Jaunais izglītības saturs: būs jālasa arī teksti bez pieturzīmēm 16
Neizpratni un satraukumu par latviešu valodas lomu jaunajā izglītības saturā, visticamāk, radījusi nezināšana, spriež projekta “Skola2030” Latviešu valodas mācību satura izstrādes eksperte Sanita Lazdiņa.
Kā zināms, skolotāji uztraukušies, ka latviešu valoda varētu tikt mācīta pārāk vienkāršoti, līdzīgi kā apgūst svešvalodas. Taču satura veidotāja ir neizpratnē, kāpēc radušās šādas bažas. Jaunais mācību standarts neparedz zaudēt būtiskās lietas, kas šobrīd ir latviešu valodas apguvē, taču plānots mainīt akcentus. “Svarīgākais ir mācīšanās ar jēgu. Ja es mācos savu dzimto valodu, tad mēģinu saprast, ka pieturzīmes ir ne jau tāpēc, lai es dabūtu sliktu atzīmi. Skolēni, piemēram, lasīs tekstus ar un bez pieturzīmēm, lai saprastu, ka tās palīdz strukturēt domu,” teic eksperte. Viņa norāda: paši skolotāji sūdzas, ka bērnus neinteresē dzimtā valoda, ka viņu zināšanas kļūst aizvien vājākas. Tieši tāpēc nepieciešamas pārmaiņas.
S. Lazdiņa skaidro, ka līdz šim latviešu valodas programmas tēmas izkārtotas lingvistiski, piemēram, ir temati par darbības vārdiem, teikumiem utt.. Savukārt jaunā programma veidota no cita veida tēmām, kurās gan arī, protams, būs iekļauta lingvistika. “Tas tāpēc, ka valoda vienmēr tiek lietota noteiktā kontekstā,” teic S. Lazdiņa. Piemēram, 5. klasē cita starpā paredzēti tādi temati kā “Valodas brīnumu pasaule” un “Vārdi manā ģimenē”. Jā, programmā ir iekļautas, piemēram, lomu spēlēs, taču tajā nav tikai rotaļāšanās, kā bažījas daļa pedagogu. Programmu pilotskolās, kas aprobē jauno mācību saturu, testēs no šīs nedēļas, bet citiem interesentiem tā būšot pieejama tikai gada beigās.
Ieskatu pagaidām slepenajā programmā, kā arī sīkāku S. Lazdiņas skaidrojumu par latviešu valodas stundām nākotnē lasiet “Latvijas Avīzes” 11. oktobra numurā vai arī e- izdevumā.
