Jauna tradīcija, uzņemot pilsonībā 3
Piektdien Saeimas namā tika aizsākta jauna tradīcija – Latvijas pilsonības pretendentu svinīgā solījuma nodošana. Svinīgs pasākums ar solījuma došanu turpmāk būs neatņemama pilsonības iegūšanas procesa sastāvdaļa. Turpmāk gan tie notiks nevis Saeimas namā, bet citās telpās un dažādos novados.
“Pilsonība nav tikai juridisks akts! Tā nav tikai pase! Tā ir daudz ciešāka piederības sajūta un pārliecība, ka tu gribi un vari šeit dzīvot. Latvijas valsts mums visiem ir viena, un Latvijai kā nelielai valstij svarīgs ir katrs cilvēks!” topošos pilsoņus piektdien uzrunāja pasākuma “namamāte” Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Apsveikuma vārdus teica arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš (RP). Tieši Liepiņš pirms pāris gadiem pirmais izteica ideju, ka naturalizāciju izgājušie cilvēki būtu pelnījuši šādu svinīgu pasākumu, cerībā, ka tas veicinātu jauno pilsoņu lojalitāti. “Jūs esat snieguši roku Latvijai, un Latvija ir sniegusi savu roku jums. Tādējādi esam apliecinājuši abpusēju cieņu un izpratni,” viņš teica jaunajiem pilsoņiem. Pēc himnas un amatpersonu uzrunām jaunie pilsoņi kopīgi deva svinīgo solījumu un pēc tam katrs to parakstīja. Par godu svinīgajam notikumam viņi arī saņēma tematiskas dāvanas – Latvijas ainavu fotoalbumu, kalendāru ar Latvijas mākslinieku darbiem un piespraudīti valsts karodziņa formā.
“Es te dzīvoju Latvijā kopš 1949. gada, kad man bija divi gadiņi. Man patīk gan Latvijas daba, gan cilvēki. Runāju un rakstu latviski, daudz draugu un kolēģu ir latvieši, tādēļ pati jau sen jutos kā latviete, kaut arī nebija pilsones pases. Bet tad man pamazām tas sāka spiest sirdi un izlēmu – mainīšu,” teica Jevgēnija Kuksova. Kaut arī viņai rit jau 62. mūža gads, mācības un naturalizācijas eksāmeni neesot sagādājuši nekādas raizes, un tieši Lāčplēša dienā izdevies tos veiksmīgi nokārtot.
Arī 19 gadus vecā Valērija stāstīja, ka pasākumā jutusies svinīgi un atviegloti – gluži kā izlaidumā, kaut arī eksāmeni nekādas grūtības neesot sagādājuši. Viņa ir dzimusi Latvijā pēc valsts neatkarības atjaunošanas, tādēļ būtu varējusi saņemt pilsonību jau bērnībā bez kādiem eksāmeniem, bet tolaik viņas vecāki nevēlējās izmantot šo iespēju.
Svinīgajā pasākumā piedalījās arī tādi jaunpilsoņi, kas žurnālistiem neslēpa, ka Latvijas pilsonība viņiem vajadzīga tikai tāpēc, lai vieglāk tiktu uz ārzemēm: “Es saņēmu šīs valsts pilsonību, lai aizbrauktu no šīs valsts. Jo te nav nekādas perspektīvas.”
Topošā pilsoņa solījums
Es, (vārds, uzvārds), dzimis/dzimusi (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs/uzticīga Latvijas Republikai. Apņemos būt lojāls/lojāla Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus. Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību. Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti.
