* Izglītība: Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrs (1995. g.);
Tamperes Tehniskās universitātes Ūdens un vides inženierijas institūts;
Tallinas Tehniskās universitātes Vides inženierijas departaments.
* Svešvalodas: angļu, krievu.
* Darba pieredze: aizsardzības ministrs (kopš 2014. g. 22. janvāra);
11. Saeimas deputāts (2011. g. oktobris – 2014. g. 22. janvāris);
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (2011. g. 6. janvāris – 2011. g. oktobris);
vides ministrs (2010. g. novembris – decembris);
10. Saeimas deputāts (2010. g. 2. novembris);
vides ministrs (2003. g. janvāris – 2010. g. novembris);
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumu izpildītājs (2010. g. marts –maijs);
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (2002. g. novembris – 2003.g. janvāris);
Skultes pašvaldības Skultes ostas valdes loceklis (2000. – 2002. g.);
ES Asociēto valstu vides likumdošanas ieviešanas un kontroles struktūrvienības nacionālais koordinators (1998. g. – 2002. g.);
SIA “Getliņi Eko” valsts pārstāvis (1997. – 2002. g.);
Skultes ostas valdes loceklis (1997. – 1998. g.);
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors (1996. – 2002. g.);
Madonas pilsētas domes deputāts (1990. – 1993. g.);
Madonas reģionālā vides pārvaldes direktora vietnieks (1989. – 1996. g.)
Madonas 1. vidusskolas bioloģijas skolotājs (1987. – 1993. g.).
* Politiskā piederība: Latvijas Zaļā partija.
* Ģimenes stāvoklis: precējies, divi dēli. Sieva Iveta, pedagoģe.