Deklarācija būs jāiesniedz ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, jauna kārtība sastādīšanā 0
Ministru kabinets nesen pieņēmis Noteikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību, kas nosaka, kā turpmāk būs jāaizpilda gada ienākumu deklarācijas.
Deklarācijas nebūs jāiesniedz tiem, kam nemainās ienākumi un kuriem tie gadā nepārsniedz 20 004 eiro.
Bet saistībā ar to, ka noteiktas dažādas nodokļa likmes (20%, 23%, 31,4%), kā arī progresīvais (diferencētais) neapliekamais minimums, kas tiek piemērots atkarībā no tā, cik lielus ienākumus cilvēks konkrētajā gadā saņēmis, deklarācija būs jāiesniedz ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Par saimniecisko darbību
Saimnieciskās darbības veicējiem šogad noteikts izdevumu ierobežojums, proti, tie nedrīkst pārsniegt 80% no ieņēmumiem. 100% izdevumos var likt tikai:
1) darba algu un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, to skaitā solidaritātes nodokli, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem, savu samaksāto sociālo nodokli kā pašnodarbinātajam – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 32,15% un 5%;
2) nekustamā īpašuma nodokli;
3) pamatlīdzekļu nolietojumu, ko aprēķina saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.
Tādējādi atšķirībā no SIA, kas maksās nodokli no dividendēm, saimnieciskās darbības veicējs maksās nodokli no sava ienākuma (peļņas).
Obligātais nodoklis ir 50 eiro, ja nav maksātas Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Saimnieciskās darbības izdevumos nedrīkst likt reprezentācijas izdevumus, jo saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumu tie uzskatāmi par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Uzņēmumiem ir noteikts ierobežojums 5% apmērā, ko aprēķina no iepriekšējā gada darbiniekiem noteiktās bruto darba algas.
Ja saimnieciskās darbības veicējam ir darbinieki, tad tas var piemērot UIN likuma normas, ja nav – reprezentācijas izdevumi būs uzskatāmi par tādiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Pastāv tomēr daudz pretrunu saistībā ar UIN likumu. Tādēļ visiem interesentiem iesakām detalizēti iepazīties ar šā likuma 8. pantu.
Attaisnotie izdevumi, dividendes un neapliekamais ienākums
Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un izglītības pakalpojumiem noteikts ierobežojums – 600 eiro uz vienu cilvēku.
Turklāt visiem medicīnas pakalpojumiem ir ierobežojums, un klāt vēl nāk izdarītie ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, budžeta iestādēm un politiskajām partijām. Tas vēl nav viss – izdevumus var pārnest tikai uz trim gadiem.
Un vēl – attaisnotie izdevumi kopā nedrīkst pārsniegt 50% no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma (apliekamais ienākums ir alga vai citi ienākumi mīnus sociālās iemaksas, mīnus neapliekamais minimums, mīnus atvieglojumi, mīnus attaisnotie izdevumi).
Tātad, ja apliekamais ienākums pēc VSAOI, neapliekamā minimuma un atvieglojumu atskaitīšanas ir 1000 eiro, attaisnotajos izdevumos var iekļaut 500 eiro.
Deklarācija jāiesniedz visiem, kam ar nodokli neapliekamais ienākums gadā pārsniedz 4000 eiro.
Neapliekamo ienākumu veidi ir aprakstīti likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. pantā.
Tie, kas saņem dividendes, iesniedz deklarāciju un norāda tās kā ar nodokli neapliekamus ienākumus D1 pielikumā. Jo uzņēmums, kas izmaksā dividendes, paziņojumu VID par fiziskās personas ienākumu vairs nesniegs.
Tādējādi katram pašam būs jānorāda deklarācijā, cik lielu ienākumu tas saņēmis dividenžu veidā.
Ja dividendes saņemtas no ārvalstīm, arī tās ir jādeklarē, bet nav jāmaksā nodoklis, ja tas samaksāts ārvalstīs kā uzņēmumu ienākuma nodoklis jeb iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja nodoklis ārvalstīs nav maksāts, jāmaksā 20%, deklarējot to kā kapitāla pieaugumu.
Vēl citi neapliekamā ienākuma veidi
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek arī vēl daudzus citus ienākuma veidus. Nosauksim tikai aktuālākos:
• apdrošināšanas atlīdzības;
• apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz apdrošinātās personas dzīvību un veselību nelaimes gadījuma vai slimības dēļ;
• papildpensijas kapitāls, kas veidojies no pašas fiziskās personas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos.
Izložu un azartspēļu laimestus neapliek ar nodokli, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro.
Jādeklarē arī mantojuma rezultātā gūtie ienākumi. Ja mantojums sastāv no kustamas lietas un skaidras naudas 15 000 eiro, tad notārs par to ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Notārs VID ziņo arī par darījumiem, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatās saistībā ar privātā kārtībā noslēgtu darījumu, ja skaidrā naudā pirkts nekustamais īpašums par 10 000 eiro vai vairāk.
Arī uzturnauda (alimenti) ir jādeklarē.
UZZIŅA
Plašāk par visiem noteikumiem var izlasīt likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
