Jaunā valdība kopā ar lauksaimnieku NVO plāno izstrādāt priekšlikumus ES lauku politikai 0
Jaunā valdība sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām plāno izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, liecina valdības deklarācijas projekts.
Topošā valdība plāno nodrošināt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto ES un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu ražošanai, tostarp strukturējot ES atbalsta politiku, palielināt tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un izvērtēt nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju griestu noteikšanai uz vienu saimniecību.
Jaunā valdība ir gatava arī īstenot pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu, tostarp importu aizstājošu, ražošanu un patēriņu ne tikai vietējos un reģionālos, bet arī starptautiskajos tirgos.
Paredzēts arī izvērtēt iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, īstenot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot “zaļā” publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju.
Tāpat jaunā valdība plāno sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, īstenojot “zaļo” publisko iepirkumu, palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos, pilnveidot normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un to attīstību, kā arī stiprināt kooperatīvo sabiedrību otrā līmeņa apvienošanos.
Jaunā valdība plāno sekmēt arī Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri piedāvājot nomā vietējiem ražotājiem. Tāpat plānots izstrādāt priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenot izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamu zemju apmēra samazināšanu.
Iecerēts arī sakārtot servitūta ceļu un meliorācijas sistēmu aizsargjoslu regulējumu.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, plānots sekmēt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā, nesamazinot ražošanas apmērus. Plānots atbalstīt arī vietējo energoresursu izmantošanu enerģētiskās neatkarības un drošības nodrošināšanai, radot papildu darbavietas un ekonomiskos ieguvumus reģionos.
Sadarbībā ar meža nozares organizācijām iecerēts izstrādāt grozījumus regulējumā, kas nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un nepieļautu saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.
Plānots arī izstrādāt jaunu un pilnveidot esošo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem.
Tāpat plānots pilnveidot regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu daudzveidīgai lauksaimniecībai, tostarp augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, lai primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra.
Plānots arī izvērtēt iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši veicinot lauksaimniecības produktu dažādību.
Plānots atbalstīt arī līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās inventarizācijas veikšanai, kā arī atbalstīt ES, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nominējis “Jaunās Vienotības” politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Kariņu.
Kariņa veidoto valdību pārstāvēs piecas partijas – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “KPV LV”, “Attīstībai/Par” un “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).
