Jauna pircēju grupa – “kuponnieki” 0
Ar atlaižu kuponiem internetā var nopirkt visu. Nu labi, gandrīz visu. Īpaši prasmīgi ļaudis par kolektīvās iepirkšanās portālu kuponiem pamanās sarīkot pat kāzas. Portāli, kas internetā ar lielām cenu atlaidēm piedāvā dažādus pakalpojumus un preces, Latvijā saradušies kā sēnes pēc lietus. Līdzās daudzu pircēju priekam par lēti iegādātu derīgu mantu vai izpriecu tikko atklātībā nonācis arī, iespējams, pirmais lielākais krāpšanas gadījums kolektīvās iepirkšanās portālu vidē. Nav prieka bez asarām.
Rīts sākas ar kuponu izpēti
Gunta kolektīvās iepirkšanās portālu piedāvājumu izmantoja meitas kāzām. Viss skaistums – frizieris, manikīrs, pedikīrs, vaksācija – par kuponiem ar 50% atlaidi! Akcijā nolūkojusi viesu māju laulību svinībām, un arī labi vīni ir nopirkti “pa lēto”. Gunta nemaz neslēpj, ka ir kļuvusi par pastāvīgu kuponu pircēju, jo rīts sākoties ar izpēti, ko labu portāli atkal sagādājuši. “Skatos savus e-pastus un tur arī redzu piedāvājumu. Ja nesaņemtu, varbūt nemaz nepirktu, piemēram, kaut kādu jūras sāli no Himalajiem. Taču izrādās, ka man tieši tas ir vajadzīgs!” Gunta smejot saka, taču jau nopietni piebilst, ka lielākoties izmanto patiesi nepieciešamus pakalpojumus, kurus par kuponiem var nopirkt krietni lētāk nekā parasti. Viņas ietekmē ar kuponiem aizrāvusies arī draudzene Inga. “Tas mums – kapitālisma nabagiem – ir ideāls variants,” atzīst Inga, jo par puscenu iegādājusies pensijas vecumā veselībai tik vajadzīgās magnija tabletes un zivju eļļu. Kuponus viņa izmantojusi arī zobu higiēnista, manikīra un pedikīra apmeklējumam. “Brīnišķīgi!” nosaka Inga un tagad ar kuponu somiņā pošas pie friziera – vizīte jau pieteikta.
Sievietes, īpaši vecumā no 20 līdz 35 gadiem, ir kolektīvo iepirkšanās portālu lielākā auditorija, tomēr jaunajām dāmām pamazām pievienojas arī kundzes solīdākos gados.
Apgrozījums mērāms arī miljonos
Kolektīvās iepirkšanās ideja – interneta portālā ar lielu cenas atlaidi tiek piedāvāta prece vai pakalpojums ar nosacījumu, ja to nopircis noteikts pircēju skaits, – Latvijā pārņemta no ASV. Kompānija “Groupon” pāris gadu laikā ar šo biznesu kļuva par astoņiem miljardiem ASV dolāru vērtu uzņēmumu. Mūsu valstī šis uzņēmējdarbības veids sevi nopietni pieteica 2010. gada nogalē. Divos gados par nozares līderiem kļuvuši gan tās pionieri – portāli “Pērkam kopā” un “City Life” –, gan arī jaunpienācēji “Cherry” un “Zizu”. Patlaban aptuveni pusi no kolektīvās iepirkšanās tirgus pārņēmuši “City Life”, apvienojoties ar “Cherry”.
Atšķirībā no amerikāņiem, kuri naudas plūsmu rēķina miljardos, Latvijas uzņēmēji apgrozījumu skaita miljonos. “Pārdodam 60 tūkstošus kuponu vienā mēnesī, abu portālu – “City Life” un “Cherry” – pārdošanas apjoms mēnesī sasniedzis pusmiljonu latu,” stāsta uzņēmumu “Citylife” un “Cherry Media” valdes loceklis Māris Strods.
Līdzās lielajiem spēlētājiem rodas arī jauni, taču daudzi no tiem visai drīz pazūd no biznesa skatuves. Pērn atlaižu kuponus piedāvāja aptuveni 50 portālu, tomēr patlaban to skaits sarucis līdz pāris desmitiem. “Pērkam kopā” runasvīrs Jānis Palkavnieks kreņķējas, ka daži jaunpienācēji savā uzņēmējdarbībā neievēro godīgu komercpraksi. “Ja tirgū ir kaut viens tāds spēlētājs, tad tas arī pārējiem rīvē kanti,” uzsver J. Palkavnieks. Viņš šādus biznesmeņus sauc par viendienīšiem.
Nākas arī vilties
Ik dienu Latvijas portāli piedāvā vidēji četras jaunas akcijas, vienlaikus valstī norisinās līdz pat 300 akcijām. Iegādājoties kārdinošos kuponus ar lielām cenu atlaidēm, dažkārt nākas arī vilties.
Vairāk nekā 30 Latvijas iedzīvotāju šā gada jūlijā vērsušies Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) ar sūdzībām par portāliem “Orangelife” un “Kupon”. Kā stāsta PTAC patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane, portāli piedāvāja ceļojumus, kurus nespēja nodrošināt, bet klientiem saņemto naudu neatmaksāja. 18. jūlijā PTAC pieņēma pagaidu noregulējumu, ar kuru portālu īpašniekam SIA “Izdevīgi pirkumi” uzlikts par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, t. i., abos portālos sniegt komplekso tūrisma pakalpojumu reklāmas un piedāvājumus un iespēju iegādāties kuponus līdz brīdim, kamēr komersants nav novērsis pārkāpumus un PTAC pieņēmis gala lēmumu. Taču uzņēmējs solīto oficiālo informāciju par pārkāpumu novēršanu PTAC tā arī nav iesniedzis. “Patlaban izskatās, ka viņi izvēlējušies citu ceļu – nevis sniegt paskaidrojumus, novērst neskaidrības un tikt galā ar patērētājiem, bet vienkārši pazust no tirgus. Tiem, kas nopirkuši šos ceļojumus, par neko labu tas neliecina,” spriež S. Gertmane.
Aizmāršība noved līdz konfliktiem
Sūdzību skaits par kolektīvās iepirkšanās portāliem pieaug. Pērn PTAC reģistrētas aptuveni 40 sūdzības, bet šajā gadā saņemti teju 100 iesniegumi. “Parasti domstarpības un nesaprašanās rodas saistībā ar pakalpojumu izmantošanas termiņiem. Cilvēkiem raksturīgi kuponā norādīto termiņu aizmirst, vai arī viņi ir neapmierināti, ka nevar pierakstīties uz kādu pakalpojumu sev vēlamajā laikā,” stāsta PTAC pārstāve S. Gertmane.
SIA “Adventure Ride” vadītājam Ričardam Fomratam ar šo kolektīvās iepirkšanās portālu negatīvo aspektu nācies saskarties kā pakalpojuma sniedzējam. Uzņēmums akcijās piedāvā zirgu izjādes, jāšanas apmācību, taču ļoti daudzi klienti ar kuponiem ierodas tikai īsi pirms tā derīguma termiņa beigām. Pakalpojuma sniedzēja iespējas ierobežotā laikā apkalpot lielu skaitu klientu nav bezizmēra – tas attiecas ne tikai uz izjādēm, bet arī frizētavām un restorāniem, norāda R. Fomrats. “Taču klienti ir dusmīgi, ka nevar izmantot savu kuponu, kad viņi vēlas. Protams, mēs cenšamies risināt situāciju, pagarinot kupona izmantošanas termiņu vai kā citādi, taču tas kaitē uzņēmējdarbībai, jo citi pakalpojumi jau ir ieplānoti. Iznāk diezgan liels haoss,” stāsta R. Fomrats. Šo problēmu uzņēmums centies risināt, nosakot pieteikuma pieņemšanas galējo termiņu, taču tas atbaidījis klientus un kuponu pircēju skaits sarucis.
“Patērētājiem jāpierod, ka šis ir īpašs iepirkšanās veids un prasa daudz lielāku uzmanību nekā preces vai pakalpojuma iegāde veikalā vai vienkāršā internetveikalā. Te ir ļoti rūpīgi jāizlasa informācija un jārēķinās, ka pakalpojums pircējam ir garantēts, taču nav garantēts ērtākais laiks tā saņemšanai,” norāda S. Gertmane. Toties ir noteikums, ka 14 dienu laikā pircējs var atteikties no preces vai neizmantota pakalpojuma, kā arī divu gadu garantija precēm izmantojama tāpat kā citos iepirkšanās veidos, atgādina PTAC pārstāve.
Jauna pircēju grupa – “kuponnieki”
“Kolektīvās iepirkšanās portālu klientiem ir unikāla iespēja par ievērojami zemāku cenu kaut ko izmēģināt vai nopirkt, savukārt pārdevējs sevi var parādīt plašām masām – aizvest pircējus uz savu kafejnīcu, veikalu u. c.” biznesa būtību skaidro “Pērkam kopā” runasvīrs Jānis Palkavnieks, uzsverot, ka pakalpojumu sniedzēji šo iepirkšanās veidu galvenokārt izmanto kā reklāmas un mārketinga instrumentu.
Iespēja pastāvīgi kaut ko nopirkt lētāk radījusi arī jaunu pircēju grupu – “kuponniekus”. “Pēc akcijas pie mums atgriezās līdz 20 procentiem kuponu pircēju, pārējie ir pastāvīgie “kuponnieki”, kas meklē, kur lētāk,” novērojis “Adventure Ride” vadītājs Ričards Fomrats.
Uzņēmums guvis mācību, ka akcijās jāiekļauj īpaši pakalpojumi, nevis pastāvīgais piedāvājums, citādi sākas, kā R. Fomrats saka, kanibālisms. “Mūsu klienti, kas tāpat būtu maksājuši par izjādēm, tās par puscenu nopērk akcijā, un tā mēs “apēdam” paši savu biznesu,” skaidro “Adventure Ride” vadītājs.
Viņam piekrīt arī SIA “Pica Lulū” mārketinga daļas vadītāja Inese Vētra: “Šis nav izpārdošanas portāls ikdienas piedāvājumam. Mēs dodam lielu atlaidi, jo rēķināmies, ka tas ir reklāmas kanāls tieši jauniem produktiem. Šādi tas attaisnojas.” Savulaik akcijā “Picā Lulū” par kuponiem piedāvāja pirkt picas no trim jaunām mīklām.
Kolektīvās iepirkšanās portālu vissvarīgākā rūpe – lai pakalpojums ir kvalitatīvs un pircējiem interesants. Lielāko portālu pārstāvji vienprātīgi atzīst – šim iepirkšanās veidam Latvijā vēl ir kur augt – vairāk jāattīsta preču tirdzniecība, jo līdz šim aptuveni 60% no piedāvājuma veido pakalpojumi – galvenokārt izklaide un ēdināšana.
