Jauna valdība būs. Vai būs solītie jaunie cilvēki? 5
Laimdota Straujuma svētdienas vakarā nosūtīja īsziņu partijas valdes locekļiem un koalīcijas partneriem, ka viņa nolēmusi nolikt Ministru prezidentes portfeli. Sabiedrībai tas tika paziņots pirmdien pēc L. Straujumas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Vakar sasauktajā preses konferencē L. Straujuma neslēpa, ka viņai bijuši divi atskaites punkti, kad varētu doties projām, lai strādātu Saeimā, – prezidentūras pabeigšana un 2016. gada valsts budžeta pieņemšana. Tāpēc viņa esot pārsteigta par pēdējo divu nedēļu vērptajām intrigām ap viņu kā valdības vadītāju, bet uz žurnālistu jautājumu, vai “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nav galvenā šo intrigu vērpēja un tā persona, kura izdarījusi vislielāko spiedienu uz Straujumu, nu jau demisionējusī Ministru prezidente, ieturot pauzi un saminstinoties, atbildēja: “Nē, es teiktu nē, bet tas viss to nostādīja nevajadzīgā intrigu veidolā.”
Tie, kas labi pazīst Straujumu, sacīja, ka viņa esot pārāk inteliģenta, lai sāktu publiski mazgāt partijas “netīro veļu”, un, ja arī pie vainas būtu Āboltiņa, Straujuma nekad to neteiktu. Atvadoties viņa runāja tikai pozitīvo – valsts attīstība ir stabila, bezdarba līmenis samazinājies, vidējā bruto alga tautsaimniecībā turpina augt, vērojams investīciju un eksporta pieaugums, palikuši vēl daži darbi, kas jāizpilda, lai Latvija iestātos attīstīto valstu klubā OECD… Straujuma nosauca arī valdības trīs galvenās 2016. gada prioritātes: efektīva un ilgtspējīga nodokļu politika, izglītības un zinātnes finanšu sakārtošana, daļēja obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana.
Ja jau tik labi darbi un tālejoši mērķi, rodas jautājums: kāds tad ir patiesais Straujumas demisijas iemesls?
“Tas, ka jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām, man bija izkristalizējies jau sen,” viņa atbild. Kas būs tie jaunie, kas nāks? Kā savu iespējamo pēcteci viņa nosauc iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kurš esot uzņēmīgs un neesot valdības vadītāju pievīlis. Spējot prasmīgi reaģēt neparedzētās situācijās – kad gada sākumā Parīzē notika terora akts laikraksta “Charlie Hebdo” redakcijā, Kozlovskis operatīvi ticis galā ar neplānotiem pasākumiem – sasaucis visus Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministrus un kopīgi pieņēmuši rīcības plānu pret terorismu. Būdams satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, palīdzējis atrisināt jautājumu par nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” flotes papildināšanu nevis ar Krievijas kompānijas ražotajām lidmašīnām, bet gan Kanādas produkciju. Jauno cilvēku pulciņam tiek pieskaitīta arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura gan līdz šim nav izcēlusies ar oriģinālām idejām. Arī viņas uzstāšanās aizvadītajā nedēļā rīkotajā “Vienotības” kongresa paneļu diskusijā bija diezgan vienmuļa un nepamanāma. Straujuma ar labiem vārdiem piemin arī Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kuram esot jāļauj iet uz priekšu.
