Jaunā NEPLP. Vai labāka? 4
Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jauno sastāvu deputāti jau bija vienojušies iepriekš, un ceturtdienas balsojums vairs tikai tāda formalitāte vien bija.
“Katram ir savas vājās un stiprās vietas,” tā vairākums manis aptaujāto politiķu un ekspertu pirms balsojuma atbildēja uz jautājumu, kādēļ izvēlējušies tieši šādu četrinieku – Ievu Beitiku, Ivaru Āboliņu, Guntu Līdaku un Patriku Grīvu. Iztaujājot sīkāk, iezīmējās aptuveni šāds jauno padomes locekļu raksturojums.
Plusi un mīnusi
Ieva Beitika – stiprā puse ir pamatīga teorētisko zināšanu bāze, pētījusi tieši sabiedrisko mediju un sabiedriskā labuma problemātiku, daudz akadēmisko publikāciju par mediju tēmu. Līdz šim nav bijusi saistīta ar kādām politiskajām partijām vai konkrētiem komercmedijiem, tādēļ bija kā kompromisa figūra, kas pieņemama visām frakcijām. Vienīgās bažas – vai akadēmiķe būs pietiekami stingra cīnītāja un darītāja, kad nāksies īstenot dzīvē savas ieceres.
Ivars Aboliņš – pieredzējis žurnālists, tostarp strādājis sabiedriskajā radio un TV. Par līdzšinējo darbību pārmetumu nav. Konkursa laikā gan paklīda baumas, ka Āboliņš iesaistījies kādos šaubīgos mediju projektos kopā ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, bet tās neapstiprinājās un arī pats kandidāts šādas runas kategoriski noliedza. Neformāli ir labās attiecībās ar Nacionālo apvienību (NA). Iespējams, tieši tādēļ Saeimā pret viņu balsoja trīs saskaņieši, vēl pieci atturējās.
Gunta Līdaka – neapšaubāmi pieredzes bagātākā komercmediju nozares pārstāve no visiem kandidātiem, taču izskanējušas bažas, ka pēc ilggadējas darbošanās komercraidorganizāciju lobija jomā nespēs pārslēgties par uzraugu. Tāpat viņai pārmet saistību ar prokremliskām partijām, krievu medijiem, dalību Krievijas vēstniecības rīkotajā konkursā “Zelta spalva”. Interesanti, ka pret šiem pārmetumiem viņu aizstāvēja NA deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atgādinot, ka Līdakas atbalsts bija izšķiroši svarīgs, lai samazinātu krievisko saturu radio telpā. Balsojumā pret viņu neviens nebija, bet divi deputāti (Ilze Viņķele un Aleksandrs Jakimovs) atturējās.
Patriks Grīva – atbalstītāji uzteic viņa pieredzi un zināšanas par radio nozari, bet vienlaikus šis kandidāts saņēmis visvairāk pārmetumu. Vispirms jau par dažādiem interešu konfliktiem. Piemēram, viņš deputātiem nespēja skaidri atbildēt, kā nodalīs savu uzņēmējdarbību no darba padomē (likums gan neaizliedz to savienot). Latvijas Raidorganizāciju asociācija viņam pārmeta atrašanos interešu konfliktā, jo līdz pagājušā gada beigām Grīva bija attīstības vadītājs Ričarda Zaksa vadītajā mediju grupā EHR. Citi atgādina, ka pirms dažiem gadiem viņš neizturēja konkursu uz LTV satura vadītāja amatu, bet nu būs šīs jomas pārraugs. Neformāli tiek minēts kā ZZS lobētais kandidāts.
