Jaunais ministrs Čudars – nezināmā loze valdībā. “Konkurenti kā pirmo min – spītīgs” 37
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušā Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara (“JV”) apstiprināšana klimata un enerģētikas ministra amatā viņa nezinātājiem varēja būt negaidīta. Taču R. Čudars kopš 2004. gada ir “Vienotības” (iepriekš “Jaunā laika”) biedrs, kas ar šo politisko spēku bijis kopā gan labos, gan grūtos laikos.
Viņš ir apliecinājis politisko lojalitāti partijai, kam varēja būt liela nozīme, izraugoties viņu amatam valdībā. R. Čudars vairākkārt ir guvis vēlētāju uzticību pašvaldību vēlēšanās un pārvēlēts mēra amatā. Viņš vadīja pašvaldību, kurā saražo nozīmīgu daļu elektroenerģijas – novada teritorijā atrodas Rīgas HES un TEC-2, pašvaldība ir izveidojusi arī modernu saules paneļu parku.
Tas nozīmē, ka interese par enerģētiku un klimatu R. Čudaram nav radusies pēkšņi. Uz vaicāto, kas, ienākot lielajā politikā, viņam bija negaidīts, viņš “Latvijas Avīzei” nedomājot atbildēja: “Nekas nebija negaidīts.” Kā “Vienotības” valdes loceklim viņam zināma arī politiskā virtuve. Politiskie konkurenti no Salaspils novada domes “Latvijas Avīzei” kā pirmo minēja R. Čudara spītību – ja ko ieņems galvā, tad būs grūti viņu pārliecināt par pretējo. Tas ne vienmēr esot nācis par labu novada attīstībai, jo mēra iespītēšanās dēļ esot nobremzēti arī vairāki projekti. Vai šī rakstura īpašība izpaudīsies arī jaunajā amatā, rādīs laiks.
“Raimonds Čudars varētu būt viena no veiksmīgajām lozēm jaunajā valdībā,” uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka ir atbalstījis jaunās ministrijas izveidi, jo enerģētika tagad ir viens no karstajiem punktiem. J. Endziņam ar R. Čudaru kopš 90. gadu vidus ceļi krustojušies vairākkārt. Abi studējuši vienā kursā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Kurss gan bija liels, bet R. Čudaru J. Endziņš labi atceras. Viņš bijis aktīvs, rūpīgs un kārtīgs students. Pēc tam abu gaitas pārklājās, kad J. Endziņš vadīja Uzņēmumu reģistru, bet R. Čudars jau bija advokāts.
“Man nebija pārsteigums, ka viņš kļuva par ministru. Taču pirms daudziem gadiem gan biju pārsteigts par Raimonda iesaistīšanos politikā, jo viņš bija labs advokāts,” atceras J. Endziņš. Abi sadarbojušies arī nesenā pagātnē, kad J. Endziņš jau vadīja LTRK, bet R. Čudars – pašvaldību. “Par Raimondu varu teikt tikai to labāko. Mani priecē, ka “Jaunās Vienotības” priekšējās rindās nāk jauni politiķi,” “Latvijas Avīzei” teica J. Endziņš. Viņaprāt, liela nozīme ir tam, ka R. Čudaram kā juristam būs vieglāk izprast ar nozari saistīto likumdošanu. Viņam ir arī vadītāja pieredze, kas ministram ir svarīga, bet daļai valdībā tās pietrūkstot.
Vēlētājus piesaista, spēlējot teātri
Pirmos dzīves gadus R. Čudars pavadīja Murjāņos, kur viņa tēvs Kārlis Čudars sporta skolā bija volejbola treneris. Pēc tam ģimene pārcēlās uz Salaspili, dzīvoja toreizējās agrofirmas “Salaspils” ciematā, tāpēc tagadējais politiķis ir izbaudījis arī tādus lauku labumus kā ravēšanu un ganos iešanu. Vairāk nekā desmit gadus R. Čudars ir dejojis Salaspils jauniešu deju kolektīvā “Ūsiņš”.
Taču viņš nav spēlējis amatierteātrī, kā varētu padomāt, jo vismaz divas reizes pašvaldību vēlēšanu kampaņā vēlētāji viņu ieraudzīja uz skatuves. Pirms vietējām vēlēšanām 2017. gadā “Vienotības” komanda bija iestudējusi Ādolfa Alunāna uzvedumu “Pašu audzināts”. Tagad R. Čudars skaidro, ka tas bija veids, kā panākt, lai cilvēki nāk uz vēlēšanu pasākumiem. Iepriekšminētais liecina, ka pirmais iespaids par R. Čudaru kā nosvērtu, atturīgu un lietišķu cilvēku var atšķirties no viņa dabas – spējas būt arī jautram un radošam.
“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars labi atceras pirmo tikšanos ar R. Čudaru, kas notikusi pāris gadu pēc partijas dibināšanas Kara muzejā, “Jaunā laika” Rīgas nodaļas sapulcē. Tajā valdījis pacilāts noskaņojums, kurā sev uzmanību pievērsuši divi klātesošie zāles beigās ar diezgan kritisku pozīciju.
Tā A. Kampars ievērojis R. Čudaru, kurš uz sapulci bija atbraucis kopā ar Veiko Spolīti. Šī ir viņa vienīgā partija, pirms tam bija kandidējis pašvaldību vēlēšanās no Latvijas Zemnieku savienības, nebūdams tās biedrs. Sākumā viņš domē sēdējis opozīcijā. Taču vēlāk izveidojis spēcīgu komandu, kurai izdevās pārņemt varu pašvaldībā. Arī uz administratīvi teritoriālo reformu viņš esot raudzījies, nevis no šaura savas pašvaldības skatu – punkta, bet valstiski, atbalstot reformu.
R. Čudars esot viens no tiem jaunajiem politiķiem, kas partijā iezīmējot paaudžu maiņu. Tāpat kā labklājības ministre Evika Siliņa, arī R. Čudars ir pirmo reizi ievēlēts Saeimā un pirmo reizi ir valdībā.
“Spītīgs, lai parādītu savu varu”
“Raimonds Čudars ir politiski lojāls partijai. Tam ir liela nozīme. Viņš ir ar lielu pašvaldības darba pieredzi, bet lielajā politikā viņam tādas nav,” “Latvijas Avīzei” teica Viktors Valainis (ZZS). Viņš atgādināja, ka arī administratīvi teritoriālās reformas laikā Salaspils novadam izdevās palikt esošajās robežās, bet vairāki citi spēcīgi Pierīgas novadi tika apvienoti. “Viņa darba rezultāti ietekmēs “Vienotības” nākotni, jo mēs prasīsim rezultātus,” piebilda V. Valainis.
Pašvaldību reforma Salaspili patiešām neskāra, lai gan sākotnēji tā novadu kartē bija kopā ar Ropažiem un Stopiņiem. Vēlāk interesi apvienoties ar Salaspili izrādīja Ikšķiles novads, bet Salaspilij izdevās saglabāt esošās robežas. Neoficiāli to saistīja ar “Vienotības” lobiju, līdzīgi kā Nacionālā apvienība izlobēja Saulkrastu novadu. Par Saulkrastiem R. Čudars piekrīt, bet par paša iepriekš vadīto pašvaldību – ne.
No Salaspils apvienošanas ar kaimiņu novadiem ministrija pati atteikusies, bet “Ikšķiles iedzīvotāji nemaz negribēja apvienoties ar Salaspili – tikai daži politiķi to redzēja kā iespēju pēdējā brīdī aizbēgt no Ogres,” uzskata R. Čudars. Novada domes opozīcijas deputāts Jānis Nebars (NA) tagad atklāja, ka toreiz Ikšķiles novada domes lēmums par pievienošanos Salaspilij tās domē nemaz neesot izskatīts. Vairāki avoti pieļāva, ka, apvienojoties ar kādu pašvaldību, R. Čudars riskētu pazaudēt politisko ietekmi.
Pēc J. Nebara iniciatīvas vairākkārt bija aktualizēts jautājums par deputātu sadalījumu komitejās, kas nebija proporcionāls partiju pārstāvniecībai domei. “”Vienotība” nebūtu zaudējusi savu varu, ja opozīcijai būtu lielāka ietekme komitejās. Taču tā bija Čudaram raksturīgā spītība, centieni parādīt savu varu,” uzskata J. Nebars.
Deputātu sadalījumu komitejās vairāku gadu garumā vērtēja gan Satversmes tiesa, kurā Salaspils novada dome vērsās pēc tam, kad toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) apturēja šo domes lēmumu, gan Administratīvā tiesa. Beigās dome izvēlējās taisnīgāku pieeju komiteju sastāva veidošanā. R. Čudars tagad skaidro, ka tas ir bijis pietiekami komplicēts jautājums, kā aprēķināt proporcionalitāti, bet likumā joprojām neesot skaidri regulēti komiteju veidošanas principi.
Iegūst ietekmi, aizmirst partnerus
Arī Saeimas deputāts Andrejs Svilāns (LZP) iepriekš vairākus sasaukumus bija Salaspils novada deputāts. Viņa pārstāvētā Latvijas Zaļā partija sākumā bijusi koalīcijā, bet vēlāk R. Čudaram zaļos vairs nevajadzēja, jo viņa saraksts bija ieguvis pietiekami lielu ietekmi. Pirms pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā R. Čudars nācis pie LZP un runājis par sadarbību pēc vēlēšanām, bet pēc tām norunas aizmirsis. “Mums viņš pat neko nepateica. No “Panorāmas” uzzinājām, ka “Vienotība” Salaspilī neveidos koalīciju,” atceras A. Svilāns. Uz vaicāto, kā R. Čudars šajos gados ir mainījies, A. Svilāns atbildēja: “Viņš ir kļuvis pašpārliecinātāks. Raimonds ir daudz laba paveicis, viņam ir labas komunikācijas spējas. Taču vairākos gadījumos ir iespītējies, tāpēc dažu projektu īstenošana tika nobremzēta.”
Domnieks J. Nebars pieļāva, ka R. Čudars arī jaunajā amatā varētu censties saglabāt teikšanu par to, kas notiek Salaspilī. Salaspils novadu tagad vada bijušā mēra partijas biedrs Raivis Anspaks, kurš ar R. Čudaru iepazinās 2013. gadā, kad abus ievēlēja novada domē, bet no 2017. gada līdz brīdim, kad pats kļuva par mēru, viņš bija R. Čudara vietnieks. “Ļoti godīgs, mērķtiecīgs, konstruktīvs un tolerants vadītājs,” tā “Latvijas Avīzei” jauno ministru raksturoja R. Anspaks. Viņš nepiekrīt opozīcijai – R. Čudars vienmēr pats esot uzņēmies atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un nav akli pakļāvies citu personu viedokļiem. “Salaspils novadā nav bijuši ne korupcijas skandāli, ne arī skandāli par līdzekļu izšķērdēšanu,” apgalvoja R. Anspaks.
Viņaprāt, nav pamata pārmest atsevišķus tiesvedību procesus, jo tiesiski strīdi jāizšķir likumīgā tiesā, nevis jārisina “sarunāšanas” ceļā. Uz vaicāto, vai R. Čudars joprojām varētu saglabāt teikšanu par notiekošo Salaspilī, R. Anspaks atbildēja, ka vienmēr izmantos iespēju apspriesties ar jauno ministru, jo augstu viņu vērtē, taču kā juristi un politiķi viņi abi spējot atšķirt katrs savu atbildību.
VARAM ministram Mārim Sprindžukam (LRA) ar R. Čudaru būs visciešāk jāsadarbojas, jo arī jaunā ministra mājvieta sākumā atradīsies VARAM telpās. M. Sprindžuks ar R. Čudaru ir strādājuši kopā Pierīgas pašvaldību apvienībā. “Viņš ir spēcīgs jurists, labi pārzina Eiropas tiesību praksi. Viņš uz lietām skatās ne tikai no politiskās puses, bet arī tiesiski. Drosmīgs. Man ar viņu ir bijusi vislabākā sadarbība,” vērtē M. Sprindžuks.
Uzziņa
Klimata un enerģētikas ministrs
Raimonds Čudars
Dzimis 1974. gadā
Izglītība:
Salaspils 1. vidusskola, pēc tam – Rīgas 25. vidusskola
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 1996. gadā ieguvis jurista specialitāti
Darba pieredze:
Zvērināta advokāta palīgs, no 2002. gada līdz 2009. gadam – zvērināts advokāts
Salaspils domē pirmo reizi ievēlēts 2001. gadā, no 2009. gada līdz 2022. gadam – Salaspils novada domes priekšsēdētājs
2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā
“Jaunā laika”, pēc tam “Vienotības” biedrs kopš 2004. gada, “Jaunās Vienotības” valdes loceklis
Precējies, ģimenē aug divas meitas (13 gadi un 16 gadi)
Zemessargs
