Jauna kārtība, kā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 1
Valdība šodien atbalstīja jaunus Noteikumus par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri.
Labklājības ministrija (LM) notiekumus izstrādājusi, lai padarītu skaidrāku šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu, kā arī to papildinātu ar nepieciešamajām normām attiecībā uz bērniem un personām, kuras cietušas no cilvēktirdzniecības un vienlaikus saņem valsts vai pašvaldības finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ilgstošas aprūpes institūcijās. Izmaiņas skar vairāk nekā pusi no visa spēkā esošo noteikumu teksta.
Kā norādīja LM, cilvēku tirdzniecības upuris saņem atbalstu sociālo problēmu risināšanā konsultāciju veidā, atbalstu ar izglītošanos, nodarbinātību un izmitināšanu saistīto jautājumu risināšanā. Pakalpojuma ilgums ir līdz 180 dienām. Pakalpojumu ir pieprasāms un tiek sniegts klātienē.
Jaunajos noteikumos pausts, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA), kas ir pakalpojuma sniegšanas koordinators, veido sniegto pakalpojumu datubāzi. Lai nodrošinātu godprātības attieksmi pret personas datiem, SIVA datu bāzē tiek uzkrāta tikai pamata informācija par pakalpojuma saņēmēju.
Informācija tiek uzglabāta tikai līdz brīdim, kamēr SIVA lietvedībā tiek uzglabāta izveidotā klienta lieta, kas šobrīd ir desmit gadi.
Noteikumos minēti arī kritērijus, kādiem jāatbilst personai, lai tā tiktu atzīta par cilvēktirdzniecības upuri un varētu saņemt pakalpojumu. Projektā minētie kritēriji ir precizēti saskaņā ar ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, īpaši sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to jeb Palermo protokolu.
Projektā precizēti arī gadījumi, kādos pakalpojuma sniegšana var tikt apturēta uz laiku vai izbeigta pavisam. Piemēram, pakalpojumu iespējams apturēt uz laiku, ja pakalpojuma sniedzēja rīcībā ir informācija, ka upura veselības stāvoklis uz laiku personai liedz saņemt pakalpojumu vai ka persona ir atgriezusies pie cilvēku tirgotāja un atrodas tā ietekmē.
Vēl noteiktas izmaiņas, lai arī personas, kuras saņem valsts vai pašvaldības finansētu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamības gadījumā saņemtu pakalpojumu cilvēktirdzniecības upuriem, īpaši tāpēc, ka personas, kas jau saņem atbalstu no valsts vai pašvaldības, jau ir vairāk ievainojamas, nekā citas personas, piemēram, bez vecāku gādības palikuši bērni, personas ar garīga rakstura traucējumiem vai citiem funkcionāliem ierobežojumiem.
Tāpat jaunajos noteikumos precizēti kritēriji, pēc kuriem identificē cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī veikta virkne citu izmaiņu.
