Jauna kārtība cenu atspoguļošanā: daļai akciju preču veikalos jānorāda 30 dienu zemākā cena. Vai pircēji un tirgotāji tam ir gatavi? 30
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai pircējiem palīdzētu orientēties akcijas preču piedāvājumā, izslēdzot iespēju manipulēt ar cenām, šī gada maija beigās spēkā stājās jaunā ES direktīva, kas pieprasa – ja precei tiek piešķirta akcija, tad ir jānorāda arī informācija, kāda bija preces zemākā cena pēdējo 30 dienu laikā.
Šāda kārtība dos pircējiem iespēju objektīvi salīdzināt cenas, savukārt tirgotājiem sarežģīs cenu palielināšanu pirms tirdzniecības akcijām, lai atlaižu cenu padarītu šķietami izdevīgāku.
Tiesa, jaunā cenu norādīšanas kārtība neattiecas uz precēm, kas ātri bojājas.
Lai arī šī kārtība stājās spēkā jau 28. maijā, “Latvijas Avīzes” novērojumi rāda – ne visi tirgotāji šo prasību jau ieviesuši. Piemēram, šonedēļ vairāki veikalu tīkli mēneša zemākās cenas nebija norādījuši, to skaitā ir gan lielveikali, gan nelielas bodītes. Kā izrādās, augstas inflācijas apstākļos šis process nav tik vienkāršs.
Pieeja atšķiras
“Latvijas Avīzes” izpēte liecina, ka veikalu pieeja 30 dienu zemākās cenas norādīšanā ir atšķirīga. Tā mazajos “Maxima” veikalos šādas norādes neredz vispār, arī “Mego” veikalos to nav, bet daļa tirgotāju par jauno kārtību pat nemaz nav dzirdējuši. Savukārt “Rimi” veikalos tām akcijas precēm, kas ātri nebojājas, pie cenu zīmēm jau ir pievienota 30 dienu zemākā cena.
Piemēram, šomēnes bija redzams, ka saldējumam “Ekselence” (480 g) ar pilno cenu 6,19 eiro dota akcijas atlaide un tas maksā 3,99, bet pēdējo 30 dienu vidējā cena bijusi 2,99 eiro (!). Cenu izmaiņas redzamas arī “Ādažu čipsiem” ar mārrutku garšu – to pilnā cena bija 2,65 eiro, kam piemērota akcijas atlaide un tie maksā 1,95 eiro par paku, bet 30 dienu zemākā cena bijusi 2,65 eiro.
Arī konservētas pupas “Spilva” ar dārzeņiem pirms akcijas maksāja 2,89 eiro, ar akcijas atlaidi – 1,89 eiro, bet pēdējā mēneša zemākā cena ir bijusi 2,89 eiro. Pēdējo 30 dienu zemākā cena redzama arī “Rimi” e-veikalā, kur ikviens var pārliecināties par cenu izmaiņām. Tikmēr interneta pārtikas veikalā “Barbora” šāda prakse vēl nav ieviesta.
Rīdziniece Aina ir neizpratnē par jauno lietu kārtību un, izvēloties pārtiku, līdzīgi kā iepriekš sola skatīties uz cenu par kilogramu, kas ļaujot labāk orientēties lielajā piedāvājumā.
Vai 30 dienu zemākās cenas norāde palīdzēs pirkumu izvēlē, Ainas kundze vēl nezina teikt. Viens esot skaidrs – pensionāriem izlasīt informāciju, kas sīkiem burtiņiem uzrakstīta uz cenu zīmes, neesot nemaz tik vienkārši.
Sāk laikus
Jaunā kārtība stājās spēkā maija beigās, un lielie mazumtirgotāji skaidro, ka gatavošanos jaunajām prasībām sākuši laikus.
“Maxima Latvija” korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris norāda, ka grozījumi stājās spēkā šī gada 28. maijā un uzņēmums jau laikus sācis darbu pie tā, lai pēc iespējas veiksmīgāk ieviestu šo regulējumu arī savos veikalos.
“Šis ir jauns regulējums visās Eiropas Savienības valstīs, ne tikai Latvijā, līdz ar to vēl joprojām notiek konsultācijas par regulējuma tiesiskajiem aspektiem, praktisko izpildījumu un dažādiem citiem ar ieviešanu saistītiem jautājumiem,” skaidro Beseris.
Tas arī ir iemesls, kāpēc šī prasība vēl pilnībā nav ieviesta. Turklāt grozījumi neparedz zemākās cenas 30 dienu periodā norādīšanu precēm, kas ātri bojājas, piemēram, piena produktiem, svaigai gaļai un precēm, kurām drīz beigsies derīguma termiņš.
No uzņēmuma viedokļa jaunais regulējums prasa papildu resursus atlaižu un dažādu īpašo piedāvājumu rūpīgai plānošanai, taču atvieglos pircēju izvēli un palīdzēs orientēties mazumtirgotāju piedāvājumos, izvērtējot pēc iespējas izdevīgākos pirkumus, skaidro Beseris.
Savukārt “Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite stāsta, ka “Rimi” šīm pārmaiņām sāka gatavoties jau vairākus mēnešus iepriekš, jo tās prasa darbu pie pārmaiņām iekšējās sistēmās un procesos gan “Rimi” e-veikalā, gan fiziskajos veikalos. Tāpēc jauno noteikumu ieviešanai tirgotājs bijis pilnībā gatavs un tās noritējušas raiti, skaidro Bite.
Izstrādes stadijā
Arī “Elvi” veikalos jaunā kārtība vēl nav ieviesta. “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine norāda, ka izmaiņas likumdošanā pieņemtas 2021. gada nogalē, tāpēc nepieciešamo pielāgojumu izstrādei dotais laiks tirdzniecības uzņēmumiem ir bijis pārāk īss un veikalu tīklā “Elvi” šie pielāgojumi vēl arvien ir izstrādes stadijā.
Lēmumu pieņemšanas procesā esot izpalikušas diskusijas ar nozares pārstāvjiem, kas būtu ļāvušas šo normu radīt pārdomātāk, lai tā būtu vairāk vērsta uz pircēju interesēm un vieglāk pielāgojama dažādu tirdzniecības uzņēmumu specifikai, norāda Vārtukapteine.
Viņa stāsta, ka “Elvi” darbojas franšīzes sistēmā un regulārās cenas un akcijas katram atsevišķajam veikalam ir dažādas, tāpēc tagad “Elvi” jāpielāgo sistēma, kas katra veikala līmenī identificē zemāko cenu un pielāgo atlaides katrai tirdzniecības vietai individuāli. Šobrīd šis IT sistēmu izstrādes darbs vēl turpinoties un noslēgšoties tuvākajā laikā.
“Ir absolūti saprotama likumdevēja vēlme stiprināt godprātīgu komercpraksi un sniegt patērētājiem objektīvu informāciju par produktu cenām, tomēr pēdējo 30 dienu zemākā cena ne vienmēr būs objektīvs rādītājs, sevišķi augstas inflācijas apstākļos, kad produktu cenas mainās strauji un jauna pieveduma precēm akcijas cena var būt lielāka par iepriekšējā mēneša regulāro cenu,” skaidro Vārtukapteine.
Grūtības radot arī tas, ka, tirgojot pārtikas preces ar salīdzinoši ātru apriti un vērtējot 30 dienu zemāko cenu, jāņem vērā pilnīgi visu cenu pazeminājumi, tostarp arī atlaides, kas piemērotas, lai iztirgotu produktus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas.
Piemēram, ja kāda veikala krājumos ir dažas paciņas auzu pārslu vai cepumu, kurus derīguma termiņa beigu dēļ pārdod uz pusi lētāk un klienti tās izpērk dažu stundu laikā, tad šī pazeminātā cena jānorāda kā iepriekšējā perioda zemākā cena.
Tas savukārt pircējam rada maldīgu priekšstatu par atlaižu akcijas pārdošanas cenām un apmēriem, jo trūkst skaidrojuma, kālab šāda cena radusies. Rezultātā jaunie noteikumi diemžēl tik un tā nesniedzot klientam objektīvāku skatu par produkta reālo vērtību.
Jaunās normas galvenais mērķis bijis izskaust praksi, ka tirdzniecības uzņēmumi īslaicīgi mākslīgi paaugstina kāda produkta cenu, lai vēlāk radītu iespaidu, ka precei piemērota vērienīga atlaide – te Vārtukapteine gan atzīmē, ka pirmās nepieciešamības preču tirgū šāda prakse nekad nav bijusi raksturīga, jo klienti veikalus apmeklē regulāri un orientējas savu iecienīto produktu cenās, jo pērk tos gandrīz katru dienu.
“Nenoliedzami, pārtikas ražotāji periodiski saviem produktiem piedāvā cenu pazeminājumus vairākus akcijas periodus pēc kārtas, lai sekmīgāk virzītu tirgū jaunus produktus vai reaģētu uz konkurentu aktivitātēm, tomēr šādā rīcībā nevaram saskatīt klientu interešu pārkāpumu – tieši pretēji, pircēji no tā īslaicīgi iegūst un ar laiku konkurence pati noregulē tirgu,” vērtē komercdirektore.
Daudz jautājumu
Jaunā kārtība nozīmē vairākus izaicinājumus nozarei, un, kā “Latvijas Avīze” noskaidroja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), joprojām turpinās konsultācijas ar tirgotājiem par jaunās normas piemērošanu.
PTAC pārstāve Sanita Gertmane norāda, ka centrs rīko vebinārus un citas informēšanas aktivitātes, lai tirgotāji būtu informēti par jauno kārtību. Tiekot arī izstrādātas vadlīnijas, kā tirgotājiem rīkoties, jo centrs saņēmis ļoti daudz jautājumu. “Pārbaudes vēl nerīkojam. Visticamāk, tā būs nākamā gada prioritāte,” skaidro Gertmane.
Vai PTAC konstatējis pārkāpumus akciju atlaižu piemērošanā? Pēdējos gados PTAC nav pieņēmis lēmumus piemērot sodus komersantiem, taču ir bijuši gadījumi, kad tirgotāji aicināti pārtraukt negodīgu komercpraksi.
PTAC nenoliedz, ka saņem signālus no pircējiem par iespējamiem pārkāpumiem akciju atlaižu piemērošanā, un šādi signāli tiek pārbaudīti.
S. Gertmane tomēr nevarēja pateikt, cik daudz šādu gadījumu pēdējo gadu laikā bijis.
Savukārt to, ka jaunā kārtība apgrūtina dzīvi tirgotājiem un samazina iespējas piedāvāt patērētājiem preces par zemāku cenu, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Jo īpaši sarežģīti tas ir augstas inflācijas apstākļos, kad preču cenas strauji augušas. Kādi ir iespējamie risinājumi? T
irgotāji varot piedāvāt akcijas, nenosakot cenu samazinājumu par konkrētiem procentiem, bet par konkrētu naudas summu, piemēram, vienu eiro, uzskata Danusēvičs.
