Jauna veida medicīnas domāšana Latvijā: joma, kur satiekas IT un medicīnas nozare 0
Inovācijas veicināšanā svarīga ir starpnozaru sadarbība – uzņēmējiem svarīgi apzināt citos sektoros pastāvošos risinājumus un izvērtēt, kuri no tiem var sekmēt viņu uzņēmuma attīstību.
IT un medicīnas nozares kopprojekts precīzijas medicīnas jomā kalpo par izcilu piemēru citu nozaru uzņēmējiem, jo, ņemot vērā globālās ekonomikas tendences, jebkuram sektoram Latvijā ir jādomā par strauju pievienotās vērtības celšanu, kur IT sektoram ir būtiska nozīme, bet ne tikai.
“Sektoriem ir jāskatās pāri savām robežām, lai nonāktu pie jauniem produktiem, inovācijām, tirgiem un sadarbības partneriem ne tikai Latvijas mērogā.”
Tā izteicās Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks uzņēmējdarbības attīstības jautājumos Raimonds Aleksejenko, atskatoties uz Latvijā pirmās precīzijas medicīnas konferences rezultātiem.
Precīzijas medicīna ir inovatīva pieeja slimību ārstēšanā un diagnosticēšanā, ņemot vērā katra indivīda ģenētisko daudzveidību, vidi un dzīvesveidu.
Tā ir jaunā veida medicīnas domāšana, kas ir pretstatā globālā farmācijas biznesa vēlmei pārdot pēc iespējas vairāk medicīnisko līdzekļu.
Tā vietā jaunā domāšana paredz lietot tikai tās zāles un tajās devās, kas palīdz ārstēt slimību un pagarina dzīvildzi.
Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors Jānis Kloviņš konferencē īsumā iezīmēja esošo precīzijas medicīnas stāvokli Latvijā.
Viņš sacīja, ka Latvijā ir viena no lielākajām biobankām Eiropā – vairāk nekā 35 000 gēnu donoru un genomu datubāzi Latvijā uztur jau kopš 2006. gada.
Latvijā spēj diagnosticēt gan retas slimības, gan veikt dažādu veidu vēža ārstēšanu, bet plaši sastopamām slimībām var veikt farmakogenomiku, kas pēta pacienta iedzimtības noteikto mijiedarbību ar zāļu līdzekļiem.
Bet kā turpināt precīzijas medicīnas attīstību?
“Pirmkārt, jādomā par infrastruktūras attīstību – jāizveido starpinstitucionāla platforma un jāsadarbojas ar industrijas līderiem, kas ļaus izstrādāt jaunas tehnoloģijas. Tāpat jābūt centralizētai projektu finansēšanai, lai varētu veikt personāla apmācību. Nedrīkst aizmirst arī jaunu biobankas likumu, kas ļautu pētniecībā un precīzijas medicīnas attīstībā izmantot medicīnas datus.”
Kopumā Kloviņš norādīja, ka nav jārada jauns ritenis – Latvijā iespējams implementēt jau daudz ko izstrādātu. Galvenais esot visu pušu sadarbība.
Konferencē eksperti runāja arī par “lielo datu” lomu precīzijas medicīnas un biomedicīnas attīstībā.
Tie ir liela apjoma dažādu veidu dati, kas iegūti no dažādiem avotiem, piemēram, cilvēkiem, iekārtām vai sensoriem.
Tādējādi varētu radīt veselības datu ezerus, kuros vienkopus būtu pieejami dažādi strukturēti dati. Veselības nozares gadījumā tie būtu dažādi medicīniskie dati, piemēram, medicīniskā vēsture, biomarķieri utt.
Aleksejenko sacīja, ka pasaulē šāda infrastruktūra tikai sākusi attīstīties, taču Latvija jau šobrīd ir soli priekšā citiem.
“Latvijā bāzēto komersantu, pētniecības organizāciju un slimnīcu ekspertīze, kā arī savstarpējās sadarbības iniciatīvas Latviju šobrīd izvirzījušas par vienu no vadošajām valstīm šādas iniciatīvas izpildē. Līdz ar to šis ir īstais brīdis, kad ar aktīvu darbu un radošiem risinājumiem varam attīstīt veselības datu ezera konceptu un risinājumus, kurus varēs mērogot arī starptautiskā līmenī.”
