Trīs bērnu māmiņa, kurai tīk vadīt motociklu. Kas zināms par topošo izglītības un zinātnes ministri? 23
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gaidāmās pārmaiņas valdībā nozīmē arī to, ka šodien Latvija varētu tikt pie jaunas izglītības un zinātnes ministres – Ilgu Šuplinsku (Jaunā konservatīvā partija) šajā amatā nomainīs viņas partijas biedre, Saeimas deputāte Anita Muižniece.
Vakar no rīta pēkšņi sasauktā ministres preses konference lika domāt, ka I. Šuplinska pati varētu paziņot par savu demisiju.
Tā vietā ministre stāstīja par to, ka no 1. septembra skolām noteikti vajadzētu strādāt klātienē, kā arī atskatījās uz divarpus gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) paveikto.
I. Šuplinska uzskaitīja paveiktās un uzsāktās reformas, kā arī izteica pateicību tiem, kas līdzdarbojās to īstenošanā.
Par to, ka vairs nejūt partijas atbalstu, par ko esot neizpratnē, I. Šuplinska sāka runāt tikai pēc žurnālistu jautājumiem par šo tēmu. Viņa arī atzina, ka tad, ja pašu partijas biedri prasīs viņas demisiju, izstāsies no partijas.
Vakar pēcpusdienā I. Šuplinska arī paziņoja par izstāšanos no JKP. Tomēr kritusī ministre plāno turpināt darbu Saeimā. Cita starpā I. Šuplinska arī norādīja, ka ministres amatā strādājusi ar misijas apziņu: godīgi, drosmīgi, gudri.
Atzīst Šuplinskas veikumu
A. Muižniece sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka viņai piedāvāts ieņemt izglītības un zinātnes ministra amatu un viņa piekritusi.
Taču par iemesliem, kāpēc nolemts veikt šādu ministru rokādi, A. Muižniece atturējās runāt. Tas esot bijis kopēju sarunu rezultāts.
Pēc tam, kad I. Šuplinska kļuva par izglītības un zinātnes ministri, A. Muižniece bija IZM parlamentārā sekretāre, taču, gadu nostrādājusi šajā amatā, viņa to atstāja.
Iemesli bijuši “personīgi”. Nu situācija esot mainījusies un viņa varētu pievērsties darbam ministrijā.
Uz jautājumu, vai, viņasprāt, I. Šuplinska slikti pildījusi savus pienākumus, iespējamā jaunā ministre atbildēja: “Noteikti nedomāju, ka līdzšinējā ministre slikti strādājusi.”
Tāpēc arī ministra maiņas gadījumā nekādas būtiskas pārmaiņas nozarē neesot gaidāmas: tāpat kā I. Šuplinska arī A. Muižniece pieturēšoties pie valdības rīcības plānā rakstītā, tātad iesāktās reformas tiks turpinātas.
Plašākus komentārus par saviem plāniem ministres amatā A. Muižniece solīja pēc Saeimas balsojuma.
JKP priekšsēdētājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns arī nepēla I. Šuplinsku, gluži otrādi: viņš līdzšinējai ministrei izteica “ļoti lielu atzinību”, jo ministre uzsākusi daudzas reformas, kuru sekas būšot redzamas tikai pēc gadiem.
Taču esot bijušas kādas detaļas ministres darbībā, kas nav bijušas gana labas, piemēram, esot jāuzlabo sociālais dialogs ar nozari, ar sociālajiem partneriem.
“Vēsture rādīs, vai pieņēmām pareizo lēmumu,” tā J. Bordāns.
Arodbiedrība apmierināta, bet piesardzīga
Viens no sociālajiem partneriem, kas jau ilgstoši prasīja I. Šuplinskas demisiju, ir Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Tās priekšsēdētāja Inga Vanaga, jautāta, vai nu LIZDA ir apmierināta, “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Jā, ja būs ministres nomaiņa, būsim apmierināti.”
Kaut arī pēc demisijas pieprasījuma I. Šuplinska aktīvāk sākusi piedalīties dažādās sanāksmēs, tomēr joprojām neesot gana ieklausījusies pedagogu pārstāvjos. “Tagadējie notikumi liecina, ka arī pati partija nav apmierināta ar Ilgas Šuplinskas darbu,” spriež I. Vanaga.
Tajā pašā laikā: arodbiedrības sadarbība ar A. Muižnieci kā IZM parlamentāro sekretāri bijusi laba.
Empātija, kas nozarei noderētu
Iepriecināta par pārmaiņām valdībā ir arī ārpusfrakciju deputāte Evija Papule, kura agrāk ilgstoši ieņēmusi dažādus augstus amatus IZM. Viņa uzskata, ka I. Šuplinskas darbības laikā “trīs gadi ministrijā pagājuši tukšgaitā”.
Par A. Muižnieci E. Papule saka: tā kā iespējamā ministre bijusi sākumskolas skolotāja, viņā varētu būt attīstīta empātija, kas šobrīd nozarei noderētu. Tāpēc uz A. Muižnieces iespējamo darbību ministres amatā E. Papule raugās cerīgi.
Tagad E. Papule teic: tas esot pausts emocijās un noteikti neatspoguļo viņas attieksmi pret kolēģi Saeimā.
Jāpiebilst, ka A. Muižniece toreiz reaģēja ļoti savaldīgi, atbildot: “Paldies, Evija, par komentāru!”
Pārvarējusi krāces
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) iepazinis A. Muižnieci kā kolēģi paša vadītajā komisijā un viņu vērtē kā “jaunu un talantīgu pedagoģi”, komisijā viņa atstājusi labu iespaidu arī kā kompromisu meklētāja.
A. Muižniecei esot raksturīgs, ka viņai svarīgi rast risinājumu, sasniegt rezultātu, nevis “par katru cenu izdabūt cauri partijas vai ministrijas nostāju”.
Tāpēc ar A. Muižnieces palīdzību izdevies “tikt pāri vairākām krācēm”, piemēram, lemjot par grozījumiem Augstskolu likumā.
Taču par to, vai JKP rīkojas pareizi, mainot ministri, A. Ašeradens nevēlējās izteikties.
Angļu valodas skolotāja
Pirms nonākšanas politikā A. Muižniece bija angļu valodas skolotāja Daugmales pamatskolā. Taču viņas pirmā augstākā izglītība saistīta ar uzņēmējdarbību un tā iegūta Biznesa un mākslas augstskolā “RISEBA”.
Vēlāk ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu izglītības zinātnē. Pirms darba skolā strādājusi arī par mārketinga speciālisti un Ķekavas novada Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisijā, kā arī bērnu rotaļu centrā, kas viņai piederēja.
Jau veidojot Krišjāņa Kariņa valdību, izskanēja, ka A. Muižniece varētu būt izglītības un zinātnes ministre, taču tika norādīts uz viņas mazo pieredzi nozarē: tobrīd jaunā politiķe tikai dažus gadus bija strādājusi skolā un tikko bija ieguvusi bakalaura grādu pedagoģijā.
Iespējamā ministre ir gana aktīva sociālajos tīklos. Tajos veiktie ieraksti liecina, ka A. Muižniecei tīk vadīt motociklu.
Pagājušajā vasarā sociālajā vietnē “Facebook” A. Muižniece atklāja savu skarbo bērnības pieredzi: vardarbība ģimenē un arī bulings no vienaudžu puses noveda pie tā, ka pusaudža gados Anita aizbēga no mājām, klaiņoja un bija policijas uzraudzībā.
Ierakstā politiķe atzina, ka viņas ceļš uz patstāvīgu dzīvi nācis “ar smagu darbu, ar milzīgu apņemšanos pārkodēt programmu, ar ticību par izdošanos”.