Māris Antonevičs: “Progresīvajiem” divvalodība nav vienkārši tehniska lieta 4
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no pēdējā laikā aktīvākajiem “Saskaņas” politiķiem, Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vakar paziņoja, ka pārstāj darboties partijas valdē.
“Diemžēl pa šo laiku viedokļu atšķirības par plašu jautājumu loku ir kļuvušas tikai dziļākas. Sākot no nepieciešamības dot skaidru vērtējumu korupcijas skandāliem Rīgas domē un beidzot ar jebkādas stratēģijas neesamību partijas iziešanai no “sarkanajām līnijām”.
Pat izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās nespēj ietekmēt partijas vadības gatavību jebkādai izlēmīgai rīcībai.
Esmu dziļi pārliecināts, ka līdzšinējā partijas kursa turpināšana novedīs pie tā, ka 2022. gada vēlēšanas “Saskaņai” būs pēdējās,” interneta soctīklos raksta Dombrovskis.
Ņemot vērā, cik noslēgti parasti bijuši iekšējie procesi šajā partijā, šāds publisks izgājiens ir spēcīgs signāls, ka attiecīgajā politiskajā nišā ir parādījusies brīva vieta.
Ne jau tā, ka vecā “Saskaņa” uzreiz pazudīs, vienkārši tai vairs nebūs monopola, bet tas savukārt dod iespējas kādai jaunai “Saskaņai”.
Partija ar nosaukumu “Jaunā Saskaņa” Latvijā jau eksistē. Bet tā vairāk ir tāda klaunāde – kārtējais valūtas maiņas biznesmeņa Jurija Žuravļova “projekts”, kas papildina agrākos: Labklājības partiju, Apvienoto sociāldemokrātisko labklājības partiju, “Dzimteni”, “Par alternatīvu”.
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā Žuravļovs un kompānija izdomāja jaunu triku – nozagt “Saskaņai” nosaukumu, par ko pēdējā, protams, bija ļoti neapmierināta, taču juridiski nekādus šķēršļus likt tam nespēja.
Iegūt deputātu vietas nosaukums gan nav palīdzējis, vēlētāji uz šī āķa neuzķērās. Tātad “Jaunā Saskaņa” nebūs jaunā “Saskaņa”. Bet kas tad?
Uz šo lomu sevi nopietni pieteikusi aizvadīto Rīgas domes vēlēšanu veiksmīgākā partija – “Progresīvie”.
Vēlēšanās tā startēja kopā ar “Attīstībai/Par” – partijas centās uzsvērt kopīgo, tomēr arī atšķirības nav noslēpums, bet ir punkti, kuros “Progresīvie” vairāk atgādina “Saskaņu”, nevis “Attīstībai/Par”.
Nedaudz atgriezīsimies pagātnē – ap 2010./2011. gadu “Saskaņa” bija ļoti tuvu tam, lai nokļūtu valdībā.
Vienīgais politiskais spēks, kas tam kategoriski iebilda, bija Nacionālā apvienība, savukārt citi politiskie spēki, ieskaitot “Vienotību” un vēlāk izveidoto Zatlera Reformu partiju, izrādīja nepārprotamu vēlmi veidot šādu koalīciju.
Uz daudz ko bija gatavība pievērt acis, taču svītru tam visam pārvilka viena “Saskaņas” pozīcija valodas jautājumā.
Proti, šī partija neslēpa savu vēlmi Latvijā redzēt ne vien neafišētu, bet pilnīgi oficiālu divvalodību, ko ar savu parakstu referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai simboliski apliecināja “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs.
Kopš tā laika visas runas par “Saskaņas” ņemšanu valdībā kļuva nepiedienīgas un taisnošanās, ka Ušakova paraksts neesot bijis tas, ko visi nodomāja, neko vairs nevarēja glābt.
Tagad pa ilgiem laikiem Latvijā ir parādījusies vēl viena partija, kas divvalodības veicināšanu un balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem uzskata par labu un atbalstāmu procesu.
Tie ir “Progresīvie”, kas savus paziņojumus regulāri izplata krievu valodā, arī nupat tviterī ievietoto ziņu par gaidāmo partijas kongresu. Tas viss tas ir tik dīvaini, ņemot vērā bieži dzirdamos stāstus, ka visi krievu jaunieši, uz ko it kā orientējas “Progresīvie”, valsts valodu pārvaldot lieliski.
Tātad tā nav vienkārši tehniska lieta, bet politiska pozīcija, kas komplektā ar dažādiem kreisiem solījumiem un jaušamu naidu pret nacionālismu varētu piesaistīt daļu “Saskaņas” elektorāta.
Ar līdzšinējiem atbalstītājiem “Progresīvajiem” nacionāla līmeņa vēlēšanās ir par maz, bet vai tikpat veiksmīgi turpināsies sadarbība ar “Attīstībai/Par”, to vēl nevar zināt.
Interesanti bija klausīties “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājas Antoņinas Ņenaševas atbildes LTV raidījumā “1 pret 1”, it īpaši, kad raidījuma vadītājs pajautāja par Nilu Ušakovu, kura tēls un solījumi par sabiedrības integrāciju nemaz tik ļoti neatšķiras no tā, ko šobrīd piedāvā “Progresīvie”, – jauns, moderns, ieguvis izglītību ārzemēs, sociāldemokrātisks, labi runā latviski, krieviski un angliski – kāpēc tad viņam neizdevās?
“Jūs salīdzināt nesalīdzināmas lietas,” uzreiz iebilda Ņenaševa, bet vienīgā atšķirība bija atziņa, ka Rīgas domē pie Ušakova bijusi korupcija un izzagšana, ko “Progresīvie” nepieļaušot.
Bet jautājums jau nebija par to… Šī pati politiķe uzreiz pēc Rīgas domes vēlēšanām sniedza interviju Krievijas aģentūrai TASS, kur apsolīja, ka piemineklis “Rīgas atbrīvotājiem” netikšot aiztikts, bet krievu valoda arī turpmāk tiks izmantota saziņā ar Rīgas iedzīvotājiem.
