“Jaunā Vienotība” neredz iespēju turpināt sarunas ar Gobzemu 0
Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) valde neredz iespējas turpināt valdības veidošanas sarunas ar nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu (KPV LV), teikts politiskā spēka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
#JaunāVienotība neturpinās valdības veidošanas sarunas ar MP amata kandidātu Aldi Gobzemu. Rīcībspējīgas valdības izveidošanai nepieciešama uzticēšanās un spēja vienot, nevis mētāšanās ar pretrunīgiem paziņojumiem, koķetēšana ar Saskaņu un dīvaina pozīciju sakritība ar Šleseru pic.twitter.com/i5oBoDDsYy
— JAUNĀ VIENOTĪBA (@Jauna_Vienotiba) December 7, 2018
JV pārstāvji uzsver, ka valdības veidošanas sarunu laikā, kuras vadīja Gobzems, netika panāktas nekādas vienošanās ne par nākamās valdības īstenojamām reformām, ne arī par valdību veidojošo partiju sadarbības mehānismu. JV nevarot atbalstīt valdības izveidošanas piedāvājumu, kurā nav skaidri saprotams to atbalstošais vairākums Saeimā.
JV valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš uzsver, ka nepilnu divu nedēļu laikā valdības veidošanas process nav izkustējies no sākotnējā punkta. JV var atbalstīt tikai stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, taču joprojām nav saņemta skaidra atbilde par topošās koalīcijas sastāvu, viņš norāda.
“Joprojām pilnīgi neskaidrs ir koalīcijas sadarbības modelis. Mums izskatās, ka tas ir veids, kā pa sētas durvīm panākt to, ka “Saskaņa” atbalsta šādu valdību. Ja “Saskaņa” atbalsta šādu valdību, tad partijai ir lielas šantāžas iespējas. “Saskaņa” budžeta veidošanas procesā, piemēram, nākt ar uzstādījumu, ka nepieciešams piebremzēt izglītības reformu, vai, piemēram, apšaubīt 2% uzturēšanu no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Šādā veidā fundamentāli tiktu mainīti valsts attīstības kurss. JV to neatbalsta,” sacīja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka JV neatbalsta Gobzema piedāvājumu par “profesionāļu valdību”. “No politikas viedokļa tā būtu pilnīgi neprofesionāla valdība. Tas, ka cilvēks ir profesionāls grāmatvedis, nenozīmē, ka viņš ir arī profesionāls finanšu ministrs. Finanšu ministra postenis ir pamatā politisks postenis, kur jāsaprot, kā darbojas aparāts, bet grāmatvedība ir cita māksla. Tas pats par sevi ir ne pārāk auglīgs virziens, kā skatīties,” uzskata Kariņš.
Politiķis arī piebilda, ka pastāv pamatotas šaubas, vai Gobzemam ir atbalsts paša partijā.
Komentējot to, kāda būs JV tālākā rīcība, Kariņš minēja, ka Valsts prezidents šajā valdības veidošanas procesā spēlē tik lielu lomu, cik lielu kopš valsts neatkarības atgūšanas neviens prezidents nav spēlējis, norādot, ka JV vēros, kā Valsts prezidents rīkosies tālāk.
JV arī uzskata, ka pašlaik ir iespējams izveidot stabilu ilgtermiņa labēji centrisko spēku vairākuma valdību, bet cita premjera amata kandidāta vadībā. Kariņš skaidroja, ka iespējams saskaitīt 77 balsis no politiskajām partijām, kurām pēc programmu uzstādījumiem ir līdzīga politika, līdz ar to no šīm partijām arī vajadzētu varēt izveidot valdību.
Kā ziņots, Gobzems ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”, aģentūrai LETA pavēstīja politiķis.
Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēc vēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. “KPV LV” pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.
Vairums Saeimā pārstāvēto politisko spēku pauduši, ka neatbalstītu šādu ieceri.
Vispār jau VP, tāpat kā piešķīra nomināciju, tāpat to var arī atsaukt. Ja nevēlas, lai valdību sastādīšana nosēžas sabiedrības apziņā kā cirks ar klaunu- iesācēju un savus ziedu laikus pārdzīvojušiem žonglieriem.
— Artis Kampars (@ArtisKampars) December 7, 2018