“Jauna slota” vai kārtējā neveiksme? Kādas problēmas atklāj Brīvdabas muzeja direktora konkurss 4
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdien, 17. septembrī, tika paziņoti rezultāti Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) direktora amata konkursā un, par pārsteigumu nozarei, par uzvarētāju tajā tika atzīta līdzšinējā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve.
Nezinot peripetijas ap un iekš Brīvdabas muzeja, pati par sevi Zandas Ķergalves uzvara konkursā nevarētu izsaukt jautājumus.
Viņai ir 20 gadus ilga pieredze kultūras nozarē; kopš 2009. gada Zandas Ķergalves pakļautībā ir apvienība, kurā darbojas desmit iestādes, starp kurām arī divi muzeji.
Preses konferencē Zanda Ķergalve uzsvēra, ka viņa ir piedalījusies abu muzeju akreditācijas procesā, kā arī rakstījusi un vadījusi starptautiskus projektus.
Zemūdens akmeņi slēpjas faktā, ka konkursā pēc būtības uzvarēja cita pretendente, lielu muzeju (un kā vietniece arī tieši LEBM) vadībā daudz vairāk pieredzējusī Una Sedleniece.
Konkursā varēja iegūt maksimāli 43 punktus, no tiem Una Sedleniece saņēma 36, bet Zanda Ķergalve būtiski mazāk – 26 punktus.
Preses konferencē, kurā tika paziņots konkursa uzvarētājs, kultūras ministrs Nauris Puntulis pauda – tā kā viņam nereti tikuši pārmesti sasteigti lēmumi, šoreiz viņš tam veltījis, kā pats uzskata, pietiekamu laiku.
Esot bijis ļoti grūti izvēlēties starp abiem kandidātiem, jo “abi uzrādīja izcilas prasmes un kompetences, un es labprāt Muzeju padomei būtu stādījis priekšā abus kandidātus, diemžēl man tas ir liegts”.
Tomēr tagad ministrs saņem pārmetumus tieši par pretējo, proti, ka lēmums ticis novilcināts, un tāpēc Una Sedleniece uzrakstījusi iesniegumu, atsakoties no amata.
Telefonsarunā ar “Kultūrzīmēm” Una Sedleniece lēmumu atsacīties no amata komentēja pavisam īsi – sarunu gaitā ar ministru un ministrijas vadību viņa nav jutusi pietiekamu atbalstu.
Kā galēji skandalozu konkursa uzvarētājas atbīdīšanu no amata vērtē domnīcas “Creative Museums” dibinātāja, muzeoloģe Ineta Zelča-Sīmansone, kura sociālajā vietnē “Facebook” raksta: “Šis tiešām ir skandāls! Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir paudusi klaju necieņu pret jebkādu godīgu konkursu nozarē, Latvijas Muzeju padomes loma vēl vairāk apšaubāma.”
Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs LTV raidījumam “Kultūršoks” komentēja, ka ministra lēmums viņam šķiet nekorekts: “Tāpēc arī ir šis Nr. 1, kas tiek izvirzīts, un kā alternatīva Nr. 2, lai konkurss vispār nebeigtos bez rezultāta. .. [ja] pēc tam no otrā saraksta tiek celts ārā cits kandidāts; es teiktu (..), tad tas process ir jābeidz bez rezultāta un jāsludina jauns konkurss.”
Savukārt Latvijas Muzeju padome (LMP) var tikai apstiprināt vai neapstiprināt kandidātu, kuru tai izvirza ministrs. Zandas Ķergalves kandidatūra tika apstiprināta ar astoņām balsīm par, bet pieci padomes dalībnieki atturējās, starp viņiem – arī Una Sedleniece, kura tagad kļuvusi par LMP priekšsēdētāju, bet divi balsoja pret.
Balsojumā atturējās arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece, LMP deleģētā locekle direktora konkursa žūrijā Irina Zeibārte.
Viņa “Kultūrzīmēm” norāda, ka neesot pārliecinājusi Zandas Ķergalves vīzija: “Tā bija rakstīta no teorētiskā viedokļa, turpretī galvenās pretendentes vīzija bija balstīta praksē. Es uzskatu, ka muzeji ir ārkārtīgi specifiska darbības joma, un ir ļoti grūti sākt vadīt tik lielu muzeju bez iepriekšējās pieredzes tik lielā mērogā. Turklāt mēs zinām, ka Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam ir bijušas problēmas, kas jaunajai direktorei būs jārisina.”
Dziļie zemteksti
Problēmas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā patiesi ir ieilgušas. To apliecina arī sūdzība, kuru, sākoties preses konferencei par direktora amata konkursa rezultātiem, daiļrunīgi rokās pasvārstīja Nauris Puntulis, atklājot, ka dažādas sūdzības no muzeja darbiniekiem viņam sākušas pienākt jau tad, kad pats vēl tikai kandidējis uz ministra amatu, bet jaunākā nosūtīta Valsts darba inspekcijai, un tajā pausti iebildumi pret LEBM direktora vietas izpildītāju Arni Radiņu.
Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka, pēc viņa domām, amatu ir ieguvusi labākā iespējamā kandidāte un ka viņu galvenokārt pārliecinājusi tieši Zandas Ķergalves pieredze.
Radiņš pats preses konferencē uzsvēra, ka jaunajam direktoram būs jābūt ar stingru mugurkaulu un jāpieņem daudz nepatīkamu lēmumu: “Es arī tikko esmu saņēmis vēsti no Valsts darba inspekcijas par sūdzību, ka darbinieks iebildis pret nepieciešamību strādāt. Ir jāizvērtē, kas muzejs agrāk bijis, kādi ir tā nākotnes plāni, un jāiezīmē vīzija, lai tos sasniegtu.”
Andris Grafs raidījumam “Kultūršoks” izteica pieļāvumu, ka ministrija jaunajā direktorā vēlējusies redzēt “jaunu slotu”, kura pievēršas štatu un disciplīnas jautājumiem, taču uzsvēra, ka tādā gadījumā šāda prasība būtu bijusi jāiekļauj konkursa noteikumos, nevis jāizvirza pēc tam, kad kandidāti jau izvērtēti.
Una Sedleniece konkursā uz LEBM direktora vietu faktiski uzvarēja jau otro reizi. Pirmo reizi tas notika 2014. gadā, kad tika izsludināts konkurss, beidzoties darba līgumam ar tābrīža muzeja direktori Ilzi Millersoni.
Taču Ilze Millersone pārsūdzēja savu atcelšanu no amata un uzvarēja pirmās instances tiesā, savukārt Una Sedleniece pārgāja darbā uz Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Ministrijas atbalsts – svarīgs
KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komentējot savu atbalstu tieši Zandas Ķergalves kandidatūrai, “Kultūrzīmēm” sacīja, ka problēmas, kuras šobrīd samilzušas Brīvdabas muzejā, saistītas ar nepietiekami prasmīgu muzeja darba vadību.
“Pirmkārt, mums nepieciešams, lai komanda kopumā ļoti skaidri apzinās sasniedzamos rezultātus un tos arī panāk. Tādēļ nepieciešama komandas vadība. Otrkārt, arī pašā muzeja vadības darbībā ir virkne Iepirkumu likuma neievērošanas gadījumu, dažādu administratīvu procesu pārkāpumu.
Mēs tiešām vēlamies, lai administratīvā un saimnieciskā vadība muzejā tiktu sakārtota. Un trešais – bija virkne darbību, kas muzejam bija jāizstrādā arī no muzeoloģijas viedokļa – gan izstāžu plāni, gan darbības stratēģija, kā kļūt vairāk pieejamam un labāk apmeklētam. Visi šie uzdevumi būs arī izvirzīti jaunajai direktorei.”
Novērtēt Zandas Ķergalves stratēģiju “Kultūrzīmēm” diemžēl nebija iespējas: vispirms jaunā muzeja direktore apsolīja to laikrakstam nosūtīt, bet piektdienas vakarā atsūtīja ziņu, ka bez komentāriem koncepciju varētu pārprast, savukārt uz piedāvājumu sastapties nedēļas sākumā vairs neatsaucās.
Ieilgusī vadības krīze 2018. gada sākumā noveda pie tā, ka LEBM vairāk nekā gadu nebija izdevies iegūt akreditāciju.
Toreiz KM Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns skaidroja, ka pats muzejs, pārbaudot krājumu, konstatējis, ka daudziem priekšmetiem trūkst inventāra numuru, bet virkni vienību vairāk nekā 150 000 vienību lielajā krājumā nav bijis iespējams atrast vispār.
Toreiz, sazinoties ar pieredzējušo LEBM speciālistu, direktora vietnieku un krājuma glabātāju Mārtiņu Kuplo, kā problēma tika identificēts atbalsta trūkums muzejam Kultūras ministrijas līmenī.
Arī pagājušajā nedēļā, “Kultūrzīmju” jautāts, kas ir galvenais, ko muzeja darbinieki gaida no jaunās direktores, Mārtiņš Kuplais bija kodolīgs: “Finanses. Katru gadu esmu rakstījis atskaitēs, ka mums ir viens beigts jumts, otrs jumts beigts, tagad jau ir pieci jumti beigti. Acīmredzot iepriekšējai direktorei nebija īstas saiknes ar Kultūras ministriju.”
M. Kuplais norāda, ka šobrīd faktiski netiek pildīts Muzeju likums – saskaņā ar to peļņa būtu jāizmanto muzeja attīstībai, bet “šobrīd mums budžetā faktiski tiek piešķirti līdzekļi tikai algām, un no tā, ko nopelnām, nākas pašiem maksāt par ūdeni – to vasarā patērējam ļoti daudz, jo atrodamies sausā kāpu zonā, – par benzīnu zāles pļaušanai un līdzīgām saimnieciskām lietām.”
Nekāpt uz vecajiem grābekļiem
Tā kā iepazīties ar Zandas Ķergalves koncepciju nebija iespējams, nākas paļauties tikai uz viņas pašas sacīto par plāniem.
“Pirmie praktiskie uzdevumi būs iepazīties ar visu pastāvošo dokumentāciju, izvērtēt gan personālu, gan finansējuma izmantošanas kārtību. Mana vīzija par tālāko ir saprast, kā tieši veidojas finansējuma izmantošanas kārtība. Protams, kultūras mantojums un krājums ir tā joma, tās vērtības, kurām es pievērsīšu pastiprinātu uzmanību,” preses konferencē sacīja jaunā direktore, kura pirmdien pirmo reizi tikās ar muzeja darbiniekiem.
Ņemot vērā līdzšinējās būtiskās problēmas muzejā, jautāju Dacei Vilsonei, kāda veida līgumu plānots slēgt ar jauno muzeja direktori. “Ar iestāžu vadītājiem šobrīd tiek slēgts beztermiņa līgums, taču Kultūras ministrija Saeimā iesniegusi grozījumus Muzeju likumā, kuros aicinām noteikt muzeju direktoriem terminētus līgumus uz pieciem gadiem. Kad grozījumi tiks apstiprināti, esošie līgumi tiks pārslēgti,” “Kultūrzīmēm” atbildēja KM valsts sekretāre.
D. Vilsone uzsver, ka konkursā Zanda Ķergalve pārliecinoši apliecinājusi spēcīgas kompetences lielu pasākumu un lielu kultūras institūciju vadīšanā, kā arī administratīvo procesu kopumā: “Līdz ar to mēs redzējām, ka šī kandidatūra sevi apliecina kā saimnieku, kas zina, ko vēlas sasniegt, un arī sasniegs rezultātu. Arī neatkarīgā eksperta komentāros bija teikts, ka šī kandidatūra ir ļoti uz mērķi un sasniegto rezultātu orientēta, kas, mūsuprāt, šajā situācijā Brīvdabas muzejā ir ļoti, ļoti nepieciešams.”
Tomēr, tā kā nozares speciālistus konkursā prezentētais nav līdz galam pārliecinājis, Latvijas Muzeju padome Kultūras ministrijai rekomendējusi noteikt komisijas izvēlētajai kandidātei pārbaudes laiku muzeja direktora amata pienākumu veikšanai, definējot konkrētus, muzeja darbībai un attīstībai būtiskus uzdevumus.
LMP aicinājusi KM pievērst pastiprinātu uzmanību muzeja, tajā skaitā direktora amata pretendenta, darbībai, sniedzot nepieciešamo atbalstu un konsultācijas.
“Mēs bijām norūpējušies, un mums bija reāls pamats tādiem justies – lai kaut vai atceramies muzeja problēmas ar akreditāciju. Bet ir jomas, kur nozare nav noteicēja, jo likums to pieļauj. Es ļoti ceru, ka jaunajai direktorei izdosies īstenot visu, ko viņa ir iecerējusi,” “Kultūrzīmēm” sacīja Irina Zeibārte.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš vakar pēc koalīcijas partiju sanāksmes norādīja, ka kultūras ministra Naura Puntuļa atbildībā ir nodrošināt labu pārvaldības principu ievērošanu konkursā uz Brīvdabas muzeja direktora amatu un ka šajā situācijā ministram pašam jāatbild, vai tie ir pilnībā ievēroti, un vai “varbūt tomēr būtu jēga rīkot vēl vienu konkursu”.
Reizē no valdības vadītaja teiktā izrietēja, ka šī pozīcija nav jāuztver kā “uzstādījums”, jo tas ir niansētāks jautājums.
Ekspresintervija
Zanda Ķergalve: “Būtisks ir kolektīva darbs.”
– Kas ir pirmie uzdevumi, pie kuriem ķersieties?
Z. Ķergalve: – Pirmie praktiskie uzdevumi būs iepazīties ar visu pastāvošo dokumentāciju, izvērtēt gan personālu, gan finansējuma izmantošanas kārtību. Mana vīzija par tālāko ir saprast, kā tieši veidojas finansējuma izmantošanas kārtība. Protams, kultūras mantojums un krājums ir tā joma, tās vērtības, kam pievērsīšu pastiprinātu uzmanību.
– Sen zināms, ka Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam nav pilnvērtīgas krātuves. Kādi ir jūsu plāni pēc stāšanās amatā šajā virzienā?
– Jautājumu par krājumu esmu prezentējusi savā attīstības koncepcijā, uzskatu, ka ir jāveido atsevišķa ēka krātuvei, un pie tā arī strādāšu.
– Ko saskatāt kā lielākos izaicinājumus?
– Domāju, ka muzejā jāturpina iesāktais darbs un jāstrādā. Vispirms man jāiepazīstas ar kolektīvu un kopējo situāciju; protams, sāpīgs jautājums ir krājums, jāpievērš uzmanība, lai viss būtu sakārtots atbilstoši visām esošajām normām, tāpat būtisks ir kolektīva darbs. Mēs tikko dzirdējām par sūdzībām par vienu no nozares korifejiem, tātad ir kādas ārkārtīgi lielas problēmas personāla izpratnē par darba vietu un to, kā būtu jāstrādā, bet es negribu izteikt iepriekšējus pieņēmumus. Es nesaku, ka pieņemšu kādus radikālus lēmumus, pirms nebūšu izzinājusi un izpratusi esošo situāciju uz vietas.
