Āboltiņa: “Mēs nedzīvojam monarhijā.” 5
Vai Kozlovski kā rīcības cilvēku, kurš varētu vadīt valdību, redz arī “Vienotības” partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa? “Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus,” tā Āboltiņa sacījusi ziņu aģentūrai LETA. Viņa nav atbildējusi uz jautājumu, vai pati varētu būt premjera kandidāte, jo, viņasprāt, dienas kārtības jautājums joprojām esot rīcībspējīga valdība, nevis Ministru prezidenta amata kandidāts.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pirms pāris mēnešiem aizgāja no “Vienotības” valdes, atgādināja, ka toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un arī partijas valde lūgusi Āboltiņu uzņemties valdības vadīšanu pēc Valda Dombrovska demisijas. Viņa devusies uz ārzemēm apdomāt šo piedāvājumu, bet, kad atgriezās, paziņojusi, ka to nedarīšot ar piebildi, ka esot ar mieru kļūt par Ministru prezidenti pēc Saeimas vēlēšanām. Diemžēl vēlēšanās Āboltiņa palika aiz svītras un parlamentā iekļuva tikai tad, kad viņas partijas biedrs Junkurs nolika mandātu. Tad Āboltiņa un ne tikai viņa lūdza Straujumu uzņemties šo atbildīgo darbu. Pēc ilgām pārdomām Straujuma piekrita vēlreiz.
“Vienotībai” nebūs viegli
“Tas, kas ir noticis, ir bezprecedenta gadījums,” tā par iekšpartijiskām intrigām, kas vērstas pret Straujumu, saka Kalniete, kura “Vienotību” neesot pametusi, pateicoties tādiem domubiedriem kā Straujuma, Valdis Dombrovskis, Andris Piebalgs… “Ikviens premjera kandidāts, kurš nebūs pa prātam Solvitai Āboltiņai, nesaņems atbalstu. Diemžēl “Vienotība” ir iegājusi tādā stadijā. Premjers ir jāizraugās bez steigas, jo tas ir liels notikums. Valde apspriedīsies, bet jāatceras, ka kandidāts ir jāapstiprina partijas domei,” atgādināja Kalniete.
Partijas valdes loceklis EP deputāts Artis Pabriks norādīja, ka viņš vēloties distancēties no personību cīņas. Viņš uzskata, ka, raugoties ilgtermiņā, premjeram vienlaikus jābūt arī partijas vadītājam. Lai nebūtu jāpiedzīvo divvaldība, valdības vadītājam jāspēj partiju veiksmīgi vest uz Saeimas vēlēšanām. “Ja to nespēj, tad jāmeklē starpposms. No šāda viedokļa raugoties, Straujumas demisija nav saprotama,” sacīja Pabriks.
Savukārt partijas valdes pārstāvis Andrejs Judins uzsvēra, ka beznosacījumu atbalsts no viņa puses nebūšot ne Āboltiņai, ne Kozlovskim. “Vispirms jābūt pārliecībai, ka nākamā valdība spēs strādāt labāk nekā līdzšinējā,” uzskata Judins.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sacīja, ka partija neatbalstīs Āboltiņas kandidatūru valdības vadītājas amatam, ka drīzāk varētu būt runa par iekšlietu ministru Kozlovski, kaut arī viņš neesot pati pilnība. Lielākā daļa NA biedru nostājušies pret Āboltiņu, tāpēc partijas valdes un frakcijas kopsēdē pieņemts lēmums. Argumentācija esot tāda, ka Latvijas sabiedrība jau tagad zemu vērtē pie varas esošos spēkus un, ja šī neuzticība vēl vairāk palielinātos, Latvijai nedraudzīgie spēki to varētu izmantot, lai panāktu būtiskas izmaiņas valstī. Ja par valdības vadītāju kļūs persona ar tik zemu sabiedrības atbalstu, tad vēl lielākā mērā var degradēties pilsoņu un varas attiecības, uzskata Dzintars.
