“Latvijas valsts mežu” jaunā stādaudzētava uzņem apgriezienus 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar pilnu jaudu šopavasar sākusi darboties AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jaunā priežu un egļu stādu audzētava “Mežvidi” Madonas novada Kalsnavas pagastā. Pērnajā pavasarī stādiņu audzēšanu sāka piecās siltumnīcās un desmit poligonos, šogad ceļu pie meža īpašniekiem sāk pirmās stādiņu partijas, savukārt nākamgad plānota vēl sestās siltumnīcas un divu poligonu izbūve.
Kokaudzētavas izveidošanā līdz šim ieguldīti 4,6 miljoni no plānotajiem 18 miljoniem eiro. Patlaban lielākais ir stādu šķirošanas un uzglabāšanas komplekss, kur plānota arī saldētavas izveide, tā palielinot iespēju saražotos stādus pasargāt un arī piegādāt tieši īstajā brīdī stādīšanas darbu sākumā.
Jaunajā kompleksā strādā 18 darbinieki – lielākoties vietējie cilvēki no Ļaudonas, bet ir arī darbinieki no Lubānas un Pļaviņām. Kad viss komplekss būs uzbūvēts, darbs šeit atradīšoties vēl pārdesmit cilvēkiem.
Pietikšot visiem
Kalnavas stādaudzētavā plānots izaudzēt ap 15 miljoniem stādu gadā, kas palielinās kopumā visās LVM audzētavās izaudzēto stādiņu apjomu vēl par 21%, pēc diviem gadiem sasniedzot 68 miljonus stādu gadā. Tas nozīmē, ka pāris gados varētu tikt galā ar visu meža īpašnieku lielāko biedu – stādu deficītu, ar kuru, kā nav noslēpums, līdz šim nācies saskarties teju ik gadu.
“Pie pašreizējā plānojuma stādu noteikti pietiks, ļaujot saimniekot efektīvāk un saņemt lielāku atdevi no meža. Protams, LVM ir plāni eksportēt stādus arī uz citām valstīm, tomēr Latvijas meža īpašnieki būs prioritāte,” norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, uzsverot jaudīgā Kalsnavas projekta savlaicīgumu. “Mežrūpniecības nozare attīstās ļoti strauji un būs “velkošā” tautsaimniecības nozare arī turpmāk, tādēļ šobrīd ir īstais laiks šādas ražotnes jaudu palielināšanai. Tā kā šis nav viena vai divu gadu bizness, tad tieši LVM kā jaudīgs uzņēmums ar lieliem resursiem spēj veidot ilgtemriņa attīstību un tas kopumā dod stabilitāti visai meža nozarei. Šī sinerģija patiešām ir ļoti laba. Turklāt svarīgi, ka valsts mežu izaudzēto stādu pieaugums ilgtermiņā ļaus skatīties arī uz jauniem eksporta tirgiem,” tā ministrs.
Arī LVM padomes priekšsēdētajs Edmunds Beļskis uzsver, ka stādu ražošana jaunajā Mežvidu kokaudzētavā ir stratēģiski nozīmīga ne vien valsts mežiem, bet visai nozarei, jo ļaus nodrošināt ar kvalitatīvu materiālu gan valsts, gan privātā meža atjaunošanu. Bet jautāts, vai lielaudzētava neizspiedīs no tirgus mazo stādu plaču īpašnieku, viņš atbild noliedzoši.
“Tā nav. Ja skatāmies cenas, tās turam tādas pašas kā eksportā, par kādu stādus gatavs pirkt zviedru mežsaimnieks. Cenu amplitūda ir augsta, līdz ar to mazajām kokaudzētavām tirgū ir pietiekami vietas. Jāņem vērā, ka jau vairākus gadus tirgū ir bijis stādu deficīts un līdz ar to vieta, kur augt gan lieliem, gan maziem audzētājiem. Pašlaik, pēc VMD datiem, mazajās un vidējās audzētavās tiek saražoti ap desmit miljoniem stādu gadā.”
Jāmāk izmantot iespējas
“Tā ir īpaši svarīga investīcija. Pieprasījums pēc kvalitatīviem meža kociņiem būtiski aug gan Latvijā, gan eksporta tirgū. Pieaugs ar stādīšanu atjaunotās meža platības, jo pieejami labi materiāli,” tā par jauno kokaudzētavu saka “LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns. Viņš stāsta, ka pēdējos gados interese par mežu stādīšanu un atjaunošanu ir palielinājusies. To sekmē straujā meža īpašnieku kooperācijas attīstība, kuras pamatā skaidri definēts – ja esi nocirtis, tad iestādi vietā.
Turklāt Latvijā un uzņēmuma eksporta tirgos ievērojami pieaudzis pieprasījums tieši pēc augstvērtīgiem, selekcionētiem meža stādiem, kas būtiski uzlabo nākotnes mežu vērtību un kvalitāti. Meža īpašnieki gan Latvijā, gan ārvalstīs novērtē ne tikai LVM kokaudzētavās izaudzēto stādu izturību un dzīvotspēju, bet arī Latvijas meža zinātnieku izveidoto vietējo koku sugu augsto ģenētisko potenciālu. Kalsnavas stādaudzētavā tiek savienotas modernākās tehnoloģijas ar zinātnieku gadiem veikto selekcijas darbu, līdz ar to jaunie kociņi to īpašniekiem dos īpašu atdevi.
Taču jāielāgo arī kāds “knifs”, proti, ar stādiņu iegādi vien labs nākotnes mežs vēl nav garantēts,
“Šeit mums aug uzlabots selekcijas materiāls. Tas nozīmē – zinātnieki izpētījuši, ka konkrēti šīs priedes pēcnācēji augs labāk. Selekcijas efekts ir rēķināms apmēram par 20–23% vairāk nekā tad, ja stādmateriāls būtu ievākts mežaudzē. Pirmās pakāpes selekcija dod 15–18% efektu, otrās pakāpes selekcija – 20–23% efektu. Bet ir viena lieta, proti, selekcija vien neko negarantē. Piemēram, ja veikalā nopērkat F1 sēklas tomātiem vai kādam citam augam un iesējat, bet audzēšanas procesā salaidīsiet dēlī visu tehnoloģiju, tad efekta nebūs nekāda. Selekcija dod iespējas, bet mežsaimniekiem jāprot tās izmantot tālāk. Tā ir stādījuma aizsardzība pret kukaiņiem, pret meža dzīvniekiem, savlaicīga jaunaudzēs retināšana utt.,” tā G. Grandāns.
Publikācija tapusi sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”
