Skolu varēs pabeigt, vispār nelasot latviešu literatūru? 0
Vai, samazinot literatūras stundu skaitu, varēs panākt, lai bērni un jaunieši vairāk lasītu? Vai pēc jaunā izglītības satura ieviešanas skolās vispār vēl mācīs latviešu literatūru vai arī valsts izglītības politikas veidotāji jau ir likuši saprast, ka nekā prātīga pašmāju literatūrā nav? Un vai jaunais izglītības saturs, ja tajā nav atvēlēta pienācīga vieta latviešu kultūrai būtiskām tēmām, maz atbilst valsts Satversmei?
Šādi jautājumi trešdienas vakarā izskanēja Rakstnieku savienības rīkotajā diskusijā “Vai literatūrai latviešu skolās uzmesta nāves cilpa?”. Atbildes uz tiem neizdevās saņemt, jo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Valsts izglītības satura centra (VISC) un satura veidotāji no projekta “Skola 2030” uz sarunu nebija ieradušies.
Aizvadītās nedēļas nogalē VISC vadītājs Guntars Catlaks solīja, ka jaunā izglītības satura veidotāji tiksies ar rakstniekiem un latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kuri iebilst pret literatūras stundu samazinājumu. “Latvijas Avīze” jau rakstījusi, ka jaunā pamatizglītības standarta projekts paredz kādā no pamatskolas klasēm (pēc skolas izvēles) tikai vienu literatūras stundu nedēļā līdzšinējo divu stundu vietā. Protestiem pievienojušies arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki. Taču saruna pagaidām nav notikusi. Izglītības politikas veidotāji literatūras aizstāvjus uz sarunām aicināja tikai pēc tam, kad jau bija ielūgti uz diskusiju Rakstnieku savienībā, stāsta literatūras stundu aizstāvji. Rakstnieki un skolotāji nevarēja tikt uz ministriju tad, kad ierēdņi varēja atvēlēt laiku sarunai, savukārt IZM pārstāvjiem nebija iespējams atnākt uz diskusiju. Nu paredzams, ka abu pušu saruna varētu norisināties nākamnedēļ. IZM pārstāve Laura Zaharova toties stāsta, ka rakstnieki un skolotāji uz sarunu aicināti jau 6. novembrī, bet par to, vai nākamnedēļ IZM oponenti nāks uz sarunu, skaidra atbilde neesot saņemta.
Tomēr diskusija par literatūras likteni norisa arī bez satura veidotāju klātienes. No sarunām varēja nojaust, ka literāti jūtas aizskarti par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska izteikumiem: viņš satraukumu par literatūras stundām nosauca par viltus ziņām. “Ja jau mūs apsūdz par melīgas informācijas izplatīšanu, tad gribētu redzēt dokumentus, kas to apstiprina vai vismaz kādu ministrijas pārstāvi,” teica Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze. “Mūsu mērķis nav nokaut izglītības reformas, kurās ir arī daudzas labas ieceres. Tomēr jaunā satura veidotājiem jāsaprot, ka latviešu valoda nav tikai izglītības sistēmas, bet arī Latvijas valsts pastāvēšanas jautājums.”
Kaut iecerēts samazināt tikai literatūras stundu, nevis latviešu valodas stundu skaitu, literāti un skolotāji norāda uz literatūras ciešo saikni ar latviešu valodas saglabāšanu un attīstību. A. Jundze ironizēja, ka ministrs, būdams matemātiķis, droši vien var ar augstākās matemātikas palīdzību pierādīt, ka divi plus divi ir pieci, un arī to, ka literatūras stundu skaits nesamazinās, tomēr parasta aritmētika parāda ko citu.
Tā kā jaunajā pamatizglītības standarta projektā teikts, ka literatūras žanrus skolēns var apgūt, izmantojot latviešu un/vai cittautu literatūru, izskanēja bažas, ka latviešu literatūra daļā skolu vairs netiks mācīta nemaz. “Sanāks tā, ka pat latviešu skolu varēs pabeigt, vispār nelasot latviešu literatūru,” teica literatūrzinātniece Ieva Kalniņa. Līdz šim spēkā esošie normatīvie akti noteikuši, ka tikai viena trešdaļa literatūras stundu veltāma pasaules literatūrai, bet divas – latviešu literatūrai.
Jaunais standarts varētu neatbilst Satversmei, kur citstarp teikts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veido latviešu un lībiešu tradīcijas. Diskusijas noslēgumā klātesošie nolēma rakstīt atklātu vēstuli IZM un jaunā satura veidotājiem, tajā citstarp paužot bažas par jaunā satura atbilstību Satversmei. Vēstulē arī plānots norādīt, ka humanitārās jomas pārstāvji atbalsta izglītības reformas, ja to ietvaros tiek saglabāts esošais stundu skaits literatūrā.
Tikmēr publiskajā telpā jau nonākusi cita ar jauno mācību saturu saistīta atklāta vēstule. Tās autori ir Neatkarīgā izglītības biedrība, kas arī apvieno galvenokārt pedagogus. Vēstulē pausts atbalsts satura reformām un norādīts, ka 21. gadsimtā stundu skaits negarantē mācību kvalitāti. Ar modernām mācību metodēm arī ar mazāku stundu skaitu varot panākt nepieciešamo iznākumu.
Literatūras stundu skaits tiek samazināts tāpēc, ka mācību saturā iekļauta Drāma. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga uzskata, ka šim vajadzētu būt tikai izvēles mācību priekšmetam un tikai vidusskolas klasēs.
