Jaunais Eiropas Parlaments ieskrienas 4
Pirmajā plenārsesijā ievēlētas vadošās amatpersonas.
Šonedēļ Strasbūrā pirmo reizi tikās 6.–9. jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās ievēlētie deputāti. Savu desmito pilnvaru termiņu Eiropas Parlaments sāka ar nozīmīgiem balsojumiem – 16. jūlijā savā pirmajā plenārsēdē tas ievēlējis Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un 14 priekšsēdētāja vietniekus, bet 18. jūlijā sekoja uzticības balsojums Eiropas Komisijas vadītājai.
EP vadību izvēlas aizklātā balsojumā ar papīra biļeteniem pēc absolūtā balsu vairākuma principa (50% plus viena derīga balss). Ar pārliecinošu balsu vairākumu (562 no 720 balsīm) uz vēl vienu pilnvaru termiņu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja amatā ievēlēta maltiete Roberta Metsola (EPP). Otra kandidāte bija spāniete Irēne Montero (“Kreisie”), kas saņēma tikai 61 balsi. Priekšsēdētāju ievēl uz 2,5 gadiem, tādējādi viena EP sasaukuma laikā iespējams ievēlēt divus priekšsēdētājus. Kopš Parlamenta izveides 1952. gadā tam ir bijis 31 priekšsēdētājs.
Roberta Metsola, uzrunājot parlamentu, teica: “Mums kopā ir jāiestājas par cerības politiku, par mūsu sapni – Eiropu. Es vēlos, lai cilvēki atgūtu ticību šim projektam un entuziasmu attiecībā uz to. Ticība tam, ka varam padarīt mūsu kopīgo telpu drošāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku. Ticību, ka kopā mēs esam stiprāki un labāki. Ticību, ka mūsu Eiropa ir Eiropa visiem.”
Starp 14 jaunievēlētajiem parlamenta priekšsēdētāja vietniekiem ir Latvijas eirodeputāts Roberts Zīle. Viņš šajā amatā ievēlēts atkārtoti un ir pirmais, kā arī līdz šim vienīgais Baltijas valstu pārstāvis starp EP priekšsēdētāja vietniekiem.
Trešdien, 17. jūlijā, jaun¬ievēlētais parlaments apliecināja atbalstu Ukrainai un vēlreiz apstiprināja, ka ES ir jāturpina atbalstīt Kijivu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru. Tāpat tika uzsvērts, ka ES ir aktīvi jāstrādā, lai saglabātu starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukrainai, kā arī jāsaglabā un jāpagarina ES sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Rezolūcijā atkārtoti apliecināts, ka EP deputāti atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.
Staķis grib atlicināt laiku darbam Latvijā
Pirmo reizi Eiropas Parlamentā ievēlētais Mārtiņš Staķis no “Progresīvajiem” savas aktivitātes pirmajā darba nedēļā cītīgi izrādīja soctīklos, citstarp paužot sašutumu, ka EP gaiteņos sastapis arī Tatjanu Ždanoku. “Nepatīkams pārsteigums Strasbūrā. Iepriekšējā sasaukuma eiroparlamentāriešiem ir ieeja parlamentā, bet ne jau nu Krievijas spiegiem. Apsolu pacīnīties, lai šai kundzei caurlaide drīz tiktu anulēta,” tviterī pauž Staķis. Par sevi viņš “Latvijas Avīzei” saka: “Darbs norit jau vairākas nedēļas – ir daudz sapulču un diskusiju. Mani pirmie iespaidi ir labi, jo man patīk aktīvs darbs.” Lai arī savu komandu Briselē un Latvijā Staķis vēl komplektē, būtisks esot kolēģu atbalsts – ar Zaļo grupas palīdzību ir izdevies atrast visu nepieciešamo un tāpēc nav nekādu lielu problēmu. Deputāts norāda, ka “lielākie izaicinājumi saistīti ar vietu sadali parlamenta komitejās. Grupās ir konkurence, tāpēc daudz laika paiet dažādu formātu sarunās.”
Staķis plāno pēc iespējas vairāk laika atlicināt darbam Latvijā – pavisam uz Briseli nepārcelsies. Kā savas prioritātes viņš norāda Latvijas drošību, atbalstu Ukrainai un lielākas investīcijas Latvijas ekonomikā. Tomēr vispirms ir jāgaida vietu sadalījums parlamenta komitejās, un tikai pēc tā būs iespējams precizēt darba virzienus un prioritātes. Jau šobrīd notiek aktīvs darbs dokumentu sagatavošanā. “Ar kolēģiem piedalījāmies atbalsta deklarācijas Ukrainai gatavošanā. Būtiski piebilst, ka papildinājām šo dokumentu ar aicinājumu noņemt jebkādus ierobežojumus Ukrainai iznīcināt Krievijas armijas un militārās infrastruktūras objektus Krievijas teritorijā ar rietumvalstu piegādātajiem ieročiem.”
Lai gan Staķim nav pieredzes Eiroparlamenta darbā, tomēr noderot Latvijas politiskā prakse: “Mana politiskā pieredze ir mana priekšrocība. Darbs EP, protams, vairāk līdzinās darbam Saeimā nekā Rīgas domē. Man palīdz Rīgas mēra amatā iegūtie kontakti ar Eiropas pilsētu mēriem un politiķiem. Daži no viņiem ir ievēlēti Eiropas Parlamentā.”
Staķis plāno aktīvi strādāt un arī sadarboties ar citiem eirodeputātiem no Latvijas: “Ceru, ka Latvijas intereses un drošība būs prioritāte visiem deputātiem no Latvijas.”
Zīle: “Esmu lepns par iespēju vadīt sēdes latviešu valodā.”
Esat atkārtoti ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu. Kā vērtējat šo sasniegumu?
R. Zīle: Esmu gandarīts un pateicīgs par kolēģu uzticību un novērtējumu manam līdzšinējam darbam. Eiropas Parlamentā amatpersonas pārvēlē ik pa 2,5 gadiem. Šā sasaukuma pirmajā plenārsēdē Strasbūrā par priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēta Roberta Metsola, savukārt no līdzšinējiem EP viceprezidentiem tika pārvēlēta mazākā daļa, pieci no 14. Es tiku pārvēlēts ar 490 balsīm, kas ir liels atbalsts – 80 procenti no klātesošajiem 609 deputātiem un par gandrīz 180 balsīm vairāk nekā nākamajai kandidātei sarakstā. Mani ievēlēja otrajā kārtā, kas nozīmē, ka balsojums parādīja patieso kolēģu novērtējumu, jo pirmā kārta ir izteikti politisko vienošanos pildīšana, kurā balsojuma brīvība ir ierobežota. Otrajā kārtā balsojums ir brīvāks.
Ko viceprezidenta amats dod Latvijai?
Man tā ir bijusi iespēja palielināt politisko ietekmi krietni vairāk, nekā to ļautu viena ierindas deputāta balss. Viceprezidenta amats ļauj paplašināt gan to cilvēku loku, ar kuriem es vēlos sadarboties, gan arī to, kuri vēlas sadarboties ar mani. Tas ir izdevīgi gan Latvijai, gan Baltijai, kuras intereses vienmēr cenšos aizstāvēt, jo plašākas sadarbības iespējas ļauj efektīvāk risināt dažādu jautājumu loku, tajā skaitā tos, kas svarīgi tieši mūsu reģionam. Viens no viceprezidenta amata pienākumiem ir EP plenārsēžu vadīšana. Esmu lepns par iespēju vadīt sēdes latviešu valodā, kas pirms manas stāšanās amatā iepriekš nekad nebija noticis. Tā ir pirmā Baltijas valstu valoda, kurā tiek vadītas EP plenārsēdes.
Kā mainījies EP sastāvs, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu?
Kopumā jaunais parlamenta sasaukums ir kļuvis labējāks, tas pierādījās arī balsojumos par amatu sadalījumu. Piemēram, mūsu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir ievēlēta labākās pozīcijās, nekā bija iepriekš. Parlamentā ir izveidota arī jauna politiskā grupa “Patrioti Eiropai”. Par EK prezidenti atkārtoti tiek virzīta Urzula fon der Leiena, ar kuru mūsu grupai nesen bija tikšanās. Diemžēl dažas fon der Leienas atbildes uz jautājumiem, kas būtiski Latvijai un Baltijai, sagādāja vilšanos. Piemēram: vai varēs izmantot Eiropas naudu žoga izbūvei uz austrumu robežas, vai tiks pārskatīts Zaļais kurss, vai tiks veicināta privāto investīciju ieplūšana militārajā industrijā, jo skaidrs, ka ar publisko naudu nepietiks, vai tiks atrasts finansējums Militārās mobilitātes aplok¬snei, kas ir ļoti svarīgi, lai varētu stiprināt stratēģiski svarīgus infrastruktūras objektus, piemēram, Elbas tiltu, pār kuru potenciāli var nākties pārvietot NATO karaspēku uz Baltijas valstīm. Vai tiks ieviesti garantijas mehānismi caur Eiropas Investīciju banku vai citādi, lai uzlabotu investīciju klimatu valstīm, kas robežojas ar Krieviju un kur investori nelabprāt investē militārā apdraudējuma dēļ? Atbildes nebija.
Ir daudz jautājumu, kas svarīgi Latvijai un Baltijas valstīm un kur kopā ar kolēģiem meklēsim veidus, kā izdarīt spiedienu uz Eiropas Komisiju, lai šie jautājumi tiktu risināti. Darāmā ir daudz. Kopumā mūsu, Latvijas, deputātu iegūtās pozīcijas EP komitejās vērtēju labi. Tālāk ir mūsu katra atbildība darīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, aizstāvēt Latvijas intereses un attaisnot vēlētāju doto uzticību.
Jaunais Eiropas Parlaments
l 720 deputāti (par 15 vairāk nekā iepriekšējā sasaukuma beigās)
l Astoņas politiskās grupas (par vienu vairāk nekā iepriekšējā sasaukumā)
l 33 EP deputāti nepieder pie politiskajām grupām
l 54% EP deputātu ir jaunievēlētie (2019. gadā 61%)
l 39% no deputātiem ir sievietes (2019. gadā – 40%)
l EP deputātu vidējais vecums ir 50 gadi
l Jaunākā EP deputāte – Lena Šillinga (Zaļie/EFA) no Austrijas (23 gadi)
l Vecākā EP deputāte – Leoluka Orlando (Zaļie/EFA) no Itālijas (77 gadi)
l Latviju pārstāv 9 deputāti: pirmo reizi ievēlēti – Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Vilis Krištopans (“LPV”), Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”), Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”); atkārtoti ievēlēti: Roberts Zīle (NA), Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”), Inese Vaidere (“JV”), Ivars Ijabs (“Latvijas attīstībai”), Nils Ušakovs (“Saskaņa”).
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā.
Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
