Jaunais NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtē Latvijas devumu 0
„Ne velti gan premjere, gan es savā tvītā Trampam norādījām, ka Latvija jau šobrīd dod 3% no IKP. Amerika arī pati tērē virs 3%, domāju, ka mēs virzāmies uz to, ka 2,5 vai 3% būs kā minimums. Ar to jārēķinās,” TV24 raidījumā „Kārtības rullis” atzīst aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) un ieskicē, kas, viņaprāt, būs izšķirošais faktors Trampa un Rites attiecību veidošanā.
Raksturojot jauno NATO ģenerālsekretāru Marku Riti kā personību, Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds teic: „Viņš vairāk nekā 10 gadus ir bijis veiksmīgs Nīderlandes politiķis, premjers un, protams, ka viņš grib būt arī veiksmīgs, ambiciozs, enerģisks NATO ģenerālsekretārs. Viņš grib iekāpt tajās kurpēs un nebūt iepriekšējā ģenerālsekretāra ēnā.” Ministrs atzīst, ka pēc abu tikšanās NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtējis Latvijas devumu NATO. „Mēs esam ļoti labi tajā, ko darām – ar visiem 3% no IKP, ar mūsu atbildību par NATO spēku uzņemšanu šeit, Latvijā, brigādes veidošanu, ar infrastruktūras veidošanu, ar mūsu spēju iesaistīties aktivitātēs. Mēs darām visus pareizos soļus gan mobilizējot savus spēkus, gan vienlaikus uzņemot NATO spēkus.” Uz raidījuma vadītāja jautājumu, ko nedarām, aizsardzības ministrs atbild: „Drīzāk šeit ir tā kritiskā pieeja par to, ko mēs varam darīt kopā, tajā skaitā, aizsargājot Latviju kā NATO teritoriju, kā NATO ārējo robežu, un tas ir bijis viens no mūsu uzstādījumiem ļoti ilgstoši un īpaši tagad pēdējos mēnešos akcentēts par to, ka Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.”
Kādas būs ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa un NATO ģenerālsekretāra Marka Rites attiecības?
„Viņu attiecības izšķirs tas, cik labi jaunais NATO ģenerālsekretārs spēs mobilizēt alianses sabiedrotos maksāt tādā veidā, ka tas tiek uztverts taisnīgi un godīgi gan no Trampa, gan ASV sabiedrības puses. Šobrīd ASV sabiedrībā ir uztvere, ka faktiski alianse nav visiem līdzvērtīga, ka alianse ir tā, kas sargā Eiropu lielā mērā ar ASV karavīru un ASV finansējuma palīdzību. Un tas ir jāmaina. Kad Stoltenbergs sāka, bija tikai divas trīs valstis, kas maksāja 2%. Tagad tās ir 23 valstis, procents ir pieaudzis. Bet es domāju, ka Tramps pie tā neapstāsies. Tāpēc ne velti gan premjere, gan es savā tvītā Trampam norādījām, ka Latvija jau šobrīd dod 3% no IKP. Amerika arī pati tērē virs 3%, domāju, ka mēs virzāmies uz to, ka 2,5 vai 3% būs kā minimums. Ar to jārēķinās. Trampam būs ļoti skaidrs uzstādījums. Tāpat kā pirmās prezidentūras laikā. Un ļoti pamatoti.”
