4
Ķezbere vai Līdaka?
Jaunievēlētie locekļi savus pienākumus sāks veikt 2. februārī, kad beigsies pašreizējās padomes pilnvaras. Kopā ar viņiem jaunajā sastāvā turpinās darboties pašreizējā NEPLP priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbere, kas šajā amatā tika ievēlēta 2015. gada vasarā pēc tam, kad padomi pameta Gints Grūbe. Viens no pirmajiem uzdevumiem būs izvēlēties jaunu priekšsēdētāju, un Ķezbere tiek minēta kā viena no iespējamajām kandidatūrām. Viņa pati arī pieļāva šādu iespēju vismaz sākumposmā, kamēr jaunie kolēģi apgūst padomes darba specifiku.
Kā otra iespējamā kandidatūra tiek minēta G. Līdaka, kurai arī ir iepriekšējā darba pieredze šajā padomē. Viņa pati gan telefonsarunā teica, ka šo amatu pieņems tikai tad, ja nebūs citu gribētāju. “Ja reiz esmu piekritusi darboties padomē, tad jābūt gatavai arī to vadīt. Taču mani vairāk interesē starpnozaru sadarbība starp padomi, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļu un Satiksmes ministriju, jo mums kopīgi jārisina vairāki neatliekami darbi. Piemēram, jānovērš apraides nepilnības, lai pilnīgi visām mājsaimniecībām būtu pieejams Latvijā radītais saturs, jāievieš dzīvē mediju politikas pamatnostādnes, jāveido mediju ombuds un jārisina daudz citu ikdienas lietu,” teica Līdaka.
Piedāvā dalīto atbildību
Vienlaikus ar priekšsēdētāja vēlēšanām NEPLP locekļiem arī jāskata jautājums par atbildības jomu sadalījumu. Pašreizējā padome katram loceklim uzticējusi atbildību par konkrētu nozari: Ķezbere pārrauga sabiedrisko televīziju, Ainārs Dimants – komerciālos vietējos un pārrobežu audiovizuālos medijus, Dainis Mjartāns – sabiedrisko radio, Ivars Zviedris – reģionālās un kabeļtelevīzijas. Padomes priekšsēdētāja Aija Cālīte pārrauga komercradio jomu un koordinē NEPLP darbu kopumā, atbild par normatīvo aktu izstrādāšanu. Taču vairākums jaunievēlēto padomes locekļu līdz šim piekopto atbildības jomu sadalīšanu vērtē kritiski. “Izskatās, ka katrs dala savu lauciņu un pārējie tur nedrīkst jaukties. Nereti bija situācijas, ka viens padomes loceklis pat nezina, kas notiek viņa kolēģa pārraudzītā jomā. Tā nav pareizi!” uzskata G. Līdaka. Līdzīgu viedokli pauda arī citi jaunie padomes locekļi. “Es piedāvāšu ieviest dalītās atbildības principu – lai par katru jautājumu būtu divu, trīs vai četru acu pārraudzība,” teica Āboliņš.
Līdzšinējā padome (it īpaši Aināra Dimanta vadīšanas laikā) ne reizi vien saņēmusi kritiku no deputātiem par sliktu komunikāciju ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kas parlamentā atbild par mediju lietām. Komisijas vadītāja Inese Laizāne cer, ka ar jauno sastāvu sadarbība veiksies labāk. “Jāatzīst gan, ka ar katru jauno padomi sākumā ir cerība, ka izdosies labāk sastrādāties, bet nereti gadījies vilties. Reizēm rodas problēmas saziņā starp NEPLP un citām institūcijām, reizēm pati padome nespēj strādāt kā vienota komanda. Šoreiz, šķiet, esam panākuši labu līdzsvaru, jo sastāvā atrodami gan akadēmiskās vides pārstāvji, gan profesionāli žurnālisti un nozares praktisko jautājumu eksperti,” optimismu nezaudēja Laizāne. Viņasprāt, jaunā NEPLP sastāva galvenais izaicinājums būs beidzot realizēt daudz apspriesto padomes sadalīšanu (to gan gatavo Kultūras ministrija, nevis padome pati), sabiedriskā medija stiprināšana, īstenojot tā aiziešanu no reklāmas tirgus un pienācīgu kompensāciju par to, kā arī nemitīgu aktualitāti saglabājošās informatīvās telpas stiprināšana.
