Jauna kārtība meža dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšanai 1
Šogad spēkā stājās jaunas Medību likuma prasības, kas vairāk vai mazāk ietekmēs arī lauksaimniekus, it īpaši attiecībā uz meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Mežacūku rakumi un briežu bradājumi daudzās situācijās ir kā sarkanais karogs visiem tiem, kas no postījumiem ir cietuši. Jaunajā likumā vismaz no mednieku puses ir mēģināts radīt kārtību, kas varētu palīdzēt lauksaimniekiem mazināt meža dzīvnieku radīto postījumu sekas. Likumā šo jomu jau tagad un arī turpmāk regulēs 29. pants.
Pantā ir teikts, ka pats zemes īpašnieks ir atbildīgs par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem un zaudējumiem, ja medību tiesības nav nodotas citam medību tiesību lietotājam. Ar šo punktu, kas nav nekas jauns, likumdevēji vēlas veicināt sadarbību starp zemju īpašniekiem un medniekiem, nepieļaujot situāciju, ka veidojas neapmedītas platības, kas agrāk vai vēlāk pārvēršas par dzīvnieku rezervātiem gluži vienkārši tādēļ, ka tur neviens tos netraucē.
Nododot medību tiesības mednieku formējumam, jānoslēdz līgums, kurā jānosaka abu pušu tiesības un pienākumi. Ja medību tiesību nodošanas līgumā nav paredzēts citādi, zemes īpašnieka pienākums ir savā īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā zemē nodrošināt aizsardzības pasākumus pret iespējamiem medījamo dzīvnieku nodarītiem postījumiem. Savukārt medību tiesību lietotāja pienākums ir medīt medību iecirknī, nodrošinot medību resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Likums arī definē sadarbības principus, proti, zemes īpašnieka (lietotāja) un medību tiesību lietotāja pienākums ir nekavējoties nodrošināt savstarpēju apmaiņu ar informāciju par konstatētajiem medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. It kā jau izklausās loģiski, bet praksē ir daudz tādu gadījumu, ka viena puse neinformē otru par postījumiem un viens apvainojas par to, ka nekas netiek darīts, bet otrs nemaz nezina, ka kaut kas jādara.
Turpmāk Valsts meža dienests saskaņā ar medību saimniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem ir tiesīgs postījumu vietās ārpus noteiktā medību termiņa atļaut nelimitēto medījamo sugu zīdītāju medīšanu, kā arī izdot šo dzīvnieku medību atļaujas, pārsniedzot pieļaujamo nomedīšanas apjomu, ja medību koordinācijas komisija pieņēmusi attiecīgu lēmumu – nepiemērojot šā likuma 19. panta pirmajā daļā noteiktās prasības par minimālajām medību platībām. 19. pantā ir noteiktas minimālās platības, kādās atļauts medīt stirnas, mežacūkas, staltbriežus un aļņus.
Lielākais jaunums ir šāds: ja medījamie dzīvnieki nodarījuši postījumus teritorijās, kur medīt nav aizliegts, attiecīgās pašvaldības izveidota medību koordinācijas komisija, pieaicinot medību tiesību lietotāju un zemes īpašnieku vai lietotāju, konkrētajā zemes vienībā nosaka lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarīto postījumu apjomu, kā arī to materiālo zaudējumu apmēru, ko lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarījuši medījamie dzīvnieki. Tostarp arī nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Medību koordinācijas komisijai, saņemot medību tiesību īpašnieka piekrišanu, ir tiesības uz minēto pasākumu veikšanas laiku pārņemt un īstenot medību tiesības konkrētajā zemes vienībā.
Raksta tapšanas brīdī vēl noris darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kas definēs komisiju darbību, postījumu apjomu noteikšanas metodes, kā arī medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus. Šajā jomā šogad vēl gaidāmi dažādi jaunumi, kam noteikti sekosim līdzi, lai ārkārtas gadījumos, kad mežacūkas posta, bet mednieki neko nedara, būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot likumdevēju radīto sistēmu. Sadarbību starp medniekiem un lauksaimniekiem noteikti neveicinās šīs jaunās kārtības ļaunprātīga izmantošana, jo arvien pierādījies, ka visefektīvāk postījumi ierobežojami tad, ja abas puses – mednieki un lauksaimnieki – sadarbojas. Vienkārša dzīvnieku šaušana bieži vien nevis postījumus novērš, bet gan pastiprina.
Materiāls sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
