Jaunais gads – katru dienu. Igora Kudrjavceva ieteikumi labām pārmaiņām dzīvē 0
Lasītāju iemīļotais ārsts, rakstnieks un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs uzskata – Jaunais gads var sākties katru mīļu brīdi, tiklīdz cilvēks pieņem lēmumu mainīties.
“Novēlu gribu mainīties. Ja gribat, lai mainās apkārtējie apstākļi, mainieties paši! Vai dariet kaut ko jaunu, lai sasniegtu ko jaunu,” 36,6°C lasītājiem iesaka Igors Kudrjavcevs.
“Mainīties var arī tad, kad iestājas personiskais Jaunais gads – dzimšanas diena. Vai tad, kad ir mēneša pirmais datums. Galvenais, negaidiet komandu, kad kāds pateiks – tagad drīkst. Piemēram, lai rūpētos par veselību, uzlabotu pašsajūtu, sakārtotu domas un prātu. Mums ir raksturīgi gaidīt zīmi, ka tagad ir atļauts, jo grūti šādu atļauju izdzirdēt pašiem sevī. Daudzi arī gaida īsto brīdi un īsto vietu, lai kaut kas sāktos. Bet īstā vieta ir tā, kur pašlaik atrodies!”
**
Ir sakāmvārds: ir labi tur, kur manis nav. Patiesībā labi jābūt tur, kur mēs esam, uzskata ārsts. Tiesa, ir vietas, kurās koncentrējas citāda enerģija, bet tas nenozīmē, ka tam, kurš dzīvo Rīgas centrā, tūdaļ jātraucas uz Pokaiņiem! Svarīgi ir tas, ko jūt savā sirdī un dvēselē, kur ir milzīgs potenciāls. “Cilvēks ir Visuma sastāvdaļa – tas pieder mums, mēs ar to sadarbojamies. Katrs no mums ir Visuma pārstāvniecība. Katrā no mums ir arī garīgā, neredzamā, dievišķā daļa. Tiklīdz sāk to apzināties, pienāk brīdis, kad kļūst skaidrs – viss ir iespējams, visu drīkst! Senajos rakstos teikts: viss man ir atļauts, bet ne viss man der.”
**
Nākamais solis pēc pārmaiņu sākuma – vērot, kas mainās. Vai tas, ko dara, der pašam, tuviniekiem un draugiem. Kādas ir sekas vēl lielākā mērogā – vai jaunā dzīve ir laba sabiedrībai, cilvēcei, Visumam.
**
Laime neatnāk tāpat vien. To kā magnēts pievelk cilvēks, kurš kaut ko dara lietas labā, nevis paļaujas uz brīnumiem. Tāpēc Igors Kudrjavcevs novēl neticēt brīnumlīdzekļiem. “Mani apmeklē neskaitāmi dažādu brīnumlīdzekļu izplatītāji – tieši viņu piedāvātās tabletes ir visunikālākās, nezin kādu Nobela prēmijas laureātu radītas, tieši viņu brīnumainie aparātiņi, pieslēdzot pāris vadiņu, spēj panākt galvu reibinošus rezultātus veselības uzlabošanā. Jā, ir daudz lielisku līdzekļu, bet nav nekāda pamata uzskatīt, ka tad, kad būsi atradis pareizo tableti, vairs nekas pašam nebūs jādara!” Cerēt, ka visu atrisinās kāds ārējs faktors – tablete, pavēle, īstā vieta, laiks, cits cilvēks, pēdējais piliens vai zīme no debesīm –, nozīmē atteikties no iespējām. “Internetā nesen ceļoja kāds joks – vienkārša zīmīte ar uzrakstu: “Gaidi signālu no debesīm? Lūdzu, šī zīmīte ir signāls! Sāc kaut ko darīt!””
**
Katram no mums ir savs Es ar lielo burtu, sava misija. Ne jau obligāti globāla! Izaudzināt bērnus. Sakārtot māju. Nest gaismu un prieku savējiem. Kad to apzinās un sāk pildīt misiju, piepildās ar harmoniju. Aprunājoties ar šādu cilvēku, ir patīkamas izjūtas. Jo vairāk šādu cilvēku, jo saskanīgāka vide veidosies visapkārt.
**
Izplatīta kļūda ir arvien atlikt īstās dzīves sākumu. Pabeigšu studēt un tad gan sākšu dzīvot! “Kāds mans bijušais kursabiedrs joprojām mācās, sacīdams – pabeigšu vēl šo posmu un tad būšu labs dakteris! Bet teju, teju jau pensijas gadi klāt.” Iespējams, viņam šādi ir labi. Ne velti mēdz teikt: neviens nedara to, kas viņam nepatīk. Kursabiedrs zemapziņā varbūt baidās no atbildības, tāpēc visu laiku it kā saka – pagaidiet, es vēl par maz zinu, neesmu gatavs uzņemties atbildību.
**
“Esiet uzmanīgi! Pārmaiņu iespējas, gaišie spēki vai labās enerģijas – sauciet, kā vēlaties! – tepat vien ir un ik pa laiciņam it kā pieklauvē pie cilvēka apziņas. Tad prātā ienāk doma – kāpēc gan es tagad nevarētu mainīties, sākt darīt kādu labu darbu? Ak, nē, labāk tomēr pagaidīšu kādu zīmīgāku datumu, patlaban nevaru, vēl nav sācies pusdienas pārtraukums, man taču jāpaēd, nav laika… Ahā, viņš vēl nav gatavs, nodomā pārmaiņu iespējas un aiziet pie kāda cita.”
**
“Plānojot uzsākt ko jaunu, jāparedz arī iespēja, ka neizdosies. Jā, tas var izraisīt skumjas un grūtsirdību, taču ķīniešu medicīnā ir jēdziens veselīgas skumjas. Man gan tas ne sevišķi patīk, bet, ja šāds stāvoklis iestājas, no tā nav jābaidās. Tas ir posms, kad var atpūsties. Ja cilvēks nepārtraukti ir noskaņots pozitīvi, viņā virmo endorfīni un adrenalīns un pacilātais stāvoklis liek nemitīgi darboties. Bet vajadzīga taču arī atpūta! Ja tās nav, nereti piemeklē slimība, kas liek apstāties vismaz pāris dienu. Vai uzmācas melanholija, pārdomas par sevi un dzīvi. Tad var apzināties, ka neesi visvarens, var arī nesanākt. Tas nozīmē, ka, iespējams, jādara citādi. Nevis jāsāk vispārināt – esmu neveiksminieks, nekas man neizdodas, slikta karma. Mēs nereti esam elastīgi mērķa ziņā, taču cieti tā sasniegšanas veidos. Vajadzētu būt otrādi, lai mērķis nemainās, bet uzvedība mainās.”
36,6 °C konsultants IGORS KUDRJAVCEVS, ārsts, rakstnieks, ciguna skolotājs
