Jaunais mācību gads būtiskas reformas vēl nenesīs 0
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir pieteicis daudzas, viņaprāt, izglītības jomā nepieciešamās reformas, taču iespējamās pārmaiņas joprojām ir izstrādes stadijā un šajā 2012./2013. mācību gadā būtiskas reformas ieviest nav paredzēts. Taču, kā katru mācību gadu, arī šogad skološanās procesā ir ieviesti daži jauninājumi.
Būtiskākais jaunums – jaunajā mācību gadā gaidāma otrgadnieku skaita samazināšanās divās klašu grupās, jo spēkā stāsies jauni skolēnu pārcelšanas nosacījumi uz nākamo klasi, un tie nosaka, ka 1. līdz 4. klases skolēnus, kā arī 10. līdz 12. klases skolēnus uz otru gadu tikpat kā neatstās. Nesekmīgajiem skolēniem būs jāmācās vasarā. Ja pirmo klašu skolēniem arī vasaras darbi nelīdzēs, pedagogiem būs jāizstrādā plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Izņēmuma gadījumos atstāšana uz otru gadu tomēr tiks pieļauta. Nesekmīgos vidusskolēnus uz otru gadu atstās tikai tad, ja nesekmība būs radusies attaisnota kavējuma, piemēram, slimības dēļ.
Toties 5. – 8. klašu skolēniem uz nākamo klasi pāriet būs grūtāk nekā līdz šim. Turpmāk tikt nākamajā klasē būs iespējams vienīgi tad, ja būs tikai viena nesekmīga gala atzīme. Uz trešo gadu skolēnus vienā un tajā pašā klasē vairs nedrīkstēs atstāt. Turpināsies mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” ieviešana skolās. 2012./2013. mācību gadā “Latvijas vēsturi” kā atsevišķu priekšmetu apguva tikai sestajā klasē. Jaunajā mācību gadā šo priekšmetu mācīsies gan 6., gan 7. klasē. Sagaidot Latvijas valsts 95. dzimšanas dienu, skolās notiks pilsoniskās un patriotisma audzināšanas pasākumu cikls “Mana Latvija”.
Mazākumtautību bērnudārzos vairāk mācīs latviešu valodu. Latviešu valodas rotaļnodarbību skaits palielināts līdz piecām iepriekšējo divu vietā. Iecerēts, ka arī ikdienas saskarsme bērnudārzos pamazām kļūs latviskāka.
Skolām tiks piedāvāti diagnosticējoši darbi, lai iegūtu informāciju par skolēnu finanšu pratības līmeni un zināšanām un prasībām par cilvēkdrošību, piemēram, ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Darbu rezultāti tiks izmantoti jauna mācību kursa “Cilvēkdrošība” satura un metodisko atbalsta līdzekļu izstrādē. “To paredzēts iekļaut sociālo zinību kursā.
Centralizētajos eksāmenos vidusskolu absolventiem vairs netiks piešķirti līmeņi, tagad eksāmenu rezultāts tiks izteikts procentuāli. Līmeņi tiks piešķirti vienīgi svešvalodas eksāmenā atbilstoši Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei.
Profesionālo mācību iestāžu audzēkņi var cerēt uz lielāku stipendiju, kas tiek piešķirtas no Eiropas Sociālā fonda. Līdz šim tā bija līdz 50 latiem mēnesī. Valdība iecerējusi noteikt, ka tā varēs sasniegt 70 latus un to būs iespējams saņemt līdz 2015. gada 31. augustam.
Nākamā gada 1. janvārī spēkā stāsies vēl vieni valdības noteikumi – “Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas kārtība”, kas attieksies uz profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem. Noteikumi paredz, ka skolu audzēkņi pirms došanās praksē obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem tās laikā.
Turpināsies skolu datorizācija, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus – vairāk nekā 12 miljonus latu.
Nākamajā studiju gadā, iespējams, tiks pārdēvētas speciālās skolas. Secināts, ka termins “speciālā” izraisa negatīvu nostāju sabiedrībā, tāpēc daļa vecāku atsakās savus bērnus, kuriem būtu nepieciešama citāda mācību programma, laist šajās skolās.
Valdība mainījusi noteikumus par pedagoģiskā procesa dokumentāciju, nosakot, ka skolotāji varēs nerakstīt mācību priekšmetu tematiskos plānus, bet pirmsskolas izglītības skolotāji varēs nerakstīt nodarbību dienasgrāmatu.
