Jaunā valdība būs sagaidīta, tās virsmērķis “plaša ekonomiskā transformācija” 93
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Paredzams, ka trešdien “Jaunā Vienotība” (“JV”), “Apvienotais saraksts” (“AS”) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīs koalīcijas sadarbības līgumu, bet pēc tam Krišjānis Kariņš (“JV”) aicinās Saeimu balsot par uzticību viņa izveidotajai valdībai.
Par ilgo tās veidošanas procesu bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” teica, ka viņam nav saprotams, kāpēc jau pirmajā Saeimas sēdē [1. novembrī] nevarēja nosaukt premjera kandidātu, ja bija zināms koalīcijas sastāvs, valdošais politiskais spēks un tā līderis.
“No vilcināšanās neredzu nekādu ieguvumu. Viss sāka ievilkties un kļūt smieklīgs. Un mani pārsteidz, ka nav nekāda uztraukuma arī par valsts budžeta pieņemšanu,” piebilda V. Zatlers.
Valdības veidošana sākās uzreiz pēc vēlēšanām, kad Valsts prezidents Egils Levits pilnvaroja K. Kariņu sākt sarunas ar partijām, bet oficiāli viņš K. Kariņu nominēja tikai 21. novembrī.
Topošās valdības deklarācija varētu būt viens no apjomīgākajiem šāda veida dokumentiem, taču tajā ir daudz nekonkrētības, nenoliedz partiju politiķi. Izmērāmus solījumus viņi apņēmušies atspoguļot rīcības plānā. Valdības prioritātes ir izglītība, ārpolitika, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Par jauno valdības virsmērķi K. Kariņš ir nosaucis “plašu ekonomisko transformāciju”. Tas bija K. Kariņa noteiktais mērķis arī viņa pirmajā valdībā, bet toreiz to sauca par “viedo reindustralizāciju”. Būtībā tas nozīmē atbalstīt uzņēmumus, kas eksportē augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, pirmdien “Latvijas Avīzei” apstiprināja viens no sarunu vedējiem Arvils Ašeradens (“JV”).
Arvils Ašeradens uzsvēra, ka valdības mērķiem jābūt saistītiem ar eksporta pieaugumu, enerģētisko neatkarību un izaugsmi izglītībā. Sākotnējais prioritāšu saraksts esot “palabots, lai parādītu, ka arī veselība ir svarīga”. Tā bija viena no “Apvienotā saraksta” prasībām.
Taču “AS” un “JV” palika katrs pie saviem uzskatiem par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Pirmajā memoranda projektā “JV” piedāvāja: “Lai sekmētu valsts kapitālsabiedrību labāku pārvaldību un attīstību, centralizēt to vadību un pakāpeniski uzsākt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kotāciju biržā tajos gadījumos, kad tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstībai.” Vismaz trīs reizes “AS” šo ideju noraidīja, bet “JV” atkārtoti atjaunoja diskusiju. “AS” viens no līderiem Uldis Pīlēns vairākkārt ir norādījis, ka “iet biržā ar “Latvijas valsts mežiem” un ostām mēs nedrīkstam”.
Tas faktiski nozīmētu privatizāciju. A. Ašeradens skaidroja, ka akciju kotēšana biržā padarītu caurspīdīgāku uzņēmumu pārvaldību un mazinātu tajos politiķu ietekmi, tā būtu iespēja arī iedzīvotājiem ieguldīt, attīstīt kapitāla tirgu Latvijā. “AS” vadība palika nepiekāpīga un formulējums deklarācijā esot tuvāks tam, kas bija memoranda galīgajā variantā, kurā teikts: “Valsts stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru paturēt valsts kontrolē. Atsevišķos gadījumos, ja tas nepieciešams kapitāla piesaistei un uzņēmuma attīstībai, izmantot tādus finanšu instrumentus, kas sekmē tautsaimniecības attīstību.”
Šajā laikā mazāk ir runāts par koalīcijas līgumu. Tas ir dokuments, kuru katras jaunas valdības veidotāji faktiski pārmanto no saviem priekštečiem. Lielākās pārmaiņas līgums piedzīvoja pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad valdībā ienāca trīs jauni politiskie spēki katrs ar saviem nosacījumiem. “KPV LV” pat bija solījusi vēlētājiem likvidēt koalīcijas padomi, tāpēc koalīcijas sēdes nācās pārdēvēt par partiju sadarbības sanāksmēm. Arī tagad “JV” piedāvāja partneriem līguma projektu, kas bija līdzīgs iepriekšējam. Jau līdz šim ir paredzētas vairākas lietas, uz ko uzstāja jaunie partneri no “AS” saraksta, piemēram, solidāra atbildība par Ministra kabineta darbību un rezultātiem.
Tradicionāli koalīcijas līgumā ir noteikti jautājumi, kurus var pieņemt tikai pēc vienprātības principa, piemēram, grozījumi Satversmē, Valsts valodas likumā, kā arī likumi, kas skar valsts budžetu un budžeta tiesības. Nacionālā apvienība ierosināja pieņemt tikai pēc vienprātības principa arī izmaiņas Imigrācijas likumā, kur NA vēlas sev veto tiesības, piemēram, par trešo valstu pilsoņu ieceļošanu Latvijā, “Latvijas Avīzi” iepriekš informēja Jānis Dombrava.
Aizejošās valdības līgumā bija iekļauti arī tie jautājumi, kuros partneri respektē kādas frakcijas tiesības balsot atšķirīgi, piemēram, par kompensāciju piešķiršanu Latvijas Ebreju kopienai, par Stambulas konvencijas ratifikāciju, kā arī par Kopdzīves likumu (tagad – Civilās savienības likumu). Pēdējo divu punktu atbalstošajām partijām 13. Saeimā neizdevās panākt tiem vairākumu.
Pēc “JV” iniciatīvas Stambulas konvencijas ratifikācija un Civilās savienības likums tagad atkal ir iekļauts sadaļā, kurā ir jautājumi, par kuriem partijas nav vienojušās, bet patur tiesības balsot atšķirīgi. A. Ašeradens informēja, ka visi partneri ir piekrituši meklēt risinājumu, kā izpildīt Satversmes tiesas spriedumu, lai tiesiski aizsargātu visas vienā mājsaimniecībā dzīvojošās personas.
Intervijā Latvija Radio V. Zatlers teica, ka Satversmes tiesa nosaka, vai likums atbilst Satversmei un dod savus ieteikumus, taču tikai Saeimai ir deleģēta iespēja lemt, vai to ņemt vai neņemt vērā un sagatavot jaunu likumu. V. Zatleru piesardzīgu darot arī aicinājumi mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, jo “tas liecina par vēlmi iegūt sev kādas priekšrocības”. Koalīcijas līguma sagatavošanas laikā “Apvienotais saraksts” ierosināja sākt diskusiju par Saeimas vēlēšanu sistēmas maiņu, kas ir ierakstīts arī “AS” priekšvēlēšanu programmā.
Līgums tradicionāli nosaka arī gadījumus, kad Ministru prezidents var pieprasīt kādas partijas ministra demisiju. Šīs valdības veidošanas laikā vairākkārt ir izskanējis, ka tādas tiesības premjeram vajadzētu paredzēt arī tad, ja kādas frakcijas dēļ Saeimā atbalstu negūst valdības virzīts būtisks lēmums. To rosināja apsvērt arī Valsts prezidents E. Levits. Kad koalīcijai bija vairāk nekā 60 deputātu, tad viena vai divu deputātu atšķirīgais balsojums rezultātu neietekmēja, arī komandējumos varēja braukt brīvāk. Tagad koalīcijai ir 54 balsis.
“JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis iepriekš teica: “Neatkarīgi no tā, kādas soda sankcijas būs koalīcijas līgumā, tās dzīvotspēju noteiks pašdisciplīna un griba strādāt kopā. Partijām ir jāpārliecinās, ka Saeimas deputāti saprot valdības lēmumus un ir gatavi par tiem nobalsot. Ja šādas saiknes starp valdību un Saeimu nebūs, tad sagaidāmas grūtas dienas.” Tāpat daudz stingrāk būšot jākoordinē došanās komandējumos, jo – tiklīdz sēdē nav piecu koalīcijas deputātu, opozīcija var noraut kvorumu.
