Jaunais budžets: Ministri pateicas kā “Oskarā”, pašvaldības skābā noskaņojumā, bet Kariņš priecīgs 25
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mēs cēlām, cēlām un uzcēlām!” šie Pekauša vārdi no padomju laiku multfilmas visprecīzāk raksturo to priecīgi apmierināto noskaņu, kas valdīja pagājušās piektdienas ārkārtas valdības sēdē, runājot par 2022. gada valsts budžeta projektu.
Nekāda apspriešana gan nenotika, kaut gan formāli tieši tas bija sēdes saturs. Līdzīgi kā ASV kinoakadēmijas “Oskaru” apbalvošanas ceremonijā, ministri viens pēc otra teica runas, pateicoties savas ministrijas darbiniekiem par ieguldīto darbu budžeta veidošanā un neaizmirstot publiski paklanīties Finanšu ministrijas virzienā par tās izpratni par nozares vajadzībām un lielo veikumu budžeta sastādīšanā.
Ministri sauca svarīgākās savas nozares prioritātes, kas nākamā gada budžetā tiks apmierinātas, minēja dažādus skaitļus, uzskaitīja, kas tiks uzbūvēts, kādas algas palielinātas un kādas problēmas atrisinātas. Klausoties viņu saldajā korī un cieši aizmiedzot acis, uz brīdi varēja pārcelties uz to laimīgo zemi, kurā pa pūkainiem mākoņiem staigā rozā ziloņi un nedarbojas viens no ekonomikas pamatlikumiem – tas, kurš teic, ka vajadzības ir praktiski neierobežotas, bet resursi to apmierināšanai vienmēr ir ierobežoti un nepietiekami.
Tikai divi ministri neprata vai nevēlējās pareizi izdziedāt savas partijas. Veselības ministrs Daniels Pavļuts, lai arī bija apmierināts par papildu 130 miljoniem eiro veselības budžetā, kas ļaušot palielināt pieejamos veselības pakalpojumus un mediķu algas, tomēr atzīmēja, ka naudas vajadzējis krietni vairāk.
Arī paša finanšu ministra Jāņa Reira sakāmajā ieskanējās pa šķībai notij. Viņš stāstīja, ka nākamā gada budžets atspoguļo valdības kopējās, nevis atsevišķo ministriju prioritātes, tādēļ no 311 miljoniem eiro, kas ir budžeta pastāvīgo izdevumu pieaugums, 220 miljoni novirzīti valdības prioritātēm. Tās ir – atalgojuma palielinājums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs, papildu finansējums veselības pakalpojumiem, zinātnei un izglītībai, mediju atbalsts, darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai un darba nespējas lapu lielāks finansējums no valsts budžeta.
Tomēr Reirs atzīmēja, ka nobažījušās par nākamā gada budžetu ir pašvaldības, jo, palielinot neapliekamo minimumu, samazināsies pašvaldību nodokļu ieņēmumi, kas ir būtiskākā pašvaldību budžetu veidojošā daļa. Taču viņš piebilda, ka, pateicoties citām finansējuma formām un valsts aizņēmumiem, pašvaldībām pieejamie līdzekļi nākamgad kopumā pieaugšot par 3%, kuras pašvaldības saņems nevis kā kredītus, bet kā dāvinājumus. “No 270 miljoniem eiro investīciju līdzekļu 100 miljoni nonāks pašvaldībās, tie ir vairāk nekā 35%,” atzīmēja ministrs.
Saeimā būs par ko strīdēties
Abu ministru teiktais, kā arī valdības sēdē izskanējušie Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājas Ingas Vanagas, Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja Egīla Baldzēna un ģenerālprokurora Jura Stukāna kritiskie komentāri par budžetu jau iezīmē Saeimas budžeta batāliju tēmu loku.
Tās būs – izglītības darbinieku pieaugušo slodžu un nepietiekamā finansējuma jautājums; zinātnes finansējums, kurš lai arī pieaudzis, tomēr joprojām atpaliek no nepieciešamā; izdevumi veselības aprūpei un mediķu atalgojumam – lai arī par 40 miljoniem pieauguši līdzekļi šim mērķim, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka tas ir nepietiekami un ka valdība nepilda savus solījumus, budžeta kritiķi atradīsies arī pacientu organizācijās, kā arī banku sektora “kapitālā remonta” mieles. Nav izslēgts arī pašnodarbināto un radošo personību jauns neapmierinātības uzliesmojums par sociālo iemaksu apjomu un mēģinājumi to mainīt.
Pašvaldības – skābā noskaņojumā
Par pašvaldību attieksmi pret 2022. gada budžeta projektu, liecina pagājušajā nedēļā Valkas mēra Venta Armanda Kraukļa ieraksts tviterī: “Šodien sarunas par budžetu ar A. T. Plešu, K. Kariņu, J. Reiru. Konstruktīvas, bet ne ļoti cerīgas. Nākamais gads pašvaldībām solās būt sarežģīts.”
Un kā nu ne – paredzētā neapliekamā minimuma palielināšana vispirms līdz 350 eiro gada sākumā, bet gada vidū līdz 500 eiro atstās iedzīvotāju maciņos 93,8 miljonus eiro, kas citādi tiktu samaksāti iedzīvotāju ienākuma nodoklī. 80% no iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumiem nonāk pašvaldību budžetos, tātad nākamgad tām jārēķinās ar vairāk nekā 70 miljonu eiro lielu “caurumu” budžetos.
Nenoliedzami, valdība sola investīciju līdzekļus pašvaldībām, un tas ir pozitīvi, taču ar tiem ir viena nelaime – tos nevar izmantot bērnudārzu, skolotāju, veselības un sociālo darbinieku algām, dažādiem pabalstiem un citiem izdevumiem, kas parasti veido pašvaldību budžeta izdevumu lielāko daļu.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis sarunā ar “Latvijas Avīzi” komentēja, ka sarunas ar valdību par pašvaldību budžetiem un valsts atbalstu vēl nemaz nav īsti sākušās.
“Draudus pašvaldībām rada gaidāmie budžeta samazinājumi un pieaugušie izdevumi – pirmsskolas iestāžu pedagogu un sporta skolotāju atalgojuma pieaugums, kas prasīs apmēram 7,5 miljonus eiro no pašvaldību budžetiem, elektrības cenu palielinājums – papildu apmēram 19 miljoni no pašvaldību budžetiem, kā arī garantētā minimālā ienākumu palielinājums un citi izdevumi, piemēram, tas, ka nepieciešami līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidoto lielo pašvaldību darba sākumam,” Kaminskis teica.
Katrā ziņā – tieši valdības vienošanās ar LPS ir būtiskākais vēl nepaveiktais darbs pirms 14. oktobrī paredzētās budžeta projekta iesniegšanas Saeimā – liecina finanšu ministrijas informatīvais ziņojums.
2022. gada valsts budžeta svarīgākie skaitļi
* 11,886 miljardi eiro – kopējie budžeta izdevumi (pērn – 10,765 miljardi)
* Valsts parāda apjoms – 50,9% no IKP (pērnā gada budžeta projektā – 32%)
* Prognozētā inflācija – 2,4% (šobrīd – 3,6%).
Ieguvumi:
• Iedzīvotājiem – neapliekamā minimuma palielinājums līdz 350 eiro no 1. janvāra un līdz 500 eiro no 1. jūlija.
• Uzņēmējiem – valsts finansēs darba nespējas lapas vienu dienu ilgāk; 2022. gadā netiek palielināts neviens nodoklis.
Lielākie palielinājumi nozarēm:
• ārstniecības personu atalgojumam – + 35 milj. eiro, 5,6 milj. eiro rezidentiem
• veselības pakalpojumi: onkoloģijai + 30 milj. eiro, paliatīvai aprūpei – 4,6 milj. eiro
• zinātnei – + 10,6 milj. eiro
• pedagogu samaksai – + 15,2 milj. eiro
• samaksai iekšlietu nozarē – + 20,7 milj. eiro
• samaksai kultūras nozares darbiniekiem – + 8 milj. eiro
• mediju atbalstam – + 2,6 milj. eiro.
Dati: Finanšu ministrija
