Jaunais Augšdaugavas novads: kuriem būs jāsadzīvo, starp kuriem paredzama sāncensība 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā Augšdaugavas novadā ap Daugavpili izvietotajiem 19 pagastiem Latgalē pievienojas ilūkstieši no Sēlijas.
Nopietnākā sacensība paredzama starp diviem pieredzējušiem politiķiem – Daugavpils novada priekšsēdētāju Arvīdu Kucinu, kurš pārstāv Daugavpils novada partiju, un Latgales partijas saraksta pirmo numuru Vitāliju Aizbaltu. Par viņiem līdzvērtīgu konkurentu tiek uzskatīts arī Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (LZS), bet viņš nāk no iedzīvotāju skaita ziņā mazākas pašvaldības. Izredzes gūt pārstāvniecību domē ir arī “Saskaņai” un sarakstam, ko veido vairākas nacionāli konservatīvās partijas, kam ir savs lojāls vēlētājs un arī populāras personības.
Augšdaugavas novadā ir 28 391 iedzīvotājs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. No tiem tikai viena trešā daļa dzīvo Ilūkstes novadā. Taču iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Ilūkstes pašvaldībā bija lielāka vēlētāju aktivitāte – te balsot aizgāja 47,9% vēlētāju, bet Daugavpils novadā – tikai 36,1%.
Vēsturiski abas pašvaldības jau ir bijušas vienā rajonā, bet ilūkstieši vēlējās nostiprināt savu piederību Sēlijai. Ilūkstes novada priekšsēža Stefana Rāznas (ZZS) centieni panākt Sēlijas novada izveidošanu Saeimā tomēr neguva atbalstu. Vienbrīd pat bija cerība, ka tas izdosies, ja vien pašvaldības spētu vienoties par administratīvo centru kādā no esošajiem reģionālās nozīmes attīstības centriem, kam tās nepiekrita.
Ilūkstes novads ir vērsies Satversmes tiesā, un tā priekšsēdētājs S. Rāzna vēlēšanās nekandidē. Lietu plānots sagatavot līdz maijam, kas liek domāt, ka spriedums tajā varētu būt jau pēc vēlēšanām.
A. Kucins “Latvijas Avīzei” sacīja: “Ilūkstieši jau mūs uzskata par bubuli, kas visu atņemšot. Taču tā nebūs – esam par to, lai visa jaunā teritorija attīstās vienmērīgi.” Viņaprāt, sliktākais būtu, ja nāktos rīkot jaunas vēlēšanas, jo to izmaksas nav nekādas mazās – ap 80 000 eiro. Ja kādā pašvaldībā pēc Satversmes tiesas sprieduma šāda situācija izveidotos, tad valstij vajadzētu segt vēlēšanu izmaksas, uzskata A. Kucins.
Ar iepriekšējā gadsimta pieredzi
Daugavpils novada priekšsēdis A. Kucins vairs nevienam politiskajam spēkam neparedz tādus panākumus – 10 no 17 vietām, kādus 2017. gada vēlēšanās guva viņa pārstāvētā Daugavpils novada partija toreizējās priekšsēdētājas Janīnas Jalinskas vadībā. Jāteic, ka arī Latvijas Zemnieku savienības saraksts Ilūkstes novadā guva līdzīgus panākumus – saņēma 10 no 15 mandātiem pašreizējā priekšsēdētāja S. Rāznas vadībā.
A. Kucins Daugavpils novada vadību pārņēma 2018. gada nogalē pēc J. Jalinskas ievēlēšanas Saeimā. “Saskaņa” Daugavpils novada domē ir pārstāvēta ar pieciem deputātiem, bet Latgales partija un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – katra ar vienu. Daugavpils novada partijai Saeimā ir sadarbības līgums ar ZZS, bet Latgales partijai – ar “Jauno Vienotību”.
Tas arī bijis noteicošais, kāpēc V. Aizbalts gada sākumā izvēlējies iestāties Latgales partijā un startēt no tās saraksta, jo pašvaldībai ir svarīga sadarbība ar valdību. Viņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka Latgales partija ir un, visticamāk, būs pie varas arī Daugavpilī, ar kuru Augšdaugavas novads ir cieši saistīts. Šajā sarakstā ar otro numuru ir Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs, kas arī ir “atslēgas cilvēks”, jo viņam ir zināma loma investīciju piesaistē reģionam.
V. Aizbalts ir deklarēts novada Medumu pagastā, taču daļa viņa politiskās darbības aizritējusi Rīgā, kad viņš bija tagadējā uzņēmēja Aināra Šlesera veidotajās partijās. Pērn jūnijā V. Aizbalts atstāja “Rīgas ūdens” valdes locekļa amatu. Ar Daugavpili vairāk saistīts viņa agrākās darbības posms, kad V. Aizbalts bija Daugavpils rajona padomes izpilddirektors.
Viņš 1997. gadā izveidoja arī vienu no pirmajām reģionālajām partijām “Mēs – savam novadam”. A. Kucina agrākā politiskā darbība savukārt saistīta ar Tautas partiju, viņš jau 90. gadu pirmajā pusē kļuva par Dubnas pagasta padomes priekšsēdētāju, vēlāk arī par Daugavpils rajona padomes priekšsēdētāju. Citu sarakstu līderu politiskā karjera sākusies šajā gadsimtā un pēdējos desmit gados.
Vairākus sasaukumus Ilūkstes novada domē ir strādājis Latvijas Zemnieku savienības (LZS) saraksta līderis, Ilūkstes novada priekšsēža vietnieks M. Krievāns, kurš ir zemnieku saimniecības “Auziņas” īpašnieks. M. Krievāns “Latvijas Avīzei” atzina, ka atmiņas par laiku bijušajā Daugavpils rajonā neesot tās labākās, tāpēc arī ilūkstieši iebilduši pret apvienošanos.
LZS sarakstā vairāk ir ilūkstiešu, bet, viņaprāt, tas neesot izšķirošais. M. Krievāns atsaucās uz samērā augsto vēlētāju aktivitāti Ilūkstē iepriekš. Tiesa, citu partiju pārstāvji atzina, ka cilvēku interese par politiku ir maza un nav bijis viegli daudzus pārliecināt startēt vēlēšanās. Redzams, ka “Saskaņa”, kā arī Jaunā konservatīvā partija/ Latvijas Reģionu apvienība/ Nacionālā apvienība (JKP/LRA/NA) ir iesniegušas nepilnus kandidātu sarakstus.
Rosina pārcelt administratīvo centru
No JKP/LRA un NA saraksta vadošā trijnieka pašvaldību darba pieredze vairākus sasaukumus ir Kristapam Averjanovam, kurš bija ievēlēts Ilūkstes novada domē no “Vienotības”, bet laikā, kad šo partiju pameta tagadējais LRA priekšsēdis Edvards Smiltēns, arī K. Averjanovs pievienojās LRA. Viņš ir ar otro numuru, jo pirmais sarakstā ir Nacionālās apvienības pārstāvis, grupas “Dabasu Durovys” solists Arnis Slobožaņins, bet trešais Jānis Strods no Jaunās konservatīvās partijas.
Vēlētājiem labi zināms varētu būt vēl viens NA kandidāts – kluba “Artilērijas pagrabi” menedžeris Andrejs Faibuševičs, kurš ir aktīvs viedokļa paudējs arī sociālajos tīklos. K. Averjanovs “Latvijas Avīzei” atzina, ka Augšdaugavas novads būs unikāls ar to, ka ir saplūdināti divi kultūrvēsturiskie novadi. “Es piederu Sēlijai, un mēs esam savas vietas patrioti, bet mēs atbalstām arī Latgales kultūru.
Mēs apvienosim sēlisko taisnīgumu un latgaļu sirsnību,” sacīja K. Averjanovs. V. Aizbalts gatavību pret visu teritoriju vienādi izturēties izteica ne mazāk tēlaini: “Latgaļi, sēļi, krievi un poļi pasniegs viens otram roku un veidos attīstītu Augšdaugavas novadu.”
Par to, ka “Saskaņai” Latgales pašvaldībās ir lojāls vēlētājs, liecina tas, ka jau tagad tā ir pārstāvēta abās domēs. Šis ir viens no gadījumiem, kad vēlētājs balso vairāk par partijas nosaukumu. “Saskaņas” Ilūkstes novada deputāts Viktors Jasiņavičs gan “Latvijas Avīzei” atzina – daļa “Saskaņas” vēlētāju ir vīlušies, ka “Saskaņai”, kas iegūst Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu, Valsts prezidents tomēr neuztic valdības veidošanu.
Uz paredzamo vēlētāju aktivitāti viņš neskatās tik pesimistiski, jo laukos vēlēšanas cilvēki uztverot arī kā svētkus, kad varot uzvilkt labākas drānas un iziet sabiedrībā. Tiesa, šogad savu iespaidu var atstāt Covid-19 krīze. Partijas sarakstā ar pirmo numuru ir sportistu aprindās populārais Daugavpils Saskaņas pamatskolas sporta skolotājs, futbola treneris Deniss Sarafaņuks.
Augšdaugavas novads ir viens no tiem, kura administratīvais centrs atradīsies citas pašvaldības – Daugavpils pilsētas – teritorijā. M. Krievāns uzskata, ka jaunajai domei pēc vēlēšanām vajadzētu to mainīt un centru izvēlēties novada teritorijā. Daugavpils novadā savulaik apvienojās 19 pagasti, kuriem tagad pievienosies seši pagasti un divas pilsētas – Ilūkste un Subate – no kaimiņu pašvaldības.
Reformas viens no kritērijiem ir, lai novadā būtu reģionālās nozīmes attīstības centrs. Taču līdzīga situācija jau ir Latvijas otrā pusē, kur Saeima deva iespēju Dienvidkurzemes novadam administratīvo centru izvietot Grobiņā, nevis Liepājā. V. Aizbalts netic, ka Saeima tagad būs gatava vērt vaļā likumu, lai līdzīgu pretimnākšanu izrādītu arī Augšdaugavas novadam. Viņaprāt, par to abām pašvaldībām vajadzēja vienoties jau reformas sagatavošanas laikā, bet toreiz, kā zināms, tās neplānoja būt kopā.
Augšdaugavas novads
1. Daugavpils novada partija – Arvīds Kucins, Daugavpils novada domes priekšsēdētājs
2. Saskaņa – Deniss Sarafaņuks, Daugavpils Saskaņas pamatskolas sporta skolotājs
3. Latgales partija – Vitālijs Aizbalts, Latvijas Būvju informācijas modelēšanas biedrības valdes loceklis
4. Jaunā konservatīvā partija/ Latvijas Reģionu apvienība/ Nacionālā apvienība – Arnis Slobožaņins, radio “Latgales studija” raidījumu vadītājs
5. Latvijas Zemnieku savienība – Maigurs Krievāns, Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks
