Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Jauna pieeja cīņai ar “aplokšņu algām”. Darba devējiem zemā alga būs jāpierāda VID 2

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

“RīgaTV 24” video:

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga,” skaidroja Jaunzeme.

VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča preses konferencē informēja, ka daudzas problēmas ar aplokšņu algām atklājās, uzņēmumiem piesakot darbiniekus dīkstāves pabalstiem.

Piemēram, darba ņēmējs nostrādājis uzņēmumā gadu, taču izrādījies, ka viņš bijis nelegāli nodarbināts un algu saņēmis aploksnē. Nereti bijuši gadījumi, kad darba ņēmējs saņēmis mazāku dīkstāves pabalstu nekā cerēts, jo alga maksāta aploksnē. Tāpat atklājušies gadījumi, kad darba ņēmējs ticis fiktīvi reģistrēts kā valdes loceklis un nav bijis par to informēts, vai arī darba devēji pieprasījuši darba ņēmējam “padalīties” ar saņemto dīkstāves pabalstu. Atklāti arī gadījumi, kad darbinieks pieteikts dīkstāves pabalstam, bet tā saņemšanai norādīts uzņēmuma amatpersonas konts.

Jaunzeme piebilda, ka aptuveni 30% uzņēmumu, kas pieteica darbiniekus dīkstāves pabalstiem, pieteica tikai ļoti zemas kvalifikācijas strādājošos, savukārt augstāk kvalificētie darbinieki turpināja darbu.

“RīgaTV 24” Speciālizlaidums: VID informē par iedzīvotājiem sniegto atbalstu Covid-19 laikā:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.