“Teātris ir gaistoša māksla, bet es vēlējos radīt ko taustāmu un paliekošu.” Ivars Auziņš stāsta, kā ražo kaņepju dzērienu 9
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc vairāk nekā desmit kaņepju produktu biznesā nostrādātiem gadiem pazīstamais aktieris Ivars Auziņš sadarbībā ar Vācijas partneriem ticis pie unikālas kaņepju dzēriena rūpnieciskās ražošanas tehnoloģijas. Tā kā augu dzērieni pasaulē kļūst arvien populārāki, jo cilvēki maina uztura paradumus, daļēji vai pilnībā atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem, kaņepju dzēriens “Hempy” ir alternatīva pienam gan Latvijā, gan daudzviet ārpus tās robežām.
Kaņepju pārstrādei I. Auziņš pievērsās jau 2011. gadā. Tika izveidots uzņēmums “Transhemp”. “Daudzi radošo profesiju pārstāvji vairs neatrodas uz skatuves vai filmēšanas laukumos, bet ir pievērsušies uzņēmējdarbībai. Teātris ir gaistoša māksla, bet es vēlējos radīt ko taustāmu un paliekošu. Jau tālajos deviņdesmitajos ideja par to, ka no šī vērtīgā, Latvijai tradicionālā auga iespējams ražot dažādas lietas, piemēram, pogas, brošas vai džinsus, nāk no Kalifornijas latviešiem,” atceras I. Auziņš.
Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās.
Tomēr Ivars plinti krūmos vis nemeta. Šobrīd viņa uzņēmums “Transhemp” no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. “H. Oertels, gluži kā labs režisors, manī saredzēja uzņēmuma vadītāja potenciālu. Lai arī skolas gados matemātika nebija mans mīļākais mācību priekšmets, apbrīnojamā kārtā laika gaitā tā man ir kļuvusi par visnotaļ patīkamu nodarbi,” teic I. Auziņš.
Tā kā mūsu ražotajiem produktiem ir ļoti augsta pievienotā vērtība, tie nebūt nav lēti, tāpēc īpaši izjutām iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos,” stāsta uzņēmējs. Kaņepju produkti tiek eksportēti uz ES valstīm – Poliju, Zviedriju, Itāliju. “Tas ir nišas produkts, ārvalstīs par mums interesējas nišas produktu tirgotāji. Latvijā gan esam visos lielajos veikalu tīklos, kā arī bioloģisko produktu veikalos,” teic I. Auziņš. “Transhemp” gadā pārstrādā aptuveni 20 tonnas kaņepju sēklu, kuras tiek izaudzētas 30 hektāru lielā platībā. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Pirmā laboratorija – mājas virtuve
Lai ražotu kaņepju dzērienu “Hempy”, 2021. gadā I. Auziņš izveidoja uzņēmumu SIA “Hempy Food”. “Sākām dzērienu izgatavot mājas apstākļos. Virtuve kļuva par tādu kā sava veida mazo laboratoriju. Ņēmām lobītas kaņepju sēklas, ūdeni un mikserī nospiedām starta pogu. Ieguvām neviendabīgu baltu dzērienu, kura sastāvdaļas ātri sadalījās – ūdens nosēdās apakšā, kaut kas palika virspusē. Radās daudz jautājumu, uz kuriem sākotnēji meklējām atbildes Latvijā,” atceras Auziņš.
“Izgājām dažādus tehnoloģiskus procesus, piesaistījām pat piena nozares ekspertus, taču bijām spiesti secināt, ka nekas nesanāk. Olbaltums nosēžas dzēriena apakšā. Latvijā ir radītas vairākas kaņepju dzēriena receptes, taču rūpnieciskā ražošana atšķiras, un tās ražošanai nav piemērotas. Biju pārsteigts, cik šis process var būt sarežģīts,” secina uzņēmējs.
“Tā kā pasaulē šāds produkts tiek ražots, sapratām, ka to var dabūt gatavu, un neatlaidīgi gājām uz mērķi nonākt pie pareizās receptūras rūpnieciskai ražošanai. Pieprasījums tika nosūtīts uz vairākām Eiropas rūpnīcām, taču gatavību uzņemties tehnoloģiskā procesa izstrādi un ražošanu uzņēmās tikai viens Vācijas uzņēmums. Galu galā pareizas tehnoloģijas radīšana ilga teju divus gadus. Tas bija kopdarbs. Mēs atbilstoši receptūrai pārstrādājām kaņepes un sūtījām uz Vāciju. Šāda tehnoloģija pasaulē ir jauna un unikāla,” ir gandarīts uzņēmējs.
Vērtīgs produkts
Šobrīd “Hempy Food” ražo divu veidu bioloģiskus kaņepju produktus – alternatīvu piena, riekstu un sojas dzērieniem bez pievienota cukura “Hempy”, kas ir lieliski piemērots smūtijiem, pārslām, musli, un “Hempy Barista” ar nelielu brūnā cukura piedevu, ko var izmantot kafijas, piemēram, lattes, pagatavošanai. Kaņepju dzēriena mērķa auditorija ir ļoti plaša – gan vegāni, gan tie, kuri nepanes piena laktozi, gan tie, kuri ikdienā vēlas samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanu.
“Tā kā kaņepes ir vēja apputeksnēts augs, tas rada lielu daudzumu ziedputekšņu, kas ir būtisks uztura avots bitēm ziedu trūkuma periodos. Kaņepes ir labs un ilgtspējīgs celulozes avots papīra ražošanai, kas varētu palīdzēt samazināt mežu izciršanu, rūpnieciskā vidē kaņepju celulozes raža parasti ir līdz pat četrām reizēm lielāka nekā no nobriedušu koku plantācijas, rēķinot uz hektāru.
Tā kā tā ir ātri augoša kultūra ar augstu lapu aprites ātrumu, kaņepēm ir ļoti pozitīva ietekme uz augsnes veselību – tās stabilizē eroziju, pievieno augsnei barības vielas un dabiski izvada smagos metālus, palielinot nākamo kultūraugu ražu. Tāpat kaņepes ir ļoti vērtīgs un garšīgs “riekstiņš”, kas satur lielu daudzumu Omega 3, 6 un 9, kā arī olbaltumvielas un pat hlorofilu,” skaidro I. Auziņš. Nākotnē plānots paplašināt kaņepju dzērienu klāstu gan ar dažādām garšām, gan produktos palielinot olbaltumvielu īpatsvaru.
Mērķē uz eksportu
Tā kā kaņepju dzēriens tiek ražots Vācijā, paredzams, ka šī valsts būs lielākais “Hempy Food” produkcijas noieta tirgus. Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) palīdzību uzņēmumam ir iespēja izmantot vācu mārketinga kompānijas pakalpojumus, lai savus produktus popularizētu Vācijā. “Hempy Food” darbojas arī LIAA Liepājas biznesa inkubatorā.
“Pārdevām produktu Somijas partneriem, pirms vēl tas bija saražots,” ir gandarīts Auziņš. Šobrīd notiek darbs, lai kaņepju dzērienu varētu tirgot lielākajos Somijas veikalu tīklos. “Mūsu mērķa tirgus ir visas ES valstis, arī ASV, uz kurieni esam sūtījuši produkta paraugus. Ar laiku vēlētos redzēt “Hempy” kaņepju dzērienus gan Centrāleiropas, gan Rietumeiropas un Ziemeļeiropas veikalu tīklos, proti, Francijā, Spānijā, Vācijā, Portugālē, Itālijā, Skandināvijas valstīs un citviet,” saka I. Auziņš.
Viņš neslēpj, ka dažādās valstīs pret kaņepju dzērienu ir vērojama dažāda attieksme. Piemēram, Zviedrijā cilvēki pārsvarā nezina, kas ir kaņepju sēklas, ka tās var izmantot pārtikas produktu ražošanā, un pat mēdz uzdot jautājumu – vai šāda dzēriena tirgošana vispār ir legāla? I. Auziņš atzīst, ka šobrīd augu dzērieni kļūst arvien populārāki daudzviet pasaulē, jo cilvēki maina uztura paradumus, daļēji vai pilnībā atsakoties no dzīvnieku gaļas un piena produktiem un cenšoties atstāt pēc iespējas mazāku ekoloģisko pēdu.
“Dati liecina, ka aptuveni 20% no piena dzērienu tirgus ir pārņēmuši augu izcelsmes dzērieni,” teic uzņēmējs. Paredzams, ka pirmajā darbības gadā “Hempy Food” ražošanas apjomi būs vismaz 100 tūkstoši iepakojumu gadā, bet trīs gadu laikā sasniegs vienu miljonu iepakojumu. Šobrīd “Hempy” dzērienus var iegādāties veikalā “Stockmann”, un drīzumā kaņepju dzēriens “Barista” būs pieejams arī benzīntankā “Virši” un citur, iegādājoties kafiju ar alternatīvo pienu.. Latvijas un Baltijas valstu tirgi šobrīd tiek testēti. Paralēli uzņēmējdarbībai I. Auziņš iesaistās arī dažādos kino projektos.
Šajās dienās sāksies darbs pie jauna seriāla “Rūgtās izvēles”, kurā I. Auziņam uzticēta viena no galvenajām – labā advokāta – loma.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Dīgsts
2011. gads – ambīcijas radīt augu dzērienu, pēc kura tirgū ir augošs pieprasījums.
Sēkla
2021. gads – sadarbības partneru atrašana Vācijā, kopīga receptūras un ražošanas tehnoloģijas izstrāde, kas ilgst divus gadus.
Augļi
Šobrīd – pirmie starptautiskie līgumi un liels eksporta potenciāls.
VĒRTĒJUMS: Pienesums virzībai uz Zaļo kursu
Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis: “Pieprasījums pēc augu izcelsmes dzērieniem, kas ir lieliska alternatīva pienam, pasaulē palielinās, jo vērojama tendence atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tas ir pozitīvs pienesums virzībai uz Eiropas Zaļo kursu. Pateicoties I. Auziņa uzņēmībai, vietējās izcelsmes kaņepju dzēriens ir nonācis Latvijas veikalu plauktos.
Pieprasījums pēc šāda produkta varētu būt gana liels mūsu valstī, gan arī ārpus tās robežām. Man nav informācijas, ka Latvijā vēl kāds uzņēmums plāno startēt šajā tirgus nišā. Līdz šim kaņepju “pienu” un saldējumu nelielos apjomos ir gatavojuši mājražotāji, pamatā, lai ar ar šiem Latvijas tradicionālā auga produktiem iepazīstinātu tūristus.”