Jaunā VVD vadītāja Baklāne-Ansberga grib uzlabot gaisa piesārņošanas kontroli 0
Valsts vides dienesta (VVD) jaunās ģenerāldirektores Elitas Baklānes-Ansbergas prioritāšu vidū ir kontroles sistēmas uzlabošana, īpaši gaisa piesārņošanas un atkritumu apsaimniekošanas jomā, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja pati dienesta vadītāja.
Viņa atzina, ka VVD patlaban ir gan cilvēkresursu, gan finansējuma trūkums, tomēr vienlaikus vairāku jomu kontrolē netiek izmantotas tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tas attiecoties gan uz vidi piesārņojošo uzņēmumu, gan arī uz pašu VVD inspektoru kontroli.
“Vājā vieta VVD šobrīd ir analītisko darbību trūkums. (..) Sistēmiski analizējot mūsu rīcībā esošos datus, mēs varētu saprast darbības gan iekšēji, proti, kā strādā mūsu inspektori, kādi ir viņu darba rezultāti, gan arī ārēji – kā strādā kontrolējamie uzņēmumi,” skaidroja Baklāne-Ansberga.
Viņa arī piebilda, ka vēlas mainīt veidu, kā VVD komunicē ar sabiedrību. Tā vietā, lai stāstītu par padarīto, būtu vairāk jāstāsta par to, kā tieši padarītais ietekmē vidi, savu vīziju par to, kā dienestam vajadzētu komunicēt ar sabiedrību, intervijā Latvijas Radio ieskicēja tā ģenerāldirektore.
Kā ziņots, valdība Baklāni-Ansbergu VVD ģenerāldirektores amatā apstiprināja 30.aprīlī, bet reāli darbu viņa sāka tikai šonedēļ.
Baklānes-Ansbergas kandidatūru pēc uzvaras vakantā amata konkursā atbalstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).
Baklāne-Ansberga pateicās ministriem par viņai sniegto iespēju vadīt VVD. Viņa uzsvēra, ka VVD vadītājas amatā izaicinājums būs sabalansēt sabiedrības, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības intereses. Tāpat VVD vadītāja pauda gatavību ne tikai ievērot patlaban spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī līdzdarboties jaunu normatīvo aktu izstrādē, lai vides joma Latvijā sekotu pasaules tendencēm un tiktu ieviestas inovācijas.
Pēc atlases komisijas paustā, viņa vislabāk atbilda VVD ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutvārdu intervijā un vadības kompetenču novērtēšanā, kā arī par viņu ir sniegtas pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem sadarbības partneriem, kolēģiem un vadītājiem.
Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds ekonomikā un vadībzinātnē, viņa brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī ir apguvusi vācu un spāņu valodas pamatzināšanas.
Līdz šim viņa sešus gadus strādājusi Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatā, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļas vadītāja amatā, kā arī bijusi VSIA “Latvijas Valsts mērnieks” valdes priekšsēdētāja.
Kā vienu no prioritātēm Baklāne-Ansberga izvirzījusi kontroles procesu attīstību un uzlabošanu, īpaši uzsvaru liekot uz uzņēmumiem, kas nupat saņēmuši piesārņojošo darbību atļaujas. Šajos gadījumos īpaši jāseko līdzi, kā šie uzņēmumi darbu sāk un kādas novitātes ievieš, lai nepieļautu dažādas krīzes situācijas, kas skar visu sabiedrību, norādījusi topošā VVD vadītāja.
Stājoties amatā, Baklāne-Ansberga arī vēlētos uzlabot sadarbību ar nevalstiskajām un veselības nozares organizācijām, veicot dažādus pētījumus un nodrošinot skaidrojošo darbu.
Vēl viņa vēlētos uzlabot arī VVD komunikāciju ar sabiedrību un dienesta klientiem.
LETA jau ziņoja, ka Pūce un iepriekšējā VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova janvāri vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.
Pūce aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās – gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.
Savukārt pati Koļegova aģentūrai LETA teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. “Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu – viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem,” teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.
Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.
