Jaunais Gruzijas prezidents nodod amata zvērestu 0
Jaunais Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili svētdien nodeva amata zvērestu, solot stiprināt Gruzijas attiecības ar Rietumiem un turpināt darbu ceļā uz valsts dalību NATO.
Margvelašvili stāšanās amatā pieliek punktu teju desmit gadus ilgajam līdzšinējā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili valdīšanas laikam.
Līdz šim maz zināmais akadēmisko aprindu pārstāvis Margvelašvili solījis turpināt darbu pie iepriekšējā prezidenta izvirzītajām prioritātēm – panākt valsts pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES).
Saakašvili vēlēšanās nekandidēja, jo jau bija ieņēmis prezidenta amatu divus likumā atļautos pilnvaru termiņus.
Prezidenta vēlēšanas iezīmēja ne tikai Saakašvili ēras noslēgumu, bet arī beigas Saakašvili gadu ilgajai domstarpību un nesaskaņu plosītajai politiskajai kopdzīvei ar līdzšinējo premjerministru Bidzinu Ivanišvili, kurš jau iepriekš bija solījis atkāpties pēc jaunā prezidenta inaugurācijas. Sagaidāms, ka Ivanišvili no amata atkāpsies nākamajā nedēļā. Par viņa izraudzīto amata pēcteci – līdzšinējo iekšlietu ministru Irakliju Garibašvili – parlaments balsos tuvākajās dienās.
Tomēr vairums gruzīnu prognozē, ka Ivanišvili arī turpmāk saglabās ietekmi pār politisko un ekonomisko dzīvi, kā to atzinis arī jaunais prezidents.
“Viņš (Ivanišvili) ir cilvēks, kuram ir ļoti nopietns sabiedrības atbalsts,” pagājušajā nedēļā intervijā ziņu aģentūrai AP sacīja Margvelašvili. “Viņš ir cilvēks, kuru es ļoti cienu, un viņam ir ievērojama ietekme uz mani, jo es viņu cienu un viņam uzticos. Tādēļ ik reizi, kad viņam būs kāda nostāja, tā noteikti man būs svarīga.”
Margvelašvili amatā būs ierobežotākas pilnvaras nekā viņa priekštecim, jo pēc prezidenta vēlēšanām saskaņā ar grozījumiem konstitūcijā mazinātas prezidenta pilnvaras, daļu varas nododot premjerministram.
Prezidenta vēlēšanas Gruzijā notika pagājušajā mēnesī, un Margvelašvili tajās izcīnīja 62% balsu.
Inaugurācijas ceremonijā viņš solīja būt uzticīgs demokrātijai, integrācijai Eiropas Savienībā un stratēģiskajai partnerībai ar ASV. Viņš arī solīja, ka Gruzija arī turpmāk sniegs ieguldījumu starptautiskajā cīņā pret terorismu.
“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, ar kuru šodien saskaramies, un līdzās integrācijai Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās mēs no jauna apstiprinām apņēmību padziļināt dialogu ar Krieviju,” norādīja jaunais prezidents.
Viņš arī apliecināja, ka Viļņā šomēnes gaidāmajā Austrumu partnerības samitā Gruzija cer parakstīt sadarbības un brīvās tirdzniecības līgumu ar ES.
Gruzijas jaunā prezidenta inaugurācijas ceremoniju apmeklēja arī pašreizējās ES prezidētājvalsts Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, taču Krievijas pārstāvji uz šo ceremoniju nebija ieradušies.
Saakašvili, kurš vairāk nekā nedēļu uzturējies Briselē, attiecies apmeklēt jaunā prezidenta inaugurācijas ceremoniju, norādot uz kriminālizmeklēšanu, kas sākta pret vairākiem bijušajiem ministriem un viņa partijas biedriem.
Ivanišvili pieļāvis, ka saistībā ar 2005.gada notikumiem, kad, saindējoties ar tvana gāzi, dzīvību zaudēja toreizējais premjerministrs Zurabs Žvanija, varētu tikt nopratināts arī pats Saakašvili.
Turklāt Saakašvili varētu tikt nopratināts arī saistībā ar 2008.gada karu ar Krieviju.
Saakašvili varas gados veiktas būtiskas reformas – samazināta korupcija, uzbūvēta jauna infrastruktūra un panākta ekonomikas atjaunošana. Taču viņa rosinātās reformas sadusmoja daudzus, kuri straujajās pārmaiņās jutās atstumti, savukārt citus neapmierināja policijas brutalitāte opozīcijas protestu apspiešanā.
Saskaņā ar jaunākajām sabiedriskās domas aptaujām tikai ceturtā daļa gruzīnu joprojām atbalsta Saakašvili.
