Izīrētāja vai īrnieka labā? Pēc divus gadus ilgušiem strīdiem pieņemts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums 12
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc divus gadus ilgušiem strīdiņiem starp izīrētāju un īrnieku interešu aizstāvjiem 17. martā ar deputātu balsu vairākumu trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā apstiprināts jaunais Dzīvojamo telpu īres likums.
Pret šo likumu nobalsoja “Saskaņas” un ZZS deputāti, uzskatot, ka šis likums neatrisina denacionalizēto namu īrnieku problēmu un ka tas uzrakstīts tikai par labu izīrētājiem.
Izīrētāja vai īrnieka labā?
No šī gada 1. maija dzīvojamās telpas īres līgumi izīrētājiem un īrniekiem turpmāk būs jānoslēdz tikai uz noteiktu laiku. Beztermiņa līgumi vairs nebūs spēkā.
Likums paredz, ka turpmāk īres līgumā ierakstītos noteikumus varēs grozīt, izīrētājiem un īrniekiem vienojoties rakstveidā. Īres maksu varēs paaugstināt, ja tas būs paredzēts īres līgumā.
Īres līguma termiņu nevarēs pagarināt, tā vietā būs jānoslēdz jauns īres līgums, norādot tajā īres termiņu. Izīrētājs nedrīkstēs aizliegt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem deklarēt īrētajā dzīvoklī pastāvīgo dzīvesvietu.
Ja netiks noslēgts jauns līgums, tad, īres termiņam beidzoties, īrniekam dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo. Tāpat kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Īrniekam aizejot viņsaulē, viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētājam noslēgt ar viņu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Bet līguma termiņš nepārsniegtu 10 gadus.
Dažas pielaides un atrunas
Jaunais likums satur vairākus pielaidīgākus noteikumus, tostarp pārejas noteikumos ietvertas atrunas, kuru nebija pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrijā sagatavotajā un Saeimā iesniegtajā projektā, kas nepārprotami paredzēja īrnieku izlikšanu ātrāk un vienkāršāk.
Tajā cita starpā paredzēja, ka visi īres līgumi obligāti jāreģistrē zemesgrāmatā. Tagad likums to nenosaka – par to savā starpā jāvienojas izīrētājam un īrniekam. Lai atvieglotu īres līgumu reģistrēšanu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.
Ja līgums reģistrēts zemesgrāmatā, tad īres parāda dēļ vai pēc īres termiņa beigām izīrētājam jau ir tiesības vērsties tiesā par īrnieka un viņa ģimenes piederīgo izlikšanu bezstrīda kārtībā.
Līdz šim īrnieku varēja izlikt tikai ar tiesas spriedumu. Bet turpmāk to varēs bezstrīda kārtībā: ja beidzies īres līguma termiņš; ja, pārdodot īres namu, agrāk noslēgtie īres līgumi nav bijuši reģistrēti zemesgrāmatā; ja atstāt īrēto dzīvokli ir īrnieka pienākums.
Trīs gadi
Denacionalizēto namu īrnieku aizsardzībai likumā gan ir paredzēti daži punkti, kuri viņu neziņu par turpmāko un ciešanas varētu paildzināt vēl vismaz uz trim gadiem.
Likumā noteikts, ka līdz 2036. gada 31. decembrim būs spēkā agrāk noslēgtie dzīvojamās telpas beztermiņa īres līgumi, ja vien līdz 2026. gada 31. decembrim izīrētājs un īrnieks nebūs vienojušies noslēgt citus un ja par beztermiņa līgumu laušanu un īrnieku izlikšanu izīrētājs nebūs iesniedzis prasību tiesā. Tiesā šāda prasība ceļama ne agrāk kā 2023. gada 31. decembrī.
Kaut arī jaunais likums nosaka, ka īres līgumi noslēdzami tikai uz noteiktu laiku un ka agrāk noslēgtie beztermiņa īres līgumi nebūs spēkā, diezin vai denacionalizēto namu īrnieki spēs vienoties ar izīrētājiem par jauniem līgumiem un īres maksas paaugstināšanu.
Beztermiņa īres līgumus “iesaldējot”, iespējams, ar 15 gadiem varētu pietikt, lai pie Saeimas logiem neviens vairs neklaigātu “Atdodiet atņemto!” un lai ar denacionalizēto namu īrniekiem jauni līgumi vairs nebūtu jānoslēdz.
Viedokļi
Nerisina denacionalizēto namu problēmas
Rita Bednarska, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja: “Jaunais likums uzrakstīts juridiski sarežģītākā valodā nekā līdzšinējais. Pieļauju, ka no 1. maija kādai daļai izīrētāju būs vajadzīga juridiska palīdzība, lai spētu saprast, kādas tiesības tas viņiem dod un kādus pienākumus uzliek.
Jāatzīst, godprātīgus izīrētājus apmierināja arī līdzšinējais likums. Bet neapmierināja, pirmkārt, tiesvedība, kas vilkās gadiem un bieži ar izīrētājiem neparedzamu iznākumu. Otrkārt, neapmierināja agrāk noslēgtie beztermiņa īres līgumi un aizliegums paaugstināt īres maksu.
Likumā noteikts 15 gadu ilgais pārejas laiks, kad vēl būs spēkā agrāk noslēgtie beztermiņa īres līgumi. Vai namīpašnieks, kurš plānojis pārbūvēt vai atjaunot namu, būs mierā ar šo ļoti ilgo pārejas laiku, par to man ļoti jāšaubās.
Iznākumā no jaunā likuma viņam nebūs liela labuma, un arī turpmāk tiesās iesniegto prasību skaits nesamazināsies. Pieļauju, ka atsāksies agresīva vēršanās pret nevēlamiem īrniekiem, lai piespiestu viņus izvākties agrāk. Tāpēc man īsti netop skaidrs, kā interesēs šis jaunais likums pieņemts un ko turpmāk aizstāvēs vairāk – izīrētājus vai īrniekus.”
Klementijs Rancāns, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs: “Biedrības un daudzu tūkstošu denacionalizēto namu īrnieku vārdā esam lūguši Valsts prezidentu Egilu Levitu neizsludināt Dzīvojamo telpu īres likumu un atgriezt to Saeimai.
2014. gadā Saeimā jau bija iesniegts līdzīga satura likumprojekts, kuru lielā mērā arī ar “Latvijas Avīzes” atbalstu Saeimā noraidīja un atgrieza atpakaļ Ekonomikas ministrijai.
Bet pirms diviem gadiem ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders stūrgalvīgi, bet jau ar viltīgāk sacerētiem pantiem būtībā to pašu likumu iesniedzis Saeimā otrreiz.
Jaunais likums, pirmkārt, nostiprina bezatbildību par šī lēmuma nepildīšanu. Otrkārt, tas atstāj denacionalizēto māju īrniekus ārpus likuma, liedzot iespējas viņiem pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īres tiesībām.
Treškārt, likuma taisītāji nav apzinājuši, kādi būs finanšu izdevumi valstij, pašvaldībām, zemesgrāmatas un citiem likuma izpildes procesa dalībniekiem.
Ceturtkārt, likumā nav ievēroti mājokļa tiesību principi, kādi labumi, kā teikts Civillikumā, ar īres līgumu izīrētājam jāpiešķir īrniekam, atstājot viņam īres tiesības tikai uz “četrām sienām”.
Pirms tika gatavots šis likums, bija jāsagatavo grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, lemjot par nevis par kaut kādiem pabalstiem, bet par taisnīgām kompensācijām visiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa.”
