Jaunais izlīdzināšanas modelis šķeļ pašvaldības 2
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret jaunā finanšu izlīdzināšanas modeļa virzīšanu steidzamības kārtībā un sagatavojusi virkni priekšlikumu, kas būtu jāizstrādā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā variantā.
Jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis pašvaldības sadalījis divās pretējās frontēs – daļai tas būs izdevīgs, bet citiem draud ar sāpīgu griezienu budžetam. Tādēļ LPS domes sēde, uz kuru bija ieradušies vai visi pašvaldību vadītāji, vakar norisinājās aiz slēgtām durvīm, diskusijas esot bijušas karstas un balsojumos domas dalījušās. Vairāki pārstāvji pēc sēdes atzina, ka parasti pašvaldības esot koleģiālas, bet šoreiz debatēs esot iezīmējušās arī partijiskās domstarpības.
Lai nu kā, bet diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums iesniegt Saeimai savus priekšlikumus jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa pilnveidei. Tāpat LPS kategoriski iebilst pret FM vēlmi virzīt šā projekta pieņemšanu parlamentā steidzamības kārtībā. “Šī tomēr ir ļoti būtiska lieta un būtu jāskata visos trīs lasījumos,” pēc domes sēdes žurnālistiem skaidroja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Viņaprāt, arī bez steidzamības kārtības modeli iespējams pieņemt laikus, lai varētu to attiecināt jau uz nākamā gada budžetu, kā to vēlas FM.
LPS dome arī novērtējusi, ka jaunais modelis satur atsevišķus pozitīvi vērtējamus elementus, bet kopumā tas nenodrošina ilgtspējīgu pašvaldību finansēšanu, jo pārkāpj galveno līdz šim atzīto principu – valsts līdzatbildību par reģionālo attīstību. Pašvaldības uzskata, ka FM piedāvājums varētu kalpot par pamatu jaunam izlīdzināšanas mehānismam, ja tajā tiks novērsti galvenie trūkumi – daļai pašvaldību netiek nodrošināts funkciju izpildei nepieciešamais minimālais finansējums, bet pašvaldībām, kurām ir lielāki nodokļu ieņēmumi, pārāk daudz finanšu līdzekļu tiek atņemts. Pašvaldības iebilst arī pret to, ka, pretēji valsts demogrāfijas politikai, tiek samazināta bērnu un jauniešu īpatsvara ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem.
Taču galvenie pašvaldību aicinājumi deputātiem būs – nodrošināt, ka izlīdzināšanas rezultātā pašvaldības no pašu ieņēmumiem nezaudē vairāk kā 20%; kā arī ieviest attālumu līdz Rīgai kā papildu kritēriju pašvaldību izvērtēšanā. Jaunsleinis vēl piebilda, ka valsts budžeta ieguldījumam valstij un pašvaldībām izlīdzināšanas fondā būtu jāiegulda līdzīgas summas. “Ja vienu eiro iegulda pašvaldības, tad viens eiro būtu jāiegulda arī valstij. Pašlaik pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds ir ap 100 miljoniem eiro, no kā valsts iemaksā aptuveni 36 miljonus eiro, bet pārējo – pašvaldības. Šai attiecībai vajadzētu būt vismaz 50 pret 50,” skaidroja LPS priekšsēdis.
LPS eksperti veikuši aprēķinus, salīdzinot pašvaldību finansējumu pie esošā modeļa un iespējamām izmaiņām, ja tiks pieņemta jaunā kārtība. Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam – par 967 000 eiro, Viļānu novadam – par 334 000 eiro, Babītes novadam – par 721 000 eiro, Aglonas novadam – par 179 000 eiro, Zilupes novadam – par 151 000 eiro, Krāslavas novadam – par 763 000 eiro, Vārkavas novadam – par 81 000 eiro, Varakļānu novadam – par 131 000 eiro, Daugavpils novadam – par 885 000 eiro, Riebiņu novadam – par 190 000 eiro un Rēzeknes novadam – par miljonu eiro (par 6%). Zīmīgi, ka vairākumam Latgales novadu gaidāms ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums.
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai – par 1,9 miljoniem eiro, Ķeguma novadam – par 456 000 eiro, Ventspils novadam – par vienu miljonu eiro, Liepājas pilsētai – par 5,5 miljoniem eiro, Rucavas novadam – par 130 000 eiro, Nīcas novadam – par 231 000 eiro, Krimuldas novadam – par 324 000 eiro, Naukšēnu novadam – par 115 000 eiro, Pāvilostas novadam – par 165 000 eiro un Beverīnas novadam – par 172 000 eiro.
Finanšu ministrija paredz nodrošināt, ka jaunās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ieviešanas pirmajā gadā nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā, taču šāds speciāls risinājums ir plānots tikai pārejas periodam. Ilgtermiņā izlīdzināšanas modeļu maiņas rezultātā radušās negatīvās sekas pašvaldībām nav paredzēts kompensēt.
Viedokļi
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica: “Mēs, Pierīgas pašvaldības, neesam pret izlīdzināšanu. Gluži otrādi – mēs uzskatām, ka izlīdzināšana ir vajadzīga. Jā, jaunais modelis nozīmē, ka mēs maksāsim vairāk, bet ļaunākais ir tas, ka tajā vienkārši matemātiski sarēķinātas summas, kam nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Agrāk bija objektīvi kritēriji – reāls cilvēku skaits, platība un tamlīdzīgi –, bet tagad tas viss ir pārrēķināts nosacītajos cilvēkos un koeficientos, kas vienkārši pagrābti no gaisa. Uz virtuāliem koeficientiem, nosacītiem iedzīvotājiem un pilnīgi neobjektīviem cipariem nav iespējams uztaisīt kvalitatīvu modeli! Man ir tāda pesimistiska priekšnojauta, ka Saeima no LPS domes priekšlikumiem neko neņems vērā.”
Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns: “Sākšu ar to, ka pat pats labākais finanšu izlīdzināšanas modelis nav nekāda panaceja, kas atrisinās visas pašvaldību problēmas. Ir jāstrādā pašiem! Katrā ziņā man prieks, ka LPS domē šoreiz bija ļoti konstruktīvas diskusijas un izdevās vienoties. Ja Saeima ņems vērā pašvaldību priekšlikumus, tad beigās sanāks gluži laba sistēma, kaut arī Dundagas novadam tas varētu nozīmēt nelielus mīnusus ieņēmumos. Kā Dundagas pārstāvim man prieks, ka turpmāk kritērijos tiks ņemta vērā arī teritorija, jo mums ir liela platība, bet mazs iedzīvotāju blīvums. Pašvaldībai tas sadārdzina pakalpojumu sniegšanu.”
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs: “Neviens likumprojekts nav ideāls, bet esmu priecīgs, ka FM piedāvājusi šādu redakciju apspriešanai. Ceru, ka tas tiks pieņemts un pieņemts steidzamības kārtā, lai varētu iestrādāt jau nākamā gada budžetā. Trūkumi šajā projektā ir saskatāmi, bet nedomāju, ka tie ir tik būtiski, lai kliegtu, ka mums neko nevajag. Pēc pieņemšanas tos var uzlabot. Jā, šobrīd Jēkabpils varbūt ir kaut ko ieguvusi, bet kādi pagasti kaut ko zaudējuši. Taču ar visu to, ko viņi zaudējuši, viņi vienalga ir labvēlīgākā situācijā. Mēs piecus gadus bez izlīdzināšanas likuma strādājām, ar kaut kādām politiskām dotācijām, lai četras pilsētas pievilktu kaut līdz visnabadzīgākā novada līmenim. Tas nebija pieņemami ne Liepājai, ne Jēkabpilij, ne Rēzeknei, ne Daugavpilij. Mūsu cilvēki arī grib bērnus laist izremontētā skolā un staigāt pa apgaismotām ielām.”
