“Iznāca ārā nesaskaņotā formā.” Paziņojums par jaunas padomes veidošanu tiesiskuma stiprināšanai esot mazliet pāragrs, teic Bordāns 1
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“JV”) pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka esot paredzēts veidot īpašu Ministru prezidenta vadītu padomi tiesiskuma un pretkorupcijas pasākumu stiprināšanai, kā arī noziedzības apkarošanai.
K. Kariņš atgādināja, ka padome premjerministra vadībā darbojusies arī tad, kad bija jānovērš Latvijas iekļūšana tā dēvētajā melnajā vai pelēkajā sarakstā.
Tā palīdzējusi savest kopā varas atzarus un panākusi to, ka tiek sakārtots finanšu sektors. Līdzīgs izaicinājums esot saistīts arī ar nepieciešamību stiprināt tiesiskumu un pretkorupcijas pasākumus. Veidojot padomi, tiktu parādīts, ka “valdošajai koalīcijai ir svarīga tiesiskuma stiprināšana un pretkorupcijas pasākumi”.
Bordāns grib paturēt pēdējo vārdu
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka šis premjera paziņojums esot mazliet pāragrs, jo “iznāca ārā nesaskaņotā formā”.
Ministrs aizvadītajā nedēļā iesniedzis Valsts kancelejā izskatīšanai valdības sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu, ko varētu saukt arī par padomi, ar valsts tiesisko drošību saistītu problēmu risināšanai. Ministrs aicinājis ziņojumu izskatīt Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.
“Darba grupas vai padomes uzdevums būtu izdarīt secinājumus, kāpēc 30 gadus netika atrisinātas korupcijas problēmas un kāpēc tik ilgi tieslietu sistēma netika galā ar saviem pamatjautājumiem. No koalīcijas partneriem vēlos sagaidīt nevis konkurējošu, bet gan atklātu, koleģiālu rīcību. Kopīgi meklēsim risinājumus sadarbojoties,” saka J. Bordāns.
Viņš uzskata, ka padomē būtu jāiekļauj tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs un šo ministriju valsts sekretāri, kā arī ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.
Padome darba gaitā varētu pieaicināt attiecīgo drošības iestāžu vadītājus, kad tiks izskatīti tādi jautājumi, kas skar viņu vadīto iestāžu darbu.
“Mans uzstādījums būtu tāds, ka mēs tur analizētu jautājuma būtību, proti, kādu politisku lēmumu vai politiskas rīcības dēļ ir plaukusi korupcija. Padomes uzdevums būtu analizēt arī drošības iestāžu darbu, lai lemtu, kā to padarīt efektīvāku,” sacīja Bordāns.
Atbildot uz jautājumu, vai jaunās padomes darbs nedublēsies ar tām funkcijām, kuras uzticētas Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK), Bordāns atbildēja, ka tieslietu sistēmas un nacionālās drošības iestāžu efektivizēšana ir valdības jautājumi.
“Saeimas spējas un motivācija novadīt šos procesus ir dažādas. Valsts prezidentam ir savas funkcijas, viņam nevar uzkraut pienākumus, kas ietilpst izpildvaras funkcijās,” uzskata tieslietu ministrs.
Kalvīša valdības precedents
JKP gan nav pirmā partija, kura izvirzījusi mērķi reformēt drošības iestādes. (Atgādināsim, ka JKP programmā tika pausta apņemšanās izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un Valsts drošības dienestu, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību.)
Nopietns, bet neveiksmīgs mēģinājums mainīt valsts drošības iestāžu pārraudzības modeli bija Tautas partijas izraudzītā Aigara Kalvīša valdības laikā.
Tā iesniedza 9. Saeimai likumprojektu paketi, kas novērstu sabiedrībā it kā pastāvošās bažas, ka valstī neesot pietiekami spēcīga uzraudzība pār likumību tiesībsargājošajās un drošības iestādēs. Šie strīdīgie un steidzami virzītie likumu grozījumi paredzēja dažādas izmaiņas, tajā skaitā būtiski pārveidot Valsts drošības iestāžu padomes sastāvu, aizstājot drošības iestāžu vadītājus ar politiķiem – Ministru prezidentu, aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un ārlietu ministriem.
Šādas izmaiņas nozīmētu arī Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes lomas mazināšanos. Pret šo ieceri toreiz lielākie iebildumi radās Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura uzsvēra, ka apdraudējumu valsts drošības iestāžu sekmīgam un profesionālam darbam rada grozījumos iestrādātās normas, kas dos tiesības iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem ne tikai Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas juristiem, bet arī politiķiem pietuvinātām personām.
2007. gada 10. martā Valsts prezidente izmantoja tiesības apturēt strīdīgo grozījumu spēkā stāšanos un ierosināja parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu. Referendums gan cieta neveiksmi kvoruma trūkuma dēļ, un tik steidzīgi virzītie likumu grozījumi pēkšņi izrādījās kļuvuši nevajadzīgi.
KNAB šefs: Pretkorupcijas jautājumiem uzmanība jāpievērš augstākā līmenī
Jēkabs Straume, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks: “Ļoti apsveicama premjerministra Kariņa kunga iniciatīva šiem ārkārtīgi svarīgajiem pretkorupcijas jautājumiem pievērst uzmanību daudz augstākā līmenī. Ir nepieciešams strādāt pie pretkorupcijas politikas pilnveidošanas un uzlabot attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti. Šo iniciatīvu vērtēju pozitīvi un ceru, ka tas būs pagrieziena punkts efektīvākai cīņai ar korupciju Latvijā.”
